Šī gada nometne bija veltīta 100 gadu jubilejai, kopš tika izveidoti latviešu strēlnieku pulki.
Elizabete Kalnozola no Mārupes pārstāv Rīgas 1. gaidu vienību, studē ekonomiku Rīgas Ekonomikas augstskolā un izveidojusi gaidu vienību Mārupē. Tajā darbojas 30 meitenes vecumā no 10 līdz 12 gadiem.
Elizabete nometnē "Baltais vilks" Ložmetējkalnā ir jau otro reizi. Jau pirms došanās uz Ložmetējkalnu apgūta prasme, kā iekurināt ugunskuru un uzcelt telti, bet pamatā nodarbībās laiks tiek veltīts, lai, kā uzsver Elizabete, meitenes kļūtu domājošākas.
"Ja runa ir par patriotismu vai militārajām zināšanām, protams, arī man gribētos pamēģināt, ko nozīmē šaut ar šauteni. Taču meitenēm tomēr ir svarīgāk prast palīdzēt ievainotajiem. Jāuzsver gan, ka gaidas nav militāra organizācija, tāpēc uzsvars tiek likts uz sevis pilnveidošanu."
Elizabete pirms pāris gadiem meklējusi iespēju pastrādāt sabiedrisku darbu, gribējusi būt skolotāja, tāpēc, vadot Mārupes gaidu nodarbības, daļēji īstenojies bērnības sapnis. No skautu un gaidu likumiem pats svarīgākais viņai šķietot "Tīrs domās, vārdos un darbos".
Ikšķiliete Dace Bērziņa Latvijas Universitātē maģistratūrā studē ģeogrāfiju. Bērnībā viņa darbojusies guntiņās Ikšķilē, bet vēlāk Rīgā – gaidās. "Gan meitenēm, gan puišiem gaidu un skautu kustībā intereses ir līdzīgas," viņa uzsver.
Dace atzīst, ka viņai patīk atrasties dabā, un smejoties teic, ka labprāt skaldot malku, kas ir pilnīgi nepieciešama prasme, lai izdzīvotu ziemas nometnē. Viņa arī turpmāk ir nolēmusi darboties gaidās.
"Runājām ar somu draugiem, kas atbraukuši uz mūsu nometni. Viņi teic, ka, piemēram, Somijā gaidu un skautu kustībā ir vismaz 60 tūkstoši dalībnieku, Latvijā – labi ja 900, bet cik ir tādu, kas patiešām ir aktīvi? Un kāpēc gan ar laiku nemēģināt izveidot Pierīgā vēl kādu vienību?"
"Nometne "Baltais vilks" ir sena, patriotiska skautu tradīcija, kas Latvijā veidojusies jau starpkaru laikā, kad roveri – skautu vecākā pakāpe – devās pārgājienā uz Ziemassvētku kauju vietām, lai kopā ar praktiskām nodarbībām dabā izzinātu arī Latvijas vēsturi. Kad 90. gados skautu kustība atjaunojās, šī tradīcija tika atjaunota," pastāstīja viens no skautu vadītājiem Mārtiņš Bahmanis.
"Šoreiz uz nometni ir pulcējušies 153 skauti un gaidas tajā skaitā deviņi Somijas pārstāvji. Viens no pamata uzdevumiem ir iekārtot nometni – uzbūvēt telti, kurā parasti tiek pavadītas divas naktis. Šoreiz gan tā ir tikai viena, jo naktī uz svētdienu tiek prognozēta vētra. Bez nakšņošanas jaunieši rūpējas par to, lai šeit, dabā varētu sekmīgi izdzīvot – gādā malku, vāra ēdienu. Tas, protams, nav tik vienkārši, jo ietver arī prasmi parūpēties ne tikai par sevi pašu, bet arī par komandas biedriem. Piemēram, ja telts krāsniņā laikā nebūs piemesta malkas pagalīte, sals visi."
Nometnē notika nodarbības, kas saistītas tieši ar izdzīvošanu dabā – orientēšanos, prasmi lietot cirvi, taču tika apgūtas komunikāciju prasmes, arī sarunas par vēsturi un improvizācijas teātris. Tas viss kalpo mērķim labāk saprast tos vīrus, kas cīnījās, šeit, Ložmetējkalnā, un vēlāk piedalījās Brīvības cīņās, kas lika pamatus mūsu valstij," uzsvēra M. Bahmanis.
11.01.2015 17:12
FOTO: Skauti un gaidas jau četrpadsmito reizi tiekas Ložmetējkalnā
Autors Ģirts KondrātsNedēļas nogalē Ložmetējkalnā notika gadskārtējā skautu un gaidu ziemas nometne "Baltais Vilks", kurā tikās 153 skauti, gaidas un jaunsargi. Nometnē piedalījās arī Babītes un Mārupes novadu skauti un gaidas.
Attēlu galerija
View the embedded image gallery online at:
http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/22636-foto-skauti-un-gaidas-jau-cetrpadsmito-reizi-tiekas-lozmetejkalna#sigProGalleria6b77c652c3
http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/22636-foto-skauti-un-gaidas-jau-cetrpadsmito-reizi-tiekas-lozmetejkalna#sigProGalleria6b77c652c3