Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lieldienās visbiežāk mielojas ar vistu dētām olām, kas ir vērtīgām uzturvielām bagāts pārtikas produkts, savukārt zosu, pīļu, strausu un citas olas tiek izmantotas vairāk kā delikatese un tikai retos gadījumos. SPKC speciālisti atgādina, ka pirms olu lietošanas uzturā ir jāpārliecinās, vai tās ir svaigas un nav bojātas. Neatbilstoši uzglabātas un pagatavotas olas un olu ēdieni var radīt risku saslimt ar zarnu trakta infekcijām, piemēram, salmonelozi.

SPKC epidemiologi aicina uzturā vai kā ēdiena sastāvdaļu nelietot jēlas olas. Olas vārot, tās pilnīgi jāiegremdē ūdenī un jāvāra septiņas minūtes. Olas jāglabā ledusskapī, bet ieplīsušas olas jāizmet. Ēdienus, kuru sastāvā ir olas, būtu vēlams apēst tūlīt pēc to pagatavošanas. Vienmēr pēc saskares ar jēliem produktiem un olām ar mazgāšanas līdzekļiem rūpīgi jānomazgā rokas, trauki un darba virsmas.

Ja Lieldienu svinēšana tiek organizēta pēc svētkiem, jāatceras, ka brīvdienās nokrāsotās olas jau var būt bojātas, tāpēc vēlams uz šādiem pasākumiem ņemt līdzi svaigi krāsotas olas.

Tāpat svarīgi ievērot citus profilakses pasākumus, lai izvairītos no dažādām zarnu trakta infekcijām – kārtīgi mazgāt rokas pirms ēšanas, pēc publisku vietu un tualetes apmeklēšanas, ēdiena pagatavošanas un saskares ar mājdzīvniekiem; sekot, lai arī bērni kārtīgi un bieži mazgātu rokas. Ja parādās paaugstināta ķermeņa temperatūra, ēstgribas zudums, caureja, slikta dūša, vemšana vai sāpes vēderā, jāmeklē ārsta palīdzība. Lieldienu brīvdienās medicīniskus padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos iedzīvotāji varēs saņemt visu diennakti, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Uzturoties dabā, jāatceras, ka šogad ērču aktivitāte ir sākusies agrāk nekā iepriekšējos gados, tāpēc pirms došanās mežos, krūmājos vai nekoptās pļavās obligāti nepieciešams ievērot pareizas ģērbšanās ieteikumus.

Atpūšoties svaigā gaisā, jāraugās, lai Lieldienu šūpošanās ir droša un nerodas sasitumi un citas traumas. Mazus bērnus vajadzētu šūpot šūpolēs, kam ir aizsargājošas malas, lai pasargātu bērnus no izkrišanas. Bērnus speciālisti aicina īpaši uzmanīt un neatstāt bez uzraudzības – ugunskuri vai piemājas ūdenskrātuves var radīt bērnam īpašu vilinājumu, un, kaut uz minūti novēršot uzmanību no bērna, viņam no ugunskura var aizdegties drēbes vai arī viņš var iekrist ūdenī.

Iespējams, daudziem brīvdienās būs vēlme iekurināt ugunskuru, lai, piemēram, sadedzinātu dārza darbu atkritumus. VUGD atgādina, ka vietās, kur atļauts kurināt ugunskurus, vispirms ir jāizvēlas tāda vieta, kurai tuvumā nav sausā zāle, ēkas vai koki, kas var aizdegties. Ugunskura vieta jāsagatavo un jāierobežo aprokot tam apkārt zemi vai apliekot akmeņus.

Pirms došanās prom jāatceras, ka ugunskurs ir pilnībā jānodzēš, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas neuzliesmotu no jauna. Ieteicams ir paņemt līdzi pudeli ar ūdeni, ko var uzliet uz ugunskura pirms došanās prom. Nevajag dedzināt plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot rada indīgus dūmus un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem. Līdztekus jāatceras, ka pērnās zāles dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods.

Uzmanīgiem jābūt arī tiem iedzīvotājiem, kuri Lieldienu brīvdienu laikā plāno atklāt grilēšanas sezonu. Dārzu un privātmāju pagalmos grils ir jānovieto uz stabilas virsmas un drošā attālumā no ēkām – tā, lai, uzpūšot stiprākam vējam, dzirksteles nevarētu izraisīt ugunsgrēku. Iekurinot grilu, ir jāizmanto tikai tie degšķidrumi, kas ir paredzēti šim mērķim. Ar degšķidrumu jāaplej kurināmais un jāpagaida, līdz tas sasūksies, un tikai tad uzmanīgi jāaizdedzina. Nedrīkst pieliet degšķidrumu jau degošam grilam.

Tiem iedzīvotājiem, kuri šajās brīvdienās plāno doties braucienā ar laivām vai nodarboties ar kādu no ūdens sporta veidiem, VUGD atgādina, ka pirms tam jāuzvelk glābšanas veste. Ja bērns dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, viņam obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargā gadījumos, ja bērns iekrīt ūdenī. Tomēr nav ieteicams peldlīdzekļos izmantot "drošības jostas", jo gadījumos, ja laiva apgāzīsies, bērns atradīsies zem ūdens.

Ja tomēr mitrais un vēsais laiks brīvdienas liks pavadīt iekštelpās, VUGD atgādina, ka bez pieskatīšanas atstāts ēdiens uz plīts vai bez uzraudzības atstāta svece telpās var izraisīt ugunsnelaimi. VUGD iesaka uzstādīt dūmu detektorus dzīvojamās telpās, jo tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā laikus pamanīt iespējamo ugunsnelaimi un no briesmām pasargāt sevi un līdzcilvēkus.

VUGD atgādina, ka gadījumos, ja notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties jāzvana pa tālruni 112. "Nepaļaujieties uz to, ka kāds noteikti jau ir izsaucis glābējus, bet piezvaniet arī pats, jo diemžēl VUGD pieredzē ir tādi gadījumi, kad izmisīgi tiek gaidīta glābēju palīdzība, bet tas ir veltīgi, jo neviens no aculieciniekiem nav piezvanījis 112," norāda ugunsdzēsēji un glābēji.