Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Dabai sadzīvot ar videi šķietami nedraudzīgām cilvēka darbībām Ādažu poligonā kopš 2013. gada palīdz Eiropas Savienības finanšu instrumenta
"LIFE+" projekts "Putni Ādažos".

Jāsargā ne tikai putni, bet arī to dzīvesvieta

Projekta, kas rūpējas par putniem vidē, kur pastāvīgi notiek militārās mācības, pilnais nosaukums ir "Īpaši aizsargājamu putnu sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošana "Natura 2000" teritorijā "Ādaži"". Patiesībā darbs šajā jomā Ādažu poligonā ir sākts jau 2007. gadā, kad arī Latvijas Ornitologu biedrība šeit izlika vairākus desmitus putnu būru, kuros mitināties zaļajām vārnām. Regulāri tiek apsekoti poligona biotopi, un, viena no darba veicējām ir arī projekta "Putni Ādažos" lauku darba koordinatore ornitoloģe Ieva Mārdega.

"Ādažu poligonā aizsargājamo ainavu apvidū dzīvo desmitiem putnu sugu, kuras ir saistītas ar dažādajiem biotopiem, kas šeit laika gaitā izveidojušies. Vairāk nekā 1000 ha aizņem smilšaini klajumi, kuros aug virši. Pastāvot virsāja malā, ir iespēja redzēt svīri, pupuķi, brūno čaksti, lielo čaksti, stepes čipsti, vakarlēpi, sila cīruli, zaļo vārnu un citus putnus. Dziļāk virsājos var sastapt rubeņus, bet Rampas purvā mīt dzērves un purva tilbītes. Vismaz divi desmiti no poligonā sastopamajām putnu sugām ir Eiropas un Latvijas aizsargājamo putnu sugu sarakstos," teic I. Mārdega.

Armijas un dabas intereses mēdz sakrist

"Putnu izdzīvošanai Ādažu poligonā svarīga ir dabas aizsardzības prasību un militāro aktivitāšu sabalansēšana," stāsta I. Mārdega. "Ja kaut kur armijas tehnika visu tā izbraukās, ka paliks tikai plikas smiltis, tur nedzīvos nedz rubenis, nedz čakstes, nedz citi putni. Ja saglabājas gan klaja ainava, gan veģetācija, ieguvēji ir visi – gan karavīri, kuriem ir nepieciešams plašs lauks militārajiem vingrinājumiem, gan dzīvnieki, kurus piesaista šāda vide. Te ir daudz nianšu, kur roku rokā iet militārās un dabas intereses.

Klaji virsāji šeit ir tieši tāpēc, ka gadu desmitiem Ādažos pastāv militārais poligons un zemsedze ik pa laikam tiek izbraukāta un spridzināta. Reizēm tā deg un tiek iznīcināti koki. Tajā pašā laikā poligona viršu lauki ir piemērota dzīvesvieta putniem un citiem dzīvniekiem, kuriem nepieciešams sauss klajums. Šeit, piemēram, melno stārķi neredzēsim. To varētu sastapt tālāk poligona ziemeļu daļas biezajos mežos, kur neviens viņa dzīvē nejaucas."

Ieejot augiem nabadzīgajā viršu laukā, I. Mārdega rāda lielākus un mazākus sienāžus, siseņus, kas te lēkā. Varot sastapt arī ķirzakas, kas tāpat ir nozīmīga zaļo vārnu barības daļa. Tāpēc Ādažu poligonā mītot piektā daļa no aptuveni 20 Latvijā ligzdojošajiem zaļo vārnu pāriem. "Klajumos, kur neaug bieza zāle un nav krūmu, putniem sienāžus un vaboles ir ļoti viegli ieraudzīt un noķert. Citādi zaļo vārnu te nebūtu," viņa uzsver.

Savukārt pupuķi, kuri, tāpat kā zaļā vārna, pie mums atlido no Āfrikas ligzdot, poligonā meklē barību, bāžot knābi zemē. Šiem putniem ir vajadzīga irdena augsne. Tāpēc pupuķi var redzēt gan Pierīgas dārzos, kur tie ķer zemesvēžus un kāpurus, gan poligona virsājos.

Ja runa ir par troksni, ko poligonā rada šaušana un motoru rūkšana, ornitoloģe uzskata, ka ir putni, kas pie tā pierod, un ir, kas nepierod. "Pupuķis un zaļā vārna saprot, ka troksnis viņiem nav bīstams. Melnais stārķis pie trokšņa, visticamāk, nepieradīs nekad."

Sēdkoki un būri zaļajām vārnām

Rūpējoties par zaļajām vārnām, poligona teritorijā ir ierakti 200 stabiņi ar šķērskoku, kas aizstāj kokus vai elektrolīniju stabus citā vidē. Zaļā vārna, kurai ir ļoti laba redze, no šādiem divus līdz trīs metrus augstiem sēdkokiem var vērot zemi, pa kuru pārvietojas medījums – siseņi, ķirzakas, vaboles. Ja teritorijā nav šādu vertikālu elementu, zaļajai vārnai ir grūti iegūt pārtiku, jo putns pa zemi nestaigā un gaisā neplivinās, tikai pārlido teritoriju.

No vairāk nekā pussimta būru, kas mežmalās izlikti, lai piesaistītu ligzdošanai zaļās vārnas, daudzi tomēr ir tukši, un viens no iemesliem ir tas, ka šo putnu nav tik daudz. "Taču putniem ir iespēja izvēlēties vispiemērotāko dzīvesvietu, jo cilvēks jau tik labi kā pati zaļā vārna nezina, kur tai patiktu ligzdot," saka I. Mārdega, piebilstot, ka tukšajos būros, kas domāti zaļajām vārnām, labprāt apmetas citi dobumperētāji – mājas strazdi, zīlītes, erickiņi, arī pupuķi. Būri vairākas reizes perēšanas laikā tiek apsekoti, lai būtu skaidrs, kas tajos dzīvo.

Tā kā ir vasara un cilvēki labprāt dodas dabā, ornitoloģe atgādina, ka Ādažu poligons ir militāra teritorija, un nevajadzētu aizmirst, ka pārvietošanās šeit ir ierobežota. "Vērot dabu un putnus labāk doties uz citām vietām, kuru Latvijā netrūkst."