2012. gada vasarā par šo jautājumu plaši tika diskutēts ar nevalstiskajām organizācijām 11. Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā, bet vēlāk jau konkrētu priekšlikumu formā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, taču 11. Saeimā līdz deputātu balsojumam likums nenonāca, tāpēc šī diskusija jāturpina 12. Saeimai.
Organizācijas, kuras konsekventi iestājas par cilvēka dzīvības vērtību, cenšas panākt bērna aizsardzību, pirms tas ir dzimis. Savukārt daļai deputātu rūp demogrāfiskā situācija valstī. Gan deputātu, gan organizāciju mērķis ir viens – abortu skaita samazināšana un palīdzība mātēm. To paredz arī 21. janvārī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas kārtējā sēdē izskatītie priekšlikumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā.
Pēc karstām diskusijām Saeimas komisijā likuma grozījumi tika nodoti tālākai skatīšanai un precizēšanai Sabiedrības veselības apakškomisijā, kā arī tika nolemts pieprasīt rakstveida viedokli sēdē klātesošajām organizācijām, kuras iebilda pret deputātu rosinātajām idejām. Tas nozīmē, ka darbs pie iesniegtajiem priekšlikumiem turpināsies.
Priekšlikumus grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā attiecībā uz mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu iesniedza seši Saeimas deputāti, tostarp veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš tādējādi vēlas par šo jautājumu rosināt diskusiju Saeimā. Mārtiņš Šics, kurš ir viens no priekšlikumu parakstītājiem, 26. janvārī savu parakstu zem priekšlikumiem atsauca.
Lai izprastu šo likuma grozījumu būtību un plašo rezonansi izraisījušos priekšlikumus, uz sarunu aicinājām to iesniedzēju, ķekavieti Ingu Biti (Latvijas Reģionu apvienība).
– Kāda ir šā likuma grozījumu būtība? Ko tie paredz?
– Priekšlikumi, kuriem esmu pievienojusies ar savu parakstu, pamatā saistīti ar trim būtiskām tēmām.
Viena priekšlikumu grupa piedāvā novērst vienlīdzības principa pārkāpumu un noteikt, ka atbilstoši jau spēkā esošajam likuma regulējumam dzemdību palīdzība Latvijā tiešām tiek sniegta bez maksas. Proti, dzemdību izdevumi ārpus stacionāra tiek atlīdzināti tādā pašā apmērā kā dzemdību palīdzība stacionārā. Uz nepieciešamību sakārtot šo jautājumu jau ir norādījis Tiesībsargs, kurš arī iesniedzis atbilstošu pieteikumu Satversmes tiesā.
Cita priekšlikumu grupa paredz sakārtot tā saukto "zvaigžņu bērnu" jautājumu. Par "zvaigžņu bērniem" tiek saukti bērni, kas miruši grūtniecības laikā vai tūlīt pēc dzemdībām, kas nākuši pasaulē jau miruši vai nodzīvojuši īsu brīdi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gada 12. jūnija spriedumā lietā "Marič v. Croatia" atzinusi, ka situācija, kad vecāki nevar saņemt informāciju par sava bērna mirstīgo atlieku likteni un atrašanās vietu, pārkāpj cilvēktiesības. Tāpēc ar šo priekšlikumu grupu piedāvāts noteikt, ka ar "zvaigžņu bērnu" mirstīgajām atliekām ārstniecības iestādei jārīkojas cilvēka cieņai atbilstoši, tās kremējot un pelniem izveidojot noteiktu piemiņas vietu.
Taču publiski nenoliedzami visvairāk apspriestie priekšlikumi ir saistīti ar atbalstu sievietēm, kuras apsver iespēju veikt abortu. Šo priekšlikumu pamatbūtība ir sniegt sievietei informatīvu atbalstu konsultāciju veidā, lai viņas pieņemtais lēmums par vai pret abortu būtu maksimāli izsvērts un vairāk balstīts uz faktiem, mazāk – konkrētā brīža emocijām.
Domāju, piekritīsiet, ka lēmums par abortu, iespējams, ir grūtākais lēmums sievietes dzīvē. Turklāt saprotams, ka neatkarīgi no tā, kāds šis lēmums būs, tas ietekmēs visu sievietes turpmāko dzīvi. Tāpēc šāds lēmums jāpieņem, iepazīstoties ar visu pieejamo informāciju gan par pašu operāciju, tās iespējamajām fiziskajām un emocionālajām sekām, gan iespējām un atbalstu, kas sievietei būs pieejams, ja bērniņš tiks laists pasaulē. Atstāt sievieti vienu tik grūtā dzīves brīdī ir nepieļaujami un vardarbīgi, tāpēc priekšlikumi paredz nodrošināt šādai sievietei valsts apmaksātu konsultāciju pie sertificēta krīzes grūtniecības speciālista un, ja nepieciešams, arī pie kāda cita viņas situācijai atbilstoša speciālista.
Pašsaprotami, ka sievietei ir tiesības, bet nav pienākuma apmeklēt vairākus speciālistus. Par krīzes grūtniecības speciālistu, apgūstot attiecīgu mācību programmu, varēs kļūt ikviena ieinteresēta persona, un kārtību, kādā tas notiek, noteiks Ministru kabinets.
– Līdzīgi priekšlikumi tika iesniegti jau 11. Saeimā. Kāpēc tie neguva rezultātu jau toreiz?
– Jā, 11. Saeimā iesniegtie priekšlikumi bija ļoti līdzīgi un to mērķis bija tieši tāds pats – palīdzēt un atbalstīt sievieti šajā grūtajā dzīves posmā. Priekšlikumu izstrāde tika uzsākta jau 2012. gadā, kad Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā, pieaicinot daudzus ekspertus un nevalstiskās organizācijas, tika plaši diskutēts par iespējamo atbalstu sievietei krīzes grūtniecības situācijā jeb situācijā, kad bērniņš sievietes dzīvē ienācis neplānoti un negaidīti.
Balstoties uz šajās diskusijās gūtajām atziņām, tika izstrādāti konkrēti priekšlikumi un iesniegti izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kur jau citā deputātu sastāvā atkal atsākās un ar pārtraukumiem ilga gandrīz gadu. Tomēr līdz konkrēta lēmuma pieņemšanai balsojot 11. Saeimas deputāti netika, tāpēc kā priekšlikumu iesniedzēja uzskatu, ka tās jāturpina 12. Saeimai. Manuprāt, šis jautājums ir pietiekami svarīgs visai sabiedrībai kopumā un sievietēm jo īpaši.
– Ko par jūsu priekšlikumiem saka praktizējošie ārsti?
– Ginekologu viedokļi par šo jautājumu, līdzīgi kā viedokļi sabiedrībā kopumā, dalās. Turklāt esmu novērojusi, ka tas ir cieši saistīts ar konkrētā ginekologa attieksmi pret sievieti un bērnu kopumā. Ginekologi, kuri uzskata, ka bērns ir dzīvs jau no ieņemšanas brīža, neatkarīgi no viņa izmēra un attīstības pakāpes, kuri saprot, ka šī bērna zaudēšana jebkurā gadījumā atstās neizdzēšamas pēdas sievietes dvēselē, atbalsta pēc iespējas lielākas palīdzības sniegšanu krīzes grūtniecības situācijās.
Turpretī ginekologi, kuri ieņemto bērnu uzskata vienīgi par šūnu sakopojumu un svešķermeni sievietes organismā, neiedziļinoties viņas emocionālajos pārdzīvojumos, nesaskata nepieciešamību tam pievērst kādu īpašu uzmanību.
– Vai grozījumi likumā tiešām tik ļoti ierobežos sieviešu tiesības un brīvības, kā to pauž atsevišķas nevalstiskās organizācijas?
– Publiskajā telpā dzirdam apgalvojumus un lasām viedokļus, ka ar priekšlikumiem tiek apšaubītas, ierobežotas vai pat liegtas sievietes tiesības lemt par savu ķermeni. Šo viedokļu paudēji diemžēl neredz vai izliekas neredzam, ka sieviete šajā gadījumā lemj ne tikai par savu ķermeni, bet arī par sava bērna dzīvību. Tomēr, neskatoties uz to, iesniegtie priekšlikumi nekādā mērā neietekmē sievietes tiesības pašai pieņemt lēmumu.
Neapšaubot sievietes tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz savu ķermeni, kā priekšlikuma iesniedzēja uzskatu, ka atbalsts konsultāciju veidā ir mazākais, ko valsts var darīt, palīdzot sievietei tik sarežģītā dzīves brīdī. Pēc pilnīgas informācijas saņemšanas tik un tā pati sieviete būs tā, kura pieņem galīgo lēmumu, un viņai nebūs nevienam (izņemot sevi) par to jāatskaitās, taču šis lēmums jau būs balstīts uz pilnīgāku informāciju, tāpēc, iespējams, mazāka daļa sieviešu būs spiesta to nākotnē nožēlot.
Gadījumos, kad aborta veikšanai ir nepieciešama nepilngadīgas meitenes vecāku atļauja, līdzvērtīgas konsultāciju iespējas pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināmas arī viņas vecākiem. Pilngadīgām sievietēm, saprotams, vecāki līdzi uz konsultāciju nav jāaicina, bet viņas, ja vēlas, var pieaicināt vēl nedzimušā bērna tēvu, lai pārdomāto un izsvērto lēmumu abi vecāki pieņemtu kopā. Jo tēva līdzdalība šī bērna radīšanā ir tikpat liela cik mātes līdzdalība, tāpēc arī atbildība abiem būtu jāuzņemas līdzvērtīgi. Taču vēlreiz jāuzsver, ka sievietes vietā neviens neko negatavojas un arī, saprotams, nevar izlemt vai viņai kādu konkrētu lēmumu uzspiest. Runa ir tikai un vienīgi par informācijas sniegšanu.
Vēl viens oponentu arguments ir saistīts ar to, ka šī konsultācijās sniegtā informācija var būt sievietei sāpīga. Atbildot uz šo, vispirms jāsaka, ka konsultants sniegs tikai to informāciju, ko būs akceptējusi Veselības ministrija, konsultanta kompetencē nebūs izteikt draudus vai kā citādi vardarbīgi iespaidot sievieti. Tomēr nevar noliegt, ka arī objektīvā informācija, piemēram, par bērniņa attīstību, spēju just un piesaisti, kas veidojusies jau no pirmās dienas, sievietei, iespējams, var būt sāpīga. Šajā gadījumā jāsaka – labāk par to uzzināt laikus nekā tad, kad jau ir par vēlu ko mainīt.
– Vai un kādi varētu būt izņēmumi, kad sieviete var neizmantot valsts dotās iespējas un veikt abortu nekavējoties?
– Šobrīd iesniegtie priekšlikumi obligātu konsultāciju paredz vienīgi tad, ja sieviete savu personisko apsvērumu dēļ izteikusi vēlēšanos izdarīt abortu. Gadījumos, kad aborts saistīts ar medicīniskām indikācijām vai izvarošanu (ko var izdarīt arī vīrs), sievietei ir tiesības, bet nav pienākuma saņemt konsultāciju.
Tomēr, paužot savu personisko viedokli, gribu teikt, ka situācijās, kuras saistītas ar traģiskiem notikumiem, būtu jāveido atsevišķa, īpaša atbalsta sistēma, jo neapšaubāmi šādos gadījumos nav derīgi tie paši padomi, kas "parastos" gadījumos. Tomēr arī pievērt acis uz šo cilvēku sāpēm un atstāt viņus tik grūtā dzīves brīdī bez atbalsta nebūtu pareizi. Turklāt atbalsts ir svarīgs ne tikai pirms, bet arī pēc lēmuma pieņemšanas, jo šis lēmums, lai kāds tas būtu, ietekmēs visu dzīvi.
– Vēl viens plaši apspriests ierosinājums paredz sievieti gaidībās saukt par māti. Kāpēc šāds priekšlikums?
– Latvijā spēkā esošie normatīvie akti un prakse jau šobrīd nedzemdējušas sievietes sauc par mātēm. Piemēram, statistikas radītājs par mātes mirstību, kas tiek apkopots visā pasaulē, jau izsenis ir rādītājs, kas uzskaita visas sievietes, kuras mirušas grūtniecības laikā vai laikā līdz 42. pēcdzemdību perioda dienai neatkarīgi no grūtniecības ilguma un lokalizācijas tādu cēloņu dēļ, kas saistīti ar grūtniecību vai ko grūtniecība vai tās vadīšana pasliktinājusi.
Tāpat medicīnisku dokumentu "Mātes pase" izsniedz nedzemdējušām sievietēm, un arī civiltiesiski, atbilstoši Civillikuma 386. pantam fiziska persona spēj mantot no sava tēva, mātes un citiem asinsradiniekiem, ja mantojuma atklāšanās laikā viņa ir ieņemta, kaut arī vēl nav piedzimusi. Līdz ar to izstrādāts arī priekšlikums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā sievietes gaidībās apzīmēt atbilstoši viņu fizioloģiskajam stāvoklim.
Apkopojot visu teikto, gribu teikt, ka sagatavotie priekšlikumi veido atbalsta sistēmu sievietēm un arī vīriešiem, iespējams, visgrūtākajā viņu dzīves posmā – laikā, kad viņi pieņem lēmumu par sava bērna dzīvību. Piedāvātā atbalsta sistēma paredz individuālu pieeju, sniedzot informatīvu atbalstu tieši tajos jautājumos, kas augošā bērna vecākus konkrētajā brīdī satrauc visvairāk – lai tie būtu sociāli, finansiāli, juridiski, attiecību vai citi jautājumi. Jo izsvērtu un patiesi patstāvīgu lēmumu var pieņemt vienīgi, apzinoties pieejamās alternatīvas.
