Galvenie biomasas resursu veidi ir lauksaimniecības augu atlikumi, cukuru, cieti un eļļu saturoši augi, meža atlikumi, atkritumi un pārpalikumi no lauksaimniecības sektora, organiskas cietās frakcijas no sadzīves atkritumiem, pārtikas un papīra ražošanas, notekūdeņu dūņas.
Latvijā trešo daļu enerģijas iegūst no atjaunojamiem resursiem, galvenokārt izmantojot hidroenerģiju un biomasas – koksnes – enerģiju. Vēl jāņem vērā, ka 45% mūsu valsts teritorijas aizņem meži un daļa nocirstās koksnes, ko nevar izmantot rūpnieciski, tiek izmantota tieši siltuma iegūšanai.
Biedrības "Baltijas vides forums" pētījumā secināts, ka tā sauktā enerģētiskā koksne pamazām ieņem arvien svarīgāku vietu Latvijas energoapgādē. Paredzams, ka 2020. gadā atjaunojamie energoresursi varētu sasniegt pat 40% no kopējā enerģijas patēriņa.
Var jautāt: vai tas ir pareizi, koksni sadedzināt? Atbilde būtu šāda: jau 2006. gadā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nāca klajā ar viedokli, ka koksnes kā kurināmā izmantošana ļautu palielināt neizlietotā atjaunojamas enerģijas potenciāla apgūšanu Eiropā, tajā pašā laikā samazinot siltumnīcefekta ogļskābās gāzes emisijas. Tika uzsvērts, ka koksnes enerģijas izmantošana palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām, uzlabot ES zemo enerģijas pašapgādes līmeni un palielināt piegādes drošību.
Tiesa, tika piebilsts, ka koksnes kurināmā plašākas izmantošanas gadījumā ir nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kuras pamatā ir tādu noteikumu atcelšana, kas kavē vai traucē plašāk izmantot koksni, un jāizveido vienlīdzīgi koksnes enerģijas izmantošanas nosacījumi, atceļot nodokļu un atbalsta pasākumus, kas pieņemti par labu fosilā kurināmā izmantošanai.
Koksnes sadedzināšana siltuma iegūšanai ir sen zināms un gadiem lietots paņēmiens, tomēr tas joprojām ir visizplatītākais biomasas izmantošanas veids. Vēl salīdzinoši nesen pasaules mērogā primārās enerģijas ražošanā 87% no biomasas tika izmantoti sadedzināšanai tradicionālajās krāsnīs mājsaimniecību apsildei un karstā ūdens sagatavošanai.
Kā viena no koksnes kurināmā priekšrocībām jāmin tas, ka tā ir vietēja mēroga atjaunojams enerģijas avots. Izmantojot koksni, radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas dod nulles bilanci ietekmei uz klimata pārmaiņām.
Tomēr tradicionālajām koksnes sadedzināšanas iekārtām – kamīniem un manuālās uzpildes krāsnīm – parasti ir zema efektivitāte (5–30%) un salīdzinoši augstas emisijas. Savukārt modernākajām iekārtām, piemēram, apkures katliem ar koksnes granulām, lietderības koeficients sasniedz līdz 90%, tādējādi arī samazinot emisijas.
