Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

No Kultūras ministrijas vēstījumiem var secināt, ka Latvijas simtgades svinību programmas tapšanas galvenais atslēgas vārds ir sabiedrības iesaistīšanās. To apliecina arī kultūras ministres Daces Melbārdes vārdi ikreiz, kad viņa piemin gatavošanos valsts simtgades atzīmēšanai: "Latvijas simtgades svinībām ir jābūt tautas svētkiem. Svarīgi, lai šo svētku programmas veidošanā, daloties ar savām idejām un domājot par to, ko dāvināt Latvijai simt gadu jubilejā, iesaistītos visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izglītības, nodarbošanās, etniskās vai reliģiskās piederības. Svarīgi, lai cilvēki nebūtu vienaldzīgi neatkarīgi no tā, kāds ir viņu viedoklis."

Mērķis – piederības stiprināšana

Ministrija izvirzījusi simtgades svinību mērķus. Kā stāsta kultūras ministre, tie ir vērsti uz valsts gribas un piederības sajūtas stiprināšanu, kā arī pašorganizējošu procesu un sadarbības stimulēšanu, jauniešu patriotisko audzināšanu un pašiniciatīvas atraisīšanu. Tāpat ministre uzsver, ka mērķis ir aktualizēt Latvijas vēsturi un parādīt, ka Latvijas valsts izveide nav nejaušība, bet likumsakarība.

Līdz svinību laikam būtu nepieciešama Latvijas kā 21. gadsimta nacionālas valsts identitātes definēšana un paliekošu 21. gadsimta Latvijas vērtību un simbolu radīšana. "Kas būs mūsdienu Latvijas vērtības – Gaismas pils, Cēsu koncertzāle, Latgales "Gors", Liepājas "Dzintars" vai kas cits?" jautā D. Melbārde, uzsverot, ka mums pašiem tas, ar ko Latvija asociēsies arī nākamajos gadsimtos, būtu jādefinē.

Savukārt, runājot par Latvijas simtgades svinību programmu, ministre pauž, ka tai jānodrošina nepārtrauktība, nevis jābūt tikai īstermiņa kampaņai. Ar to viņa domā iedzīvotāju, it īpaši bērnu un jauniešu, līdzdalību ideju ģenerēšanā, programmas veidošanā un īstenošanā.

"Tai nav jābūt "no augšas" uzspiestai programmai. Mēs vēlamies, lai iniciatīva nāk no novadiem, vietējām kopienām, kultūras organizācijām, bibliotēkām, kolektīviem," pauž ministre, atgādinot, ka tiem ir jābūt svētkiem visā valstī, nevis tikai galvaspilsētā.

Jau atbalstītas filmas un ģenerētas devīzes

Kā "Apriņķis.lv" uzzināja Kultūras ministrijā, lai iesaistītu Latvijas radošos un aktīvos cilvēkus, līdz šim ministrija ir iniciējusi un organizējusi virkni aktivitāšu. Piemēram, kopš pagājušā gada beigām, dodot iespēju mūsu valsts simtgades svinību veidošanā iesaistīties ikvienam, savas idejas Latvijas simtgadei var iesūtīt jebkurš interesents.

Pagājušā gada novembrī noslēdzās filmu projektu konkurss "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", un finansiāli tika atbalstīti 13 projekti. Konkurss tika organizēts, uzsākot Latvijas Republikas simtgadei veltītu augstvērtīgu, žanriski daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu filmu izveidi, lai aktualizētu Latvijas vēstures, valstiskuma un nacionālās identitātes tēmas un visplašākajā auditorijā stiprinātu izpratni par nacionālo identitāti un Latvijas valsts attīstību.

Savukārt decembra vidū darbu uzsāka Latvijas Republikas simtgades svētku radošā padome, kuras sastāvā ir Latvijā pazīstami un ievērību guvuši radošie cilvēki. Tās uzdevums ir nodrošināt Latvijas simtgades svētku programmas satura izstrādi.

Šā gada februāra sākumā darbu uzsāka Latvijas Republikas simtgades jauniešu rīcības komiteja, kuras pirmie uzdevumi ir ģenerēt idejas Baumaņu Kārļa Himnas goda dienas komunikācijai un saturam, kā arī sniegt priekšlikumus aktivitātēm, kas izglītotu sabiedrību, sevišķi pašus mazākos, saistībā ar Latvijas simtgadi, un kā nostiprināt vēsturisko izpratni arī pieaugušajos.

Gatavojoties valsts simtgades jubilejai, Kultūras ministrija izsludinājusi arī Latvijas simtgades svētku koncepcijas un vizuālā tēla ideju konkursu. Konkursā ar radošām un inovatīvām idejām tika aicināts piedalīties ikviens interesents, bet jo īpaši tika gaidītas jauniešu idejas.
Konkursa mērķis bija radīt ideju koncepcijai un svētku vizuālajam tēlam, kas spētu uzrunāt ikvienu Latvijas iedzīvotāju, stiprinātu piederību Latvijai un iesaistītu svētku sagatavošanas procesā pēc iespējas vairāk cilvēku, sākot ar savu ģimeni, draugiem, kaimiņiem un beidzot ar savu skolu, augstskolu un pašvaldību.

Ministrijā uzsver, ka, domājot par mūsu dāvanu Latvijai, ir svarīgi radīt un iedibināt paliekošas vērtības, notikumus un iniciatīvas, kas būtu spējīgas dzīvot un stiprināt mūsu valsti arī pēc svētkiem. Aktualizējot Latvijas vēsturi, konkursa dalībnieki tika aicināti ar radošām metodēm skatīt to tagadnes un nākotnes kontekstā.

Konkursa ietvaros tika saņemti deviņi pieteikumi ar dažādiem un interesantiem ideju aizmetņiem, kas mijiedarbojoties un sabalsojoties var kalpot par impulsu vienotas Latvijas simtgades svētku koncepcijas izstrādei nākotnē. Kā atzīst Kultūras ministrijā, katrs pieteikums piedāvāja savdabīgu tematisko līniju, taču neveidoja visaptverošu svētku koncepcijas modeli, tāpēc komisija nolēma piešķirt veicināšanas balvas visiem konkursa dalībniekiem, neizvirzot nevienu kā uzvarētāju.

Tautas vēlmes simtgades svinībās

Pagājušajā gadā Kultūras ministrija realizēja vērienīgu projektu Latvijas novados, kad vairāk nekā 500 dalībnieku piedalījās tā sauktajā prāta vētrā un izteica savas vēlmes, ko sev, savā mājā, novadā vai valstī vēlētos redzēt, īstenot vai sasniegt līdz valsts simtgadei.

Liepājā iedzīvotāji aicināja sabiedrību pāriet no "nē" uz "jā", rūpēties par tautiešu atgriešanos Latvijā, veidot veselu un sportisku cilvēku, sakopt savu pilsētu. Atslēgas vārdi, ko iedzīvotāji minēja: savas dzimtas koks; personīgais tautastērps; apceļot Latviju; veidot jaunas tradīcijas; pārskatāma nodokļu sistēma; starpnozaru dialogs; valoda – ģimenes atmiņa; māja stiprai ģimenei; jauniešu mobilitāte; moderna teātra skatuve u.c.

Arī mazākumtautību pārstāvji Liepājā minēja darbus, ko sagaida no valsts un ko apņemas paveikt paši: uzrakstīt dziesmu, ko visi dzied; mīlēt Latviju; rakstīt patriotiskas dziesmas; sākt savu biznesu; gatavoties un svinēt ar prieku; sakārtot sevi; salabot ceļus; rūpēties par cilvēkiem; veselu Latviju; valsts atbalsts talantīgajiem; neslēgt lauku skolas; saukt mūsējos atpakaļ mājās; popularizēt uzņēmējdarbību u.c.

Jēkabpilī foruma dalībnieki aicināja deklarēt ienākumus, izveidot savas pilsētas aplikāciju un Vīna parku, rūpēties par pierobežas informatīvo telpu, motivēt nodokļu maksātājus, izveidot savu ciltskoku, izvirzīt jaunus līderus, godināt ģimenes, veikt izglītības reformu u.c.

Daugavpilī iedzīvotāji valsts simtgadē vēlējās Latvijas mediju pieejamību, sasaistīt valsts tālākos punktus, dāvināt laiku Latvijai, militārās parādes Latgalē, iesaistīt indivīdus, dotāciju latviskuma uzturēšanai u.c. Savukārt Daugavpils mazākumtautību pārstāvji vēlējās sabiedrības saliedēšanu ar kultūras starpniecību, kori kā obligāto priekšmetu skolās, darba tikuma mācību un Baltās stundas skolās u.c.

Jelgavā prāta vētras dalībnieki vēlējās Latviju redzēt bez bērnunamiem, būt lepniem par saviem un citu sasniegumiem, lielo ģimeņu prestižu, izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta komunikācijā, valsts rūpes par jaunieti, skolotāja prestižu u.c.

Valmierieši vēlējās atrast Latvijas un savas pilsētas kodu, nepolitizēt vēsturi, bezmaksas augstāko izglītību, pārvērtēt Latvijas vēsturi, sadoties rokās ap Latviju, valsts himnu dziedāt ikdienā, futuroloģijas konferences u.c.

Savukārt Valkā izskanēja interesanta ideja, oficiālās ceremonijās sarkanā paklāja vietā lietot lupatdeķi.