Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kas pastāvēšanas beiguposmā ieguva Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas nosaukumu, pastāvēja no 2004. līdz 2009. gadam. A. Baštiks uzsver: pagājušā gadu desmita sākumā valstij nebija nopietnu iestrāžu un iniciatīvu jauno ģimeņu atbalstam, ar ministrijas izveidi sākās mērķtiecīga demogrāfijas politikas izstrāde un īstenošana. Eksministrs ir pārliecināts – tas, ka vairākus gadus līdz 2008. gadam jaundzimušo skaits palielinājās, ir ne tikai „trekno gadu" nopelns. Viens no pamanāmākajiem ministrijas pastāvēšanas laikā veiktajiem darbiem ir gadu maksājamā bērna kopšanas pabalsta jeb tā dēvētās "māmiņu algas" iedibināšana un palielināšana (2008. gadā to mazuļa mātei vai tēvam sāka maksāt 70 procentu apmērā no sociālo iemaksu algas).
"Māmiņu algas" Latvijā sāka maksāt nepilnu gadu pēc igauņiem, kas to dara kopš 2004. gada. "No 2006. gada dzimstība pieauga arī pie mums. Līdz 2008. gadam ieskaitot ik gadu dzima apmēram par pieciem līdzi septiņiem procentiem vairāk bērnu nekā iepriekšējā gadā," atgādina A. Baštiks. Tiesa, kaimiņi bijuši priekšā gan agrāk, gan tagad: no 2008. gada igauņi māmiņu algas sāka maksāt pusotru gadu, un šogad to "griestu" robeža noteikta 2134 eiro – krietni vairāk nekā Latvijā.
A. Baštiks ir pārliecināts: arī pie mums „māmiņu algas" sevi attaisnojušas, bet Latvijas ievelšanos demogrāfiskajā „bedrē" viņš skaidro ar nespēju spītēt ekonomiskajām grūtībām un turpināt konsekventu dzimstības veicināšanas politiku. Pretējā gadījumā, viņaprāt, tagad mūsu dzimstības koeficients varētu būt stabilizējies – līdzīgi kā ziemeļu kaimiņiem.
Papildus mērķtiecīgas un konsekventas valsts politikas atjaunošanai sava daļa ģimeņu atbalsta būtu jāuzņemas pašvaldībām, ieviešot atvieglojumus ģimenēm un bērniem, teic Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks, minot arī savas pašvaldības piemēru. No septembra Rīgā, kā zināms, skolēniem būs nodrošināts bezmaksas sabiedriskais transports.
Finansiālais atbalsts, protams, ir svarīgs, taču ar to nepietiek. „Bērnus taču audzina nevis tāpēc, ka tas būtu „izdevīgi". Mēs vēlamies, lai būtu vēl viena paaudze, lai mēs kā Latvija un latvieši izdzīvotu. Mēs dibinām ģimeni, jo mums tā ir vērtība, ko vēlamies turpināt nākamajās paaudzēs. Un kur gan lai bērns mācās ģimenes vērtības, ja ne ģimenē? Diemžēl pašreizējā sistēma virza uz to, lai bērnus pēc iespējas agrāk atdotu bērnudārzā un lai viņus audzinātu un ietekmētu visi, kam nav slinkums – tikai ne vecāki."
Diskusijās par abortu skaita ierobežošanu izskan viedoklis, ka tā pozitīvi ietekmētu dzimstību. Citi atsaucas uz astoņdesmitajiem gadiem, kad dzimstība Latvijā bija daudz lielāka nekā tagad, bet arī abortu skaits – daudzkārt lielāks. „Es neteiktu, ka primāri ir skaitļi. Protams, 10 000 abortu ik gadu – tie ir 30 bērni dienā. Vesela klase. Ja tos mēs saglabātu vai kaut pusi, domāju, dzimstībā būtu straujš lēciens. Pamatjautājums ir par ko citu," bijušais bērnu un ģimenes lietu ministrs ir kategorisks, uzsverot: likumā, viņaprāt, būtu jāiestrādā pamatnostādne, ka aborts – tas ir slikti: „Nebūsim taču tādi liekuļi! Vai sakām, ka slepkavošana ir atļauta, vai arī ka vispār jau slepkavot ir slikti, bet redziet, ir tāda grūta situācija: nevaram izdzīvot, kādu vajadzētu nogalināt, jo cietumā grūti uzturēt. Abortu attaisnošanai izmanto līdzīgus argumentus," uzskata A. Baštiks.
15.05.2012 15:55
Eksministrs: varējām būt Igaunijas līmenī
Autors Apriņķis.lv
„Kur gan lai bērns mācās ģimenes vērtības, ja ne ģimenē? Diemžēl pašreizējā sistēma virza uz to, lai bērnus pēc iespējas agrāk atdotu bērnudārzā un lai viņus audzinātu un ietekmētu visi, kam nav slinkums – tikai ne vecāki,” uzskata Ainars Baštiks.
Krišjānis Grantiņš
Demogrāfiskajā "bedrē" Latvija ievēlās, jo nespēja spītēt ekonomiskajām grūtībām un turpināt konsekventu dzimstības veicināšanas politiku, uzskata Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ainars Baštiks, pēdējais Latvijas bērnu un ģimenes lietu ministrs.