Talkā var stādīt arī mežu
"Patiesībā jau videi ap skolu vajadzētu būt kārtīgai, taču, kad, izvēloties talkas vietas, apstaigājām tuvāko apkārtni un konsultējāmies ar novada domes dārznieku, izrādījās, ka tādu vietu, kas prasa palīdzību, ir pietiekami daudz.
Protams, nomaļākās vietās, kur redzējām, ka cilvēki ir izmetuši dīvānus, stikla kalnus, skolēni ar savām rokām vien neko nevarēs palīdzēt. Tāpēc izvēlējāmies teritorijas Vējupītes krastos un ābeļdārzus Mores ielā, kur no mūsu darba būtu kāds taustāms labums," teic Siguldas 1. pamatskolas direktora vietniece ārpusstundu darbā Guntra Purmale, piebilstot, ka pavasara talkas jau kļuvušas par skolas tradīciju, nemaz nerunājot par to, ka skolēni regulāri apkopj Pirmā pasaules kara brāļu kapus pie Vidzemes šosejas.
Tāpat skolotāja uzver, ka talkošana jau nav tikai atkritumu – čipsu paku un plastmasas pudeļu – savākšana, bet arī vides uzlabošana. Tāpēc pirmo reizi Siguldas 1. pamatskolas talku vēsturē ceturto klašu skolēni Allažu pusē, Stīveros, kopā ar "Latvijas Valsts mežu" darbiniekiem stādīja mežā eglītes. Savukārt trešo klašu bērni vienu dienu ies uz jaunuzcelto bērnudārzu "Pasaciņa", kura teritorijā izliks kopā ar vecākiem sameistarotos putnu būrīšus.
"Talkas pasākumi parasti notiek pēc mācību stundām, bet neviens nav sacījis, ka viņam tas nav pieņemams. Turklāt redzēt piemēslotu vidi pašu acīm ir daudz pamācošāk, nekā par to stundām runāt un rādīt fotogrāfijas. Un tad jau katrs pats var pārliecināties, cik daudz darba jāieliek, lai apkārtne atkal būtu tīra un kārtīga. Protams, ja visi to ņemtu vērā, jau drīz vien nebūtu vietu, ko vajadzētu sakopt," piebilst G. Purmale.
Talka – komatiņš vēsturiskās vides atjaunošanas stāstā
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjus Mārtiņu Zīvertu un Jānis Andrušaiti nedēļas pirmajā pusē "Apriņķis.lv" sastop pie Gūtmaņalas.
"Aprīlis un maijs ir mēneši, kad cilvēki dodas dabā, lai sakoptu vidi. Talkošanā Gaujas nacionālajā parkā, tostarp Gaujas senlejā pie Siguldas, jau gadiem iesaistās ne tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki, bet arī vietējie iedzīvotāji, kam šeit ir zemes īpašumi.
Sevišķi pēdējos gados pastāvīgu interesi par iespēju atbraukt uz Gaujas nacionālo parku, lai pavadītu laiku svaigā gaisā un vienlaikus brīvprātīgi pastrādātu, izrāda pat Rīgas lielie uzņēmumi – "Lattelecom", "Latvijas Mobilais Telefons", vairākas informācijas tehnoloģiju kompānijas, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas cilvēki. Šādas aktivitātes palīdz saliedēt komandu, bet aizbraucot paliek sakopta vide," stāsta M. Zīverts.
Mārtiņa teikto papildina J. Andrušaitis, skaidrojot, ka vide ap Gūtmaņalu ir labi uzturēta, tāpēc atkritumu vākšanas talkas šeit nav vajadzīgas. Taču ziemā ir mainījusies ainava no alas uz Turaidas pils pusi.
"Ir notikusi biotopu atjaunošana jeb, vienkāršāk sakot, vietām tikušas atjaunotas vecās parkveida ainavas. Pēc tādiem darbiem, kad tiek zāģēti koki un krūmi, paliek zāģēšanas pēdas – zari, kluči, kāda plastmasas pudele. Kad nesen bija lielais vējš, izgāzās koks. Tagad tas viss tiks novākts, lai ainava atkal būtu sakārtota. Protams, ka kopā ar mums būs arī ilggadējie talkotāji," teic Jānis, piebilstot, ka izpratne par to, kas ir parks, katram ir sava.
"Vieniem tie ir koki, zālāji un puķudobes Siguldā pie baznīcas, bet tas, protams, nav Gaujas nacionālais parks. Taču arī šeit, pie Gūtmaņalas, redzot, kā ar gadiem pamazām mainās ainava, krūmu un kritušo koku ir aizvien mazāk, cilvēki aizdomājas, cik skaisti te kādreiz ir bijis. Tiesa, jauni cilvēki līdz šim domājuši, ka te vienmēr viss ir bijis aizaudzis, bet vecākajiem jau aizmirsies, kā bija tad, kad krūmu vēl nebija.
Dažs labs gan mums iebilst, sak', ko jūs te tagad plosāties, cērtat kokus nacionālā parka teritorijā. Tādu gan nav daudz, jo lielākoties cilvēki saprot, ka te tiek atjaunota ainava, kāda tā ir bijusi kādreiz – ar ozoliem uz lauka. Tas viss piešķir vērtību Gaujmalas biotopam un vēsturiskajai ainavai, kurā ir arī pļavas."
Jautāts, vai Gūtmaņalas apkaimes ainavas sakopšana Lielajā talkā ir punkts uz "i", M. Zīverts atgādina, ka Gaujas nacionālā parka izveides mērķis bija saglabāt dabas daudzveidību, tradicionālo ainavu un iespējas rekreācijai.
"Tāda ir bijusi Gaujas senlejas ainava laikā, ko redzam senajos zīmējumos un gleznās. Sestdien tas būs tāds komatiņš vēsturiskās vides atjaunošanas stāstā. Tālāk sekos vides uzturēšana un apsaimniekošana. Bet lielākais uzdevums būs rūpēties, lai pēc laika te visu atkal nepārņem krūmi."
25. aprīļa Lielās talkas organizētu talku vietas kartē skatīt šeit.
