Spuņņupes krastos talkas rīts tāds klusāks
Sākām no rīta ap deviņiem ar Spuņciemu Babītes novadā. Pa tālruni esam izdibinājuši, ka tur vietējā skoliņā rīta pusē dalīšot maisus atkritumiem. Jaunās ģimenes, kas pa sestdienas rīta svaigumu iznākušas pastaigāties ar bērniem, zina, kur atrodas skola, bet par Lielo talku Spuņciemā neko daudz dzirdējuši neesot. Varbūt lai atbraucot vēlāk.
Gar ciema vienu malu tek Spuņņupe, kas savieno Babītes ezeru ar Lielupi. Upes krastos jau no paša sestdienas rīta saradies krietns pulciņš makšķernieku. Nopietni vīri un pa kādai sievai ķer raudas. Viss krasts un piekrastes krūmi uzkrītoši piemētāti ar plastmasas pudelēm, maisiņiem un visādu citādu drazu. Kāds pa ceļam, uz copi vai no tās, krūmos izgāzis pat nelielu sadzīves atkritumu kraviņu.
Patiesībā atkritumu kaudzes upes krastos tā vien prasīties prasījās pēc talciniekiem, taču stundas laikā neviens tā arī neparādījās kaut vai, lai uzrunātu makšķerniekus un viņi kaut 15 minūtes veltītu krastmalas tīrībai. Paši makšķernieki, pārņemti ar zivju vilinājumu, arī uz talkošanu nerosījās. Turklāt izskatījās, ka viņiem pašiem atkritumu slānis netraucē, jo viņi taču raugās ūdenī, bet draza ir aiz muguras, un pakausī, kā zināms, acu nav.
Varbūt situācija Spuņciema krastmalā būtu labāka, ja vietās, kur stihiski radušās makšķernieku autostāvvietas, būtu izlikts pa atkritumu konteineram. Taču tā nav un atliek tikai cerēt uz talciniekiem, kuri varbūt vēlāk atnāca līdz Spuņņupes krastam. Bet varbūt arī neatnāca, jo nodomāja, ka cīnīties ar vējdzirnavām nav jēgas.
Pirms dziedāšanas jāpastrādā
Pavisam cita aina pavērās Jaunmārupē, kur talkoja Riharda Rudzīša vadītais koris "Universum" un Baibas Rudzītes Jaunmārupes skolas jaunāko klašu koru dalībnieki, vecāki, brāļi un māsas no bērnudārziem – kopumā teju simt cilvēku.
Talkas dalībnieki atzina, ka atkritumi pie dīķa Jaunmārupes vidū nemaz neesot atrodami. Ja nu gadoties pa kādam vēja nolauztam koku zaram. Tāpēc šogad galvenā uzmanība pievērsta krūmu stādīšanai.
Rihards teic, ka talkas dienu drīzāk varot saukt par stādīšanas svētkiem. Jau iepriekš ar novada speciālistiem viņi esot saskaņojuši, kur un kāds krūms labāk iederētos. Pēc Riharda domām, labāk gan būtu kāds augļu koks, bet tos šoreiz nestādīšot. Taču arī dekoratīvie stādījumi talkas dalībniekiem vēl pēc vairākiem gadiem atgādinās par to, ko paši reiz paveikuši.
Citus gadus mazie koristi uzbūvējuši vēl tagad iebraucot ciemā apskatāmu instalāciju par godu Dziesmusvētkiem "Dziedi un līgo!", citreiz – krāsojuši autobusa pieturas.
Kā visus iepriekšējos gadus Lielās talkas dienu noslēgumā bija paredzēts koru koncerts Mārupes mūzikas skolā, kur kopā ar mārupieši dziedās viņu uzaicinātie draugu kolektīvi. Un kas tik šādās reizēs te nav viesojies – kori "Balsis", "Gaudeamus", "Ausma", "Maska". Šoreiz starp talkotājiem bija arī Rīgas Doma skolas meiteņu kora dalībnieces.
Talka tuvina kaimiņus
Vides uzkopšana ir viens no pasākumiem, kas tuvina Olaines novada Grēņu iedzīvotājus. Blakus ciemam ir gan lielais autoceļš no Rīgas uz Jelgavu, gan dzelzceļš, un ikdienā no automašīnu vilcienu logiem lidojoši atkritumi diemžēl nav retums – tāpēc zilie Lielās talkas maisi ir pilni.
Gar ceļu, kas ved no lielceļa uz Grēnēm rosās Ludmila Dunska, Jolanta un Dzintars Pavličenoki un vēl pāris ciema iedzīvotāju. Taču kopā sestdien uz talku atnākuši 22 cilvēki. Citreiz kopā ar bērniem bijuši 50, citreiz pat 100 cieminieku. Kopīgi savu apkārtni uzpošot jau piekto gadu, jo negribot dzīvot piedrazotā vidē.
Sākumā reizēm bijis pat 100 maisu ar drazām un vēl to pietrūcis. Tagad tik daudz neesot – labi ja 50, jo vietējie jau pie kārtības pieraduši. Garāmbraucēji gan pa mašīnu un vilcienu logiem metot ārā, tukšas pudeles, izlietotus pamperus un visu ko citu. Daudz netīrumu paliekot arī aiz dzelzceļa strādniekiem. Taču autobusa pieturā jau gadiem valda kārtība.
Olaines pagasta pārvaldes vadītāja Aija Rituma stāsta, ka novadā pavisam talkojot sešas vietās un vēl pašā Olaines pilsētā. Līdz dienas vidum vērtīgākie atradumi esot bijuši mobilais telefons Stīpniekos un sardeļu iepakojums Gaismās, kura saturs tiks atvēlēts vietējiem kaķiem. Novada administrācija Grēņu talciniekiem sarūpējusi pīrādziņus, bet pilsētā cienāšot ar spēka zupu.
Arī pieci talcinieki ir spēks
Baldones iedzīvotājus Kristīni, Juri, kurš ikdienā strādā Rīgā, Lindu un kultūras darba organizatori Intu ar dzīvesbiedru Gunāru sastapām pie Baldones brīvdabas estrādes.
Viņi atzīst, ka darba šeit ir daudz. Talkas laikā pat pusi no nepieciešamā, kas būtu vajadzīgs visas estrādes apkārtnes sakopšanai, padarīt nav iespējams. Talkas dienā, kā parasti, tiek nogrābtas pērnās lapas, jo citādi tās ieaugs zālē. Taču, lai zaļumballes un svētki varētu noritēt sakoptā vidē, jāsavāc arī līdzcilvēku pamestās tukšās un arī saplēstās pudeles.
Pērn uz talku estrādē esot atnākuši 30 cilvēki. Šoreiz korekcijas talkotāju skaitā ienesis lietus, kas stipri lijis rīta pusē. "Kopš vairs nav tā saukto "simtlatnieku", pašiem vien viss ir jāizdara un būs jārīko vēl kāda talka," spriež Inta, baldoniete kopš 1985. gada.
Tikmēr talciniekiem ar pīrāgu grozu ir pievienojusies arī Baldones talku koordinatore Daiga Kalniņa. Viņa stāsta, ka pirms talkas ir izdalīti 475 maisi atkritumiem un viens lielais konteiners.
"Cilvēki šādās reizēs cenšas atbrīvoties no saviem sadzīves atkritumiem, bet tas nav tik slikti, jo mazāk drazu nonāks mežmalās un grāvjos. Priecājos par tiem pieciem, kas uzkopj Baldones estrādi. Citviet novadā – Pulkārnē ciema ļaudis sanākuši uzpost savu ciemu, Mencendarbē talcinieki ar grābekļiem strādā alejā, aktīvi cilvēki darbojas arī Baldonē Krasta ielā un Vārpās," teic D. Kalniņa, atzīstot, ka talkās biežāk tomēr iznāk lasīt atkritumus, nekā stādīt kokus un krūmus, ko tāpat reizēm kāds ņem un nolauž vai izrauj ar visām saknēm.
Nāvessalā darba vēl ilgi pietiks
Daugmales pagasta bibliotēkas vadītāja Velta Cīrule stāsta, ka uz Nāvessalu brauc jau desmito gadu, un šeit notiek vismaz piecas talkas gadā.
"Ja agrāk cilvēku nemaz nezināja, kur Nāvessala atrodas, tad tagad jau ir pat rinda ar gribētājiem šeit atbraukt un pastrādāt. Arī šogad Nāvessalā ir sanākuši turpat 100 talcinieku – jaunsargi, kadeti, zemessargi, nacionālo bruņoto spēku karavīri un pa kādam tuvējo Daugavas krastu iemītniekam.
Te ir arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kuru, kā pats saka, ik gadu pasaules vēji ir atpūtuši talkā uz Nāvessalu. Mums, kas šeit talko, tas ir ļoti svarīgi, jo tuvojas ne tikai valsts, bet arī latviešu strēlnieku simtgade. Un tāpēc tiek apzinātas un koptas kritušo strēlnieku kapu un cīņu vietas ne tikai Nāvessalā vien. Taču šī vieta kara vēsturē ir svarīga arī tāpēc, ka te pirms 100 gadiem pirmo reizi mūsu valsts teritorijā kaujās tika pielietoti ķīmiskie ieroči." Ministrs talkā no darbarīkiem deva priekšroku zāģim.
Talcinieku vidū bija arī Pierīgas iedzīvotājs Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kurš atzīst, ka Nāvessalas sakopšanai vajadzīgs vēl daudz gadu. Viņš cer, ka ar laiku izdosies radīt vidi, kas radīs priekšstatu par strēlnieku kauju laiku gaisotni pirms simts gadiem, pieminot jau restaurēto ierakumu fragmentu un mīnmetēja ligzdu.
"Protams, par to jālemj pašvaldībai, bet, kad tā izlems, Nacionālie bruņoties spēki, zemessargi un jaunsargi to atbalstīs". Viņa teiktajam pie ugunskura talkas noslēgumā piekrita arī Nāvessalā sabraukušie talcinieki.
