18.02.2015 10:00

Šodien Pelnu trešdiena, sākas Lielā gavēņa laiks. Kas tas īsti ir un kā jāievēro?

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Šodien Pelnu trešdiena, sākas Lielā gavēņa laiks. Kas tas īsti ir un kā jāievēro? Delfi.foto.lv

Šodien, 18. februārī, tiek atzīmēta Pelnu trešdiena. Baznīcā laika posms no Pelnu dienas līdz Lieldienām ir Lielais gavēnis, kura laikā iedzīvotāji ir aicināti no kaut kā atteikties.

 

Gavēnis nebūt nenozīmē tikai badošanos, mūsdienās atturēties var arī no dažiem saviem paradumiem, piemēram, smēķēšanas.

Pelnu diena ir septītā trešdiena pirms Lieldienām. Tā iezīmē grēku nožēlošanas un gavēņa laika sākumu un beidzas ar ciešanu nedēļu. Lielais gavēnis ilgst 40 dienas un simbolizē tās 40 dienas, ko Jēzus pavadīja tuksnesī.

Pelnu dienas nosaukums ir atvasināts no senas Baznīcas tradīcijas: toreiz grēku nožēlotāji gavēņa laika sākumā uzvilka grēku nožēlošanas tērpu un tika apkaisīti ar pelniem. Pelni atgādina par cilvēka dzīves pagājību un simbolizē arī to, ka vecajam jāaiziet, lai tā vietā varētu rasties kaut kas jauns. Ar pelnu krustu uz pieres kristieši atzīst, ka krusts un nāve viņiem nenozīmē beigas, bet gan mūžīgas dzīves sākumu pie Dieva.

Lielā gavēņa laikā aktuāls ir aizliegums ēst gaļu, un gavēņa ievērošanu paredz ceturtais Baznīcas bauslis: "Tev būs Baznīcas noteiktajās dienās atturēties no gaļas ēdieniem un ievērot gavēni", kas nodrošina laiku askēzei un gandarīšanai par grēkiem, lai sagatavotos liturģiskajiem svētkiem.

Cilvēkiem, kuri regulāri negavē vai vispār nav gavējuši, gavēnī būtu ieteicams nepārsteigties un ievērot mērenu atturēšanos. Piemēram, var pilnībā attiekties no jebkādiem saldumiem, kārumiem un delikatesēm, ierobežot ēdienreižu skaitu un ievērot pieticību ēdienu izvēlē, kā arī neēst līdz sātam, bet no gaļas atturēties tradicionālajās Baznīcas gavēņa dienās – trešdienās (diena, kad Jūda nodeva Jēzu) un piektdienās (diena, kad Jēzu piesita krustā).

Lielajam gavēnim, kā izrādās, ir arī vecuma ierobežojums – atturēšanos no gaļas ēdieniem attiecina uz personām, kas sasniegušas 14 gadu vecumu, bet gavēnis jāievēro no 21 gada vecuma līdz 60 gadiem ar nosacījumu, ja šie ierobežojumi netraucē pildīt ticīga cilvēka pienākumus, un neatstāj iespaidu uz viņu veselību.

Tomēr ne vienmēr Lielais gavēnis ir attiecināms tikai uz aizliegumiem ēdienkartē. Gavēnis nebūt nav bads vai badošanās. Atturību par gavēni padara lūgšana. Lūgšana pēc grēku piedošanas un savu vājību savaldīšanas ir gavēņa iekšējā izpausme tāpat kā grēksūdze un izlīgšana ar tuvāko.

Gavēnim tikai tad ir nozīme, kad tas savienojas ar garīgu vingrināšanos. Turklāt gavēnim mūsdienās ir iespējamas dažādas atturības formas, piemēram, atteikšanās no alkohola, saldumiem un cigaretēm, pārmērīgas ēšanas un preču pirkšanas, kā arī atteikšanās no televizora skatīšanās un pārvietošanās ar auto.