Kā noskaidrots personāla atlases uzņēmuma "CV Online" veiktajā pētījumā, Baltijas valstīs vislielākais darba ņēmēju īpatsvars, kas gada laikā plāno doties strādāt uz ārzemēm, ir prognozējams tieši Latvijā. Proti, šogad peļņā uz ārvalstīm no Latvijas dosies 23 % iedzīvotāju, savukārt Lietuvā 17 %, bet Igaunijā tikai 13 % aptaujāto atzinuši, ka iecerējuši gada laikā pamest savu valsti, lai strādātu ārzemēs.
No Latvijas uz ārzemēm šī gada laikā iecerējuši doties ne tikai 33 % bezdarbnieku, bet arī 21 % studentu, kā arī 17 % šobrīd strādājošu darbinieku un 9 % pašnodarbināto personu. Turklāt salīdzinoši daudz aizbraucēju ir dažādu jomu speciālisti, kvalificēti strādnieki un vidējā līmeņa vadītāji, liecina pētījums.
Joprojām visvairāk darba iespēju tiek izskatītas un darba gaitas sāktas Lielbritānijā, Vācijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Kā norādījuši respondenti, darbs visbiežāk tiks meklēts tādās jomās kā transports un loģistika, būvniecība, informācijas tehnoloģijas un ražošana.
"Pētījuma rezultāti parāda, ka, neraugoties uz brīvo darba vietu skaita un algu pieaugumu valstī pēdējos trijos gados, iedzīvotāju vēlme pamest Latviju darba meklēšanai ārvalstīs ir joprojām pietiekami augsta un tikai nedaudz mazāk izteikta kā ekonomikas krīzes laikā. Satraucoši ir tas, ka absolūti lielākā daļa ir kvalificētais darba spēks, kas vēlas meklēt pastāvīgu darbu ārvalstīs, tādējādi sagaidāms, ka darba devēji saskarsies ar vēl lielāku atbilstošu kandidātu deficītu tuvākajā nākotnē," stāsta "CV Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.
Savukārt paši aizbraucēji kā galvenos iemeslus, kādēļ izlemts doties peļņā uz ārvalstīm, min neapmierinātību ar darba samaksu Latvijā, nespēju atrast kvalifikācijai atbilstošu darbu un vēlēšanos iegūt starptautisku pieredzi.
Personāla atlases uzņēmuma "CV Online" iepriekš veiktie pētījumi parāda, ka 2011. gadā peļņā uz ārvalstīm plānoja doties 27 % Latvijas iedzīvotāju, bet 2013. gadā par šādu soli bija izšķīrušies 26 % cilvēku.
Pētījums norisinājās šī gada maijā interneta vidē, kopumā aptaujājot 7407 respondentu visās Baltijas valstīs. Latvijā piedalījās 1828 darba ņēmēji un 110 darba devēju.