Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kompānijas "Latvijas dzelzceļš" veiktā aptauja lecina, ka tikai 34 % respondentu, kuri ikdienā klausās mūziku austiņās, tuvojoties dzelzceļa sliedēm, izņem tās, bet 15 % pagriež mūziku klusāk. Savukārt absolūtais vairākums jeb 71 % jauniešu tikai apstājas, lai pārliecinātos, vai netuvojas vilciens, taču turpina ierasto ceļu ar skaļu mūziku fonā.

"Šis ir satraucošs fakts, jo jaunieši ir pārliecināti, ka pilnībā ievēro drošības noteikumus, taču tā nav! Nepietiek tikai ar paskatīšanos pa labi un pa kreisi, pirms šķērso sliedes. Dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības zona, un, atrodoties tā tuvumā vai to šķērsojot, ir jābūt maksimāli uzmanīgam un nedrīkst klausīties mūziku austiņās, jo tā novērš uzmanību un apgrūtina dzirdamību. Piemēram, šķērsojot vairākus sliežu ceļus, ir situācijas, kad aiz tikko garām pabraukuša vilciena pretējā virzienā iet vēl viens, un, ja cilvēks klausās mūziku austiņās, viņš to var nesadzirdēt un var notikt liela nelaime," norāda kompānijas "Latvijas dzelzceļš" tehniskais inspektors Dainis Zvaners.

Kā rāda aptaujas dati, pašlaik gandrīz katrs trešais jaunietis vecumā no 15 līdz 25 gadiem jeb 30 % respondentu, ikdienā pārvietojoties, klausās mūziku austiņās. Šāda rīcība ievērojami apgrūtina spēju adekvāti uztvert apkārt notiekošo un novērtēt iespējamos riskus. Turklāt tas neattiecas tikai uz dzelzceļu, arī ceļu satiksmē, īpaši tur, kur ir intensīva automašīnu plūsma, mūzikas klausīšanās austiņās ievērojami palielina nopietnu negadījumu risku.

Lai izglītotu un pievērstu sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, uzmanību dzelzceļa drošības jautājumiem, "Latvijas dzelzceļš" uzsāk sociālo kampaņu "Paliec vesels. Viens vesels". Tās laikā ikviens interesents interneta vietnē www.dzirdiredzidzivo.lv ar īpaši izveidota virtuālā simulatora palīdzību varēs pats pārliecināties par to, cik grūti ir apturēt sešu tūkstošu tonnu smagu kravas vilcienu.

"Šoreiz izvēlējāmies uz šo jautājumu paskatīties no mašīnista skatupunkta. Tas tāpēc, ka viņš patiesībā citu cilvēku neapdomīgas rīcības dēļ tiek iesaistīts negadījumā, kura iznākums lielākoties ir letāls. Vilciena bremzēšanas ceļš var būt līdz pat vienam kilometram, un diemžēl vilciens nevar nedz manevrēt, nedz apbraukt ceļā parādījušos objektu," skaidro D. Zvaners.

Vienlaikus jānorāda, ka, atsākoties jaunajam mācību gadam, "Latvijas dzelzceļš" turpina drošības izglītības programmu Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā un skolās. Šīs programmas laikā bērni un jaunieši ar dažādu spēļu, rotaļu, konkursu, īsfilmu un animācijas filmu palīdzību draudzīgā vidē uzzina ne tikai par to, kā pareizi šķērsot dzelzceļu, uzvesties uz perona vai vilcienā, bet arī daudz interesanta par dzelzceļu un vilcieniem.

"Runājot par bērnu un jauniešu drošību, liela loma ir mums, pieaugušajiem. Mēs esam atbildīgi par mūsu bērnu drošību, tāpēc es aicinu ikvienu veltīt vismaz desmit minūtes, lai ar saviem bērniem pārrunātu svarīgākos dzelzceļa drošības un ceļu satiksmes noteikums. Bērni pavisam drīz atsāks skolas gaitas, pārrunājiet ar viņiem vēlreiz, kādā veidā notiks nokļūšana no mājām uz skolu un atpakaļ. Tas, kas mums, pieaugušajiem, varbūt liekas elementāri un pašsaprotami, bērniem var šķist nesvarīgi, jo viņi vēl nespēj novērtēt riskus," mudina D. Zvaners.

Jau zināms, ka, pateicoties uzņēmuma līdzšinējiem mērķtiecīgajiem informatīvajiem un izglītojošajiem pasākumiem, pēdējo desmit gadu laikā Latvijā uz dzelzceļa notikušo negadījumu statistikā vērojams samazinājums, tomēr ik gadu, neievērojot vai ignorējot drošības noteikumus, iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku.

Šogad uz dzelzceļa ir notikuši jau 22 negadījumi, kuros bojā gājuši 14, bet traumēti astoņi cilvēki. Par laimi, ne pērn, ne arī šogad uz sliedēm nav cietis neviens bērns vai jaunietis.