05.08.2015 13:36

Svētceļojumā uz Aglonu dosies desmitiem Pierīgas ticīgo

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Svētceļojumā uz Aglonu dosies desmitiem Pierīgas ticīgo arhīvs

No Kurzemes un Vidzemes uz Aglonu jau devušies pirmie svētceļnieki. Taču pavisam drīz svētceļniekiem pievienosies arī desmitiem Pierīgas katoļu. Katram no viņiem ir savs mērķis, kādēļ tiek mērots grūtais, simtu kilometru garais ceļš uz Aglonas baziliku.

Kā portālam "Aprinķis.lv" pastāstīja Siguldas katoļu draudzes prāvests Rihards Rasnacis, šogad, pēc desmit gadu pārtraukuma, svētceļnieku gājiens tiek organizēts arī no Siguldas. Kopumā no Allažu, Krimuldas un Siguldas apkārtnes uz Aglonu dosies vairāk nekā 20 svētceļnieku.

"Siguldieši uz Aglonu ir gājuši arī iepriekš, kopā ar citām grupām. Bet šogad izlēmām svētceļojumu organizēt paši. Mūsu pusē tāds nebija organizēts jau desmit gadu," sacīja prāvests, kurš pats šajā garīgajā ceļojumā devies jau nekaitāmas reizes.

Viņš norādīja, ka starts svētceļojumam tiks dots 9. augustā Līksnā, Daugavpils novadā, bet Aglonu kājām plānots sasniegt pēc četrām dienām, 12. augustā. Zīmīgi, ka garīgais ceļojums sāksies ar misi Līksnas Romas katoļu draudzes Vissvētākās Jēzus sirds baznīcā, kurai ir tieši tāds pats nosaukums kā Siguldas baznīcai.

"Svētceļojumu sākt Līksnā izlēmām gan tapēc, ka maršruts ir īsāks, gan tapēc, ka Līksnas baznīcai ir tieši tāds pats nosaukums kā Siguldas dievnamam. Tas ir simboliski," klāstīja R. Rasnacis.

Prāvests arī atzīmēja, ka kopumā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus Aglonā jau kopš deviņdesmito gadu vidus apmeklē tūkstošiem tīcīgo. Turklāt, līdzīgi kā senāk, liela daļa cilvēku uz Aglonu dodas tieši kājām.

"Ik gadu redzu, ka liela daļa ticīgo arvien vēl vēlas doties šajā garīgajā ceļojumā. Tikai tagad ļaudis uz Aglonu dodas mazākās grupiņās. Kādreiz, deviņdesmitajos, uz Aglonu gāja pat 400 cilvēku lielas grupas," teica Siguldas draudzes garīgais līderis.

Viņš sacīja, ka iemesls, kādēļ cilvēki kājām dodas šajā ceļojumā, ir pavisam vienkāršs – tas ir lielisks veids, kā atpūsties no ikdienas, pārdomāt dzīvi un būt kopā ar Dievu.

"Aizejot prom no ikdienas, ir vieglāk piedzīvot garīgumu. Katru dienu tu esi citā vietā, un līdz ar to arī garīgā dimensija ir cita. Turklāt svētceļojums ir arī piedzīvojums," norādīja prāvests.

Savukārt Salaspils Dievmātes – Rožukroņa Karalienes draudzes prāvests Gaitis Dubults teic, ka katram cilvēkam iemesls doties svētceļojumā ir savs.

"Katrs uz Aglonu dodas ar savu mērķi. Kādam tas ir lielisks veids, kā atpūsties atvaļinājuma laikā, cits svētceļojuma laikā atslēdzas no ikdienas likstām, vēl kāds ceļā uz Aglonu pārdomā dzīvi, nožēlo savus grēkus vai saņem īsto padomu no Dieva," skaidro G. Dubults.

Viņš arī saka, ka svētceļojumi ir ne tikai garīgs ceļojums, bet arī fizisks pārbaudījums, un tieši tamdeļ katram cilvēkam ir liels gandarījums, kad tiek sasniegts galamērķis – Aglonas bazilika. Prāvests zināja teikt, ka šogad kājām uz Aglonu dosies arī vairāki salaspilieši, kuri pievienosies dažādām svētceļnieku grupām.

Līdzīgi rīkosies arī jūrmalnieki, ikšķilieši un ropažnieki, portālam "Aprinķis.lv" atklāja Jūrmalas draudžu prāvests Andris Blūms un Ogres Svētā Meinarda draudzes prāvests Konstantīns Bojārs. Šo novadu iedzīvotāji uz Aglonu kājām dosies kopā ar rīdziniekiem vai liepājniekiem, bet vēl daļa ticīgo uz Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā dosies ar autobusu vai ar automašīnām.

Savukārt no Ādažiem uz Aglonu dosies karavīri, zemessargi un viņu tuvinieki. Kā portālam "Aprinķis.lv" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Ilmārs Kravalis, ceļā karavīri dosies trešdien, 5. augustā, un kopumā desmit dienu garumā plānots noiet teju 300 kilometru garu maršrutu.

"Svētceļojums kopumā ilgs desmit dienas, un tajā dosies karavīri kopā ar savām ģimenēm. Šādu svētceļojumu mēs organizējam jau otro gadu," norādīja I. Kravalis.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki 11.–15. augustā ir gada lielākie katoļu svētki, kas Aglonā – starptautiskas nozīmes svētvietā Latvijā – pulcē tūkstošiem katoļu un arī citu konfesiju ticīgo gan no Latvijas, gan citām valstīm. Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki atzīti par valsts nozīmes pasākumu, un tiem tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts budžeta.

Svētku laikā norisinās vairākas svētās mises, procesijas, adorācijas un lūgšanas. Svētku kulminācija tradicionāli ir 14.–15. augusts, kad notiek Tautas krusta ceļš un Svētku galvenā mise. Šajās dienās Aglonā pulcējas desmitiem tūkstošu ticīgo.