Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šis notikums Labestības mēneša ietvaros nu jau tradicionāli īpaši veltīts visiem tiem, kuriem liktenis bijis mazāk labvēlīgs. Ar katru gadu sarīkojums rod arvien lielāku atsaucību, šogad jau pulcinot pilnu skatītāju zāli. Savā dziļākajā būtībā šis pasākums ir veltījums spējai ziedoties un vispārcilvēciskai, gaišai mīlestībai bez nosacījumiem.

Zīmīgus vārdus tā ieskaņā teica pasākuma vadītāja Agnese Reķe: "Tas mums dod iespēju pateikt spēcīgu vārdu – paldies. Šodien mēs sakām paldies vispirms jau katram pašam sev – par to, ka esam gājuši ar līkumu sevis žēlošanai vai šaustīšanai, grūtsirdībai vai vainīgo meklēšanai, bet spējuši būt stipri iznest ikdienības smagumu un atbildību. Jo nevienam no debesīm netiek uzkrauts vairāk, kā katrs ir spējīgs nest. Katram ir jānes kāds krusts. Dažreiz mūsu krusts ir kāda pārejoša lieta, kura ātri beidzas un aizmirstas, dažreiz krusts tiek dots uz visu mūžu. Bet labā ziņa ir tā, ka neviens krusts nav mūžīgs.

Tad pateicamies cilvēkiem, ar kuriem liktenis savedis kopā. Sakām paldies mātei un tēvam, kas devuši mums dzīvību, mīlējuši mūs, kā nu kurš mācējis, bet pienāk laiks, kad viņi ir veci, slimi un kādreiz arī vientuļi, un nu viņiem pašiem tik ļoti nepieciešamas mūsu rūpes un palīdzība, bet visvairāk jau mīlestība. Sakām paldies saviem bērniem, kuri ir izvēlējušies savus vecākus vēl pirms piedzimšanas, jo zinājuši, ka tieši šie vecāki spēs viņus mīlēt un pieņemt tādus, kādi viņi būs, ar visām pilnībām un nepilnībām. Sakām paldies saviem draugiem, radiem, kaimiņiem un darba kolēģiem, no katra mēs varam ko mācīties, kaut ko uzdrošināties piedot un saprast."

Ik reizi pasākuma dalībniekus gaida kāds gaišs pārsteigums. Šoreiz tā bija akustiska folkmūzika kopas "Laiva" sniegumā. Savukārt mazajā zālē iekārtota Ditas Baumanes-Auzas gleznu izstāde, bet mākslinieces stāstītā "Pasaka par eņģeļiem" uzbūra īpašo labvēlības gaisotni.

Lai šajā dienā mīlestība iemirdzētos gaišāk no sirds uz sirdi, pirmo Adventes sveci vainagā iededza domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos un sporta jautājumos Malda Caune. Viņa, uzrunājot klātesošos, teica: "Ir sācies skaistais Adventa laiks – gatavošanās Kristus piedzimšanas svētkiem. Tas ir kristiešu liturģiskā gada sākums, kas tiek saistīts ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām. Šajā laikā no egļu zariem pītajā Adventa vainagā iededzam četras sveces – pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā.

Mūsu sanākšana kopā šajā labestības laikā norisinās jau ceturto gadu pēc kārtas. Tā ir reize, kad gribam satikties, pabūt kopā un baudīt svētku sajūtu, jo katrs mēs esam pelnījuši būt priecīgi un laimīgi, lai kādas dzīves grūtības mūs ir skārušas. Šodien, pirmajā Adventē, sākas mūsu Labestības nedēļa, tomēr labestīgai ir jābūt katrai dienai, darot savu darbu, dzīvojot un esot kopā ar saviem mīļajiem mājās un sabiedrībā.

Šajā gadā ir paveikts tik daudz labo darbu, kurus ir vērts atzīmēt. No mūsu vidus par savu nesavtīgo darbu sabiedrības labā par Goda salaspilieti nominēta Rūta Kalnāja. Tāpat jaunu elpu ieguvis Sociālais centrs un Dienas centrs, kas katram tagad var būt kā mājas, lai sasildītos aukstā ziemas dienā, darbotos un atrastu savus domubiedrus.

Vislielākais paldies mūsu cilvēkiem sociālajā dienestā, Dienas centra un Sociālā centra darbiniekiem, invalīdu biedrībām. Nav tādu vārdu, kas izteiktu viņu padarīto darbu visu to cilvēku labā, kuriem vajag tik maz – dažreiz mīļu vārdu, apskāvienu, palīdzību uzvilkt jaku vai aizpogāt mēteli. Paldies, jums, visi mīļie, kas saprot otru cilvēku bez vārdiem!

Paldies arī brīnišķīgajiem jauniešiem, kas darbojas Dienas centrā, – Aleksejam Savinam, Maigonim Vaivodam, paldies viņu vecākiem par labestīgi audzinātiem bērniem!"

Salaspils bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrības "Zelta atslēdziņa" vadītāja Rūta Kalnāja: "Manuprāt, šogad pasākumā ir vēl vairāk apmeklētāju nekā līdz šim. Cilvēki ļoti aizkustināti. Daudzi ir atnākuši pirmo reizi. Šeit ir ļoti sirsnīga atmosfēra. Ļaudis ļoti priecājas par jauko koncertu, tas bija lielisks! Domāju, ka nākamajos gados kultūras nama zāle jau varētu būt par šauru, jo pat tie cilvēki, kam ir kustību traucējumi, beidzot atraisās un pat dejo, un par to ir īpašs prieks! Arī mana kolēģe Invalīdu biedrības vadītāja Daina Bože ir priecīga, ka cilvēki sāk nākt ārā – sabiedrībā. Tas ir brīnišķīgi!

Agrāk runāja par integrāciju, bet neticēja, ka kas tāds ir iespējams, bet tagad jūtam, ka ir mainījusies gan invalīdu, gan apkārtējās sabiedrības attieksme. Paldies par to domes priekšsēdētājam un pārējiem deputātiem! Prieks, ka lietas ir iekustējušās. Agrāk tā nebija, bet taisni kopā ar Raimondu Čudaru un Maldu Cauni viss ir ievirzījies citā gultnē.

Vēl ļoti laba ziņa ir tā, ka grupā apvienojušies cilvēki, kas pārslimojuši insultu, jo kopā vieglāk uzveikt pesimismu. Viņu sejā ir parādījies smaids, viņi tiekas, spēlē dažādas spēles, jā, arī zoli, un ir labā emocionālajā formā. Mūsu Dienas un Sociālajā centrā ir tādas iespējas, un cilvēki nāk un nāk. Tas ir vienreizēji, nekur citur neko tādu neesmu pieredzējusi!"

Speciāli uz Santas Zapackas un Harija Ozola koncertu bija nākuši arī citi interesenti. Pensionāre Valentīna Zumenta ar domubiedriem Labestības nedēļas sarīkojumu apmeklē pirmo reizi. "Koncerts ļoti patika. Kad invalīdi uzsāka dejot, nodomāju – mēs, pensionāri, jau esam ļoti aktīvi, bet invalīdi acīmredzot mūs pārspēj! Ļoti patika Santas Zapackas skaistās dziesmas. Esam ļoti gandarīti!"