Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Katrs varēs sevi parādīt

"Uz patversmju un adoptēto dzīvnieku salidojumu "Mežavairogos" ik gadu tiek atvesti no 50 līdz 70 savulaik adoptēto suņu, turklāt ne tikai no "Mežavairogiem". Viens no salidojuma dienaskārtības punktiem ir minimaratons "Dod ķepu!" ar trim dažādas sarežģītības pakāpes distancēm: 3,5 km – rūdītiem skrējējiem ar saviem suņiem, 2 km – ne tik rūdītiem skrējējiem ar saviem un patversmes suņiem un 500 m distance, kas ir pa spēkam ikvienam, kurš mīl suņus, un to var veikt ar saviem vai patversmes suņiem.

Būs arī jautrības stafete savam un citu priekam, kurā dalībnieki aicināti piedalīties ar saviem un patversmes suņiem bez priekšzināšanām, kā arī tā sauktais paklausības rallijs, kas domāts dalībniekiem ar saviem jau apmācītajiem četrkājainajiem draugiem," stāsta "Mežavairogu" vadītāja Danuta Priede.

Un piebilst, ka ikviens, kurš kopā ar savu četrkājaino partneri startēs sacensībās, ne tikai uzvarētāji, iegūs atzinības balvu. Turklāt salidojuma laikā suņu īpašnieki varēs uzdot sev interesējošus jautājumus gan kinologam, gan vetārstam. Jāpiebilst, ka salidojumā piedalās tikai suņi, jo pasākums ar kaķiem prasa citādus apstākļus nekā suņu izstādes un sacensības.

Patversmē dzīvniekus nemoka

Kā stāsta D. Priede, viss šeit, Daugmales pusē, sācies ar sapni par savu zoodārzu, kura pirmais iemītnieks bija mežacūka. Dzīvnieku patversme dibināta 2009. gada 1. jūlijā, un drīz vien tika rīkots arī pirmais patversmju un adoptēto dzīvnieku salidojums.

"Mēs gribējām kliedēt mītus un neziņu par to, kas, cilvēkuprāt, notiek dzīvnieku patversmēs, proti – tajās dzīvnieki tiekot indēti gāzes kamerās, spīdzināti vai izmantoti medicīniskiem eksperimentiem. Vēl viens mīts, ka suņus un kaķus var tikai pirkt, bet nedrīkst ņemt no patversmes, jo tie ir slimi un sabojāti dzīvnieki. Mēs, rīkojot salidojumu, gribējām parādīt, ka patiesībā viss ir tieši otrādi – no patversmes adoptētie dzīvnieki ir gudri un apmācāmi, bet viens otrs jau pirms nonākšanas patversmē ir apmācīts suņu skolā. Un tas attiecas gan uz dzīvniekiem, kuri ir auguši pilsētā, gan lauku sētās."

Pirms dzīvnieka adoptēšanas aicina padomāt

Uz jautājumu, vai adoptēto dzīvnieku salidojumi rosina cilvēkus izvēlēties un pieņemt savās mājās dzīvniekus no patversmes, D. Priede atbild apstiprinoši, taču tūdaļ arī piebilst, ka emociju uzplūdu dēļ vien dzīvnieki atdoti netiek.

"Vispirms mēs dodam laiku pārdomāt, vai dzīvnieks tiešām ģimenē ir gaidīts, vai viņam būs pienācīgi dzīves apstākļi, vai suns vai kaķis izbaudīs cilvēku rūpes un mīlestību. No patversmes tiek atdoti tikai sterilizēti, vakcinēti un čipēti dzīvnieki. Par katru atdoto dzīvnieku ir jāmaksā noteikta summa, kurā ietvertas arī iepriekš uzskaitītās manipulācijas. Ir jāsaprot, ka tam, kas nāk par velti, daudzuprāt, nav vērtības," piebilst "Mežvairogu" patversmes vadītāja.

Pieredze, kā uzsver D. Priede, liecina, ka pozitīva un atbildīga suņu turēšanas kultūra izplatās arī laukos, kur suns netiek turēts vienīgi pie ķēdes. Mainās arī cilvēku attieksme pret patversmes dzīvniekiem. Ja viens šāds patversmē adoptēts suns mājās jau ir bijis, ir liela iespēja, ka tiks pieņemts vēl viens. Tā bieži notiek arī tad, ja iepriekšējais ģimenes draugs ir devies uz citiem medību laukiem.

Pamesto dzīvnieku mazāk nekļūst

Tuvojas augusta beigas – laiks, kad vasarnieki dodas atpakaļ uz pilsētu un Pierīgā strauji pieaug pamesto suņu un kaķu skaits.

"Man nav pierādījumu, ka vasarnieku pamesto mājdzīvnieku skaits, laikam ritot, būtu jūtami samazinājies. To cilvēku, kuri pamet savus pa vasaru pieradinātos suņus un kaķus, dvēseli mainīt būs grūti, taču uz viņiem var iedarboties, piemēram, ar naudas sodiem un tamlīdzīgi.

Taču ir parādījusies kāda jauna, būtiska tendence, proti, cilvēki arvien biežāk ziņo par klaiņojošiem mājdzīvniekiem. Ja tuvumā jau trešo dienu pa ielu skraida pamests suns, viņi mums cenšas paziņot. Tad kopīgi ar pašvaldību, kas mūs atbalsta, cenšamies radušos problēmu atrisināt.

Pašlaik "Mežavairogos" dzīvo 120 suņi, 80 kaķi un, kā skaidro D. Priede, šeit nonāk arī savainotie meža dzīvnieki – stirnas, jenotsuņi, arī putni ar lauztām kājām un spārniem.

"Putniem atgriešanās dabā, ja vien nav smagu fizisku savainojumu, ir vienkāršāka. Savainotos meža dzīvniekus, piemēram, stirnas ar lauztām kājām vai smagām iekšējo orgānu traumām, reizēm nākas iemidzināt. Taču ir cilvēku pieradināti dzīvnieki, pat lāči un vilki, par kuru mājvietu līdz pat sirmam vecumam kļūst dzīvnieku patversme."