Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljonā, kas dislocēts Mārupes novadā, pagājušajā gadā pieteicās vairāk nekā 70 cilvēku, teic bataljona komandieris majors Aivars Krjukovs, gan piebilstot, ka cilvēku, kas spētu nosargāt Latvijas zemi un debesis, nekad nav par daudz. Tiek domāts par to, lai šogad bataljonam pievienotos vēl 200 zemessargu.
Ja izvēle izdarīta, ir laiks padomāt
Ir darbadiena, un Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona teritorijā Mārupes "Ceros" līdz sestdienai, kad sāksies zemessargu mācību nodarbības, valda salīdzinošs miers. Tāpēc sarunai ar komandieri majoru A. Krjukovu pievienojas arī bataljona plānošanas daļas priekšnieks majors Jānis Āboliņš, rekrutēšanas speciālists kapteinis Imants Armalovičs, virsleitnants Andris Kausts un štāba virsseržants Jānis Tipuks.
Majors Krjukovs stāsta, ka bataljonā pašlaik ir vairāk nekā 300 zemessargu, neskaitot 59 Zemessardzes veterānus, kuri ir spara pilni un nav sarāvuši saites ar Zemessardzi. Taču svarīgākais, ka pērn Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljonā iestājās vairāk nekā 70 cilvēku. Skaidrs, ka papildinājums gaidāms arī šogad, lai gan skaitļi būšot zināmi tikai marta otrajā pusē, kad beigsies kandidātu atlase, sākotnējā apmācība un jaunie zemessargi būs zvērējuši uzticību Latvijai.
"Tie, kuri pie mums atnāca pērn, savu interesi pamatoja ar piederību Latvijas valstij, taču skaidrs, ka nozīme bija arī notikumiem Ukrainā. Šiem cilvēkiem, kas ikdienā strādā dažādās ar aizsardzību nesaistītās profesijās, pats par sevi bija saprotams, ka jāsniedz atbalsts valstij un tautai, piedaloties aizsardzības stiprināšanā, reizē dodot artavu savas ģimenes un mājas drošībai.
Turklāt uz Zemessardzi nāk gan dažādu vecumu, gan profesiju cilvēki, gan tādi, kas nupat beiguši vidusskolu, gan tādi, kas ieguvuši augstāko izglītību, pat doktora grādu. Es apbrīnoju vienu mūsu zemessargu ar doktora grādu, kurš šobrīd pastāvīgi strādā Briselē. Reizi mēnesī viņš pērk lidmašīnas biļeti un brauc uz zemessargu apmācībām Latvijā."
Virsseržants J. Tipuks skaidro, ka nākamajam zemessargam, atnākot uz bataljonu, līdzi jābūt pasei, izglītības dokumentam un autobiogrāfijai. Tad sarunā tiek noskaidrota motivācija, kāpēc viņš vēlas saistīt savu dzīvi ar Zemessardzi.
"Cik kandidātu, tik stāstu," virsseržanta teikto papildina kapteinis I. Armalovičs. "Taču pārsvarā tie ir cilvēki, kuriem ir izglītība, darbs, – var sacīt, tādi, kas stāv ar abām kājām uz zemes. Tie ir ļoti motivēti cilvēki, kuru mērķis ir savas valsts aizsardzība.
Nākamais solis ir veselības pārbaude, kas jāiziet visiem kandidātiem, bet mēs savukārt noskaidrojam, vai cilvēkam nav problēmu ar likumu. Un te nav runa par Ceļu satiksmes drošības dienesta reģistrā uzkrātajiem soda punktiem, bet gan par kriminālajiem sodiem. Tādā gadījumā ceļš uz Zemessardzi ir slēgts.
Tad seko pāris dienu priekšapmācību process pirms svinīgā solījuma ceremonijas. Tas ir gan tāds kā pārbaudes laiks, gan iespēja pašam saprast, vai ir pa spēkam izdarīt to, kas tiek prasīts, un vai tas ir tas, ko brīvprātīgi gribas uzņemties," teic kapteinis un atgādina, ka priekšapmācību pasākumi notiek ne tikai nedēļas nogalēs, bet arī darbdienās, pat darbdienas beigās.
Kad ir apgūti reglamenti, lai cilvēks zinātu, kas no viņa tiek prasīts, lai varētu iekļauties Zemessardzē, ir skaidrs, ko darīt ar ieroci, un izieta ierindas apmācība, seko tests. Ja viss ir kārtībā, var zvērēt un kļūt par īstu zemessargu, lai turpinātu tālākos apmācības kursus.
Raķeti palaidīs labākais
Uz jautājumu, cik patiesi ir vārdi, sak, kas nabagam ar lielgabalu dos šaut, virsnieki sniedz pietiekami cerīgu atbildi.
"Ir interesanti redzēt, ko cilvēki izvēlas pēc pirmā gada zemessargu apmācībām. Atkarībā no tā, kas labāk padodas, vieni ir "tīrasiņu" kājnieki, citi var būt izlūki vai snaiperi, jo jau kopš dzimšanas var trāpīt vāverei acī, bet citi grib šaut ar lielgabalu vai palaist pretgaisa aizsardzības raķetes. Katrā ziņā mēs šādas vēlmes ņemam vērā," teic bataljona komandieris.
Viņš gan paskaidro, ka vienības galvenais uzdevums ir pretgaisa aizsardzība. Bataljonā nupat ir beidzies pirmais apmācību kurss, kurā apgūta Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un citās armijās izmantojamā pretgaisa aizsardzības raķešu sistēma "RBS-70", kuru vadījuši profesionāli karavīri. Turpmāk ar šiem ieročiem rīkosies zemessargi paši.
Virsleitnants Kausts uzsver, ka "RBS-70" ir specifisks ierocis, bet ir nepieciešams nodrošināt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku apgūtu prasmi ar to rīkoties. "Tāpēc šis kurss ir daudz intensīvāks, salīdzinot ar parastajām zemessargu apmācībām, bet reizē no apmācāmajiem prasa arī lielāku atdevi. Izlaižot pat vienu nodarbību, no kursa var atpalikt un izkrist, jo ir jāiemācās ne tikai būt vienotas četru cilvēku komandas loceklim, bet tālāk tīri tehniski darboties ar radaru sistēmām un daudz kas cits.
Kad zemessargi ierodas uz nodarbībām, viņi visu laiku tiek vērtēti. Tad ar laiku ir skaidrs, kurš un ko komandā darīs. Katrā ziņā vadāmo raķeti palaidīs tikai tas, kurš vislabāk ir apguvis nepieciešamās iemaņas."
Cita starpā pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu "RBS-70" Zemessardzes 17. bataljonā ir apguvusi arī viena sieviete – Gita Kļaviņa, mediķe, kura ikdienā strādā operāciju zālē.
Patriotisms un lojalitāte
Majors Krjukovs uzskata, ka Zemessardze mainās līdzi laikam. Piemēram, pērn bataljonā iesaistījās vairāki aptuveni 30 gadus veci vīrieši, kuri nekad nav dienējuši armijā, lai gan Zemessardzē ir arī bijušie Nacionālo bruņoto spēku veterāni.
"Tas ir svarīgi, jo arī mūsu bruņotie spēki mainās. Ja agrāk karavīri daudz domāja par dalību starptautiskajās misijās, tad pēc Ukrainas notikumiem priekšplānā ir citi – mājas – uzdevumi, proti, pašu zemes aizsardzība. Savukārt karavīri, kas ir bijuši pasaules karstajos punktos, sekmīgi apmāca karavīrus un zemessargus tepat Latvijā, jo viņiem ir bijusi iespēja savas iemaņas izmantot īstu kaujas uzdevumu veikšanā."
Savukārt majors Āboliņš piebilst, ka patriotisms nav tikai sarkanbaltsarkana lentīte pie krūts, bet daudz kas vairāk. Viņaprāt, tā ir gan lojalitāte pret savu valsti un gatavība to aizsargāt, gan drosme izrādīt iniciatīvu kā ikdienā, tā arī zemessargu mācībās.
"Šeit, bataljonā, mēs runājam latviski, bet tas nenozīmē, ka nav zemessargu, kas mājās runā citā valodā. Taču svarīgākais, protams, ir tas, kā mēs – Latvijas Republikas pilsoņi – katrs redzam piederību savai valstij."
* Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljons, kas izvietots Mārupes novada "Ceros", aicina pievienoties Latvijas pilsoņus, kuri vēlas apgūt tieši pretgaisa aizsardzības iemaņas. "Sargu nekad nav par daudz, tāpēc tieši tevi mēs gaidām savā pulkā!" Interesentiem lūgums zvanīt uz tālruni 67915370.
Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljonā darbību ar ”RBS-70” apguvusi arī viena sieviete – Gita Kļaviņa, mediķe, kura ikdienā strādā operāciju zālē.