Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pēc balto stārķu uzskaites projekta vadītājas Māras Janaus teiktā, baltie stārķi par piemērotākajām ligzdošanas vietām uzskata tās teritorijas, kur vide nav noplicināta, proti, tur, kur lauksaimniecībā izmanto mazāk ķīmijas, jo to pielietošanas rezultātā stārķi parasti pamet savas ierastās ligzdošanas vietas. Līdz ar to varam secināt, ka Raganas apkaimi svēteļi izvēlējušies tieši šī iemesla dēļ.

Kā liecina monitoringa rezultāti vietnē "Dabasdati.lv", šogad iedzīvotāji kopumā visā Latvijā atzīmējuši 6928 balto stārķu ligzdas un 9357 novērojumus par tām, un līdz šim brīdim visvairāk ligzdu reģistrēts Bebrenes (88 ligzdas), Rozulas (68 ligzdas), Dzelzavas (66 ligzdas) un Raganas (60 ligzdas) apkārtnē. Savukārt citviet Latvijā vidēji novērotas apmēram 20 ligzdas vienuviet.

Jāpiebilst, ka paralēli iedzīvotāju novērojumiem Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) izpētījusi, ka šogad aizvadītā balto stārķu ligzdošanas sezona ir bijusi nesekmīga, jo neapdzīvoti bijuši 14 % ligzdu, savukārt no apdzīvotajām ligzdām nesekmīgas, proti, tādas, kur nav izaudzināt mazuļi, bija 12 % ligzdu.

Tāpat, pēc M. Janaus paustā, šogad katrā ligzdā izauguši vidēji divi mazuļi, kas liecina par to, ka balto stārķu populācija mazinās.

Vienlaikus LOB izpētījusi, ka pēdējos gados stārķi arvien vairāk vij savas ligzdas uz elektroapgādes stabiem, proti, šogad elektrības stabus par labu vietu ligzdai atzinuši 70,6 % putnu pāru.

Jāteic, ka par šādu putnu izvēli, būvēt ligzdas uz elektrības stabiem, nav priecīgs uzņēmums AS "Sadales tīkls", jo ik gadu šo putnu ligzdas rada aptuveni divus tūkstošus elektrotīkla bojājumu.

""Sadales tīkls" speciālisti, veicot regulāru elektroiekārtu apsekošanu, konstatē iekārtu defektu, ko izraisa baltā stārķa ligzda. Ja balsts ir satrupējis, nespēj noturēt slodzi, kā arī pievienotās elektrolīnijas ir bojātas, stārķa ligzda ir jānoņem, lai pasargātu gan cilvēku, gan pašu stārķi. Tādās vietās, kur putni aktīvi meklē iespējas jaunu ligzdu izbūvei, reizēm tiek uzstādītas AS "Sadales tīkls" darbinieku veidotas pamatnes, kas ļauj pacelt ligzdu virs vadiem un samazināt stārķu bojāeju un to ligzdošanas izraisītos bojājumus. Šis pasākums ir brīvprātīga iniciatīva. Ņemot vērā, ka pamatnes rada ievērojamu papildu slodzi balstiem, pamatnes uzstāda tikai atsevišķos gadījumos," norāda uzņēmuma valdes loceklis Signis Rīns.

Tomēr LOB novērojumi liecina, ka pārsvarā stārķi ligzdas būvē bez cilvēku palīdzības, ar cilvēku palīdzību būvēto ligzdu īpatsvars šobrīd ir vien 12 %.

Stārķu ligzdu uzskaite notiek Eiropas nozīmes vides izpētes projekta ietvaros. Uzskaites mērķis ir iegūt informāciju par iespējami visām Latvijas balto stārķu ligzdām.

Kā norāda LOB, Latviju var dēvēt par balto stārķu zemi, jo šeit ir dzimtene aptuveni 4,5 % no visiem pasaulē sastopamajiem stārķiem. Latvijā ir arī viens no lielākajiem svēteļu ligzdu blīvumiem pasaulē – 17 ligzdas uz 100 kvadrātkilometriem.