Neinformē par ūdens kvalitāti
"Ūdens ņemšanas vietas nepieciešams uzraudzīt, kā arī pārbaudīt ūdens kvalitāti un ķīmisko sastāvu. Avoti jākontrolē, tās vietas ir jākopj un jāuzrauga," uzsver Z. Strazda. Viņa uzskata, ka avotiem netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība, jo tiešā veidā tie nav pakļauti nevienai institūcijai. "Piemēram, ūdensvadus kontrolē piegādātājs, tos pārbauda arī veselības inspekcija, bet avotus – neviens. Ja nu kādam ienāk prātā vai arī tas ir privātīpašums, tad citādi, bet sabiedriskās vietās tos daudzviet neuzrauga," skaidro Z. Strazda. Viņa iesaka pie publiski pieejamiem avotiem pielikt kaut vai uzrakstu – kāds ir avota ūdens sastāvs un analīžu rezultāti, lai cilvēki zina, ka droši var dzert. "Viņi jau neiedomājas, ka arī avota ūdeni vajag pārbaudīt. Piebrauc ar mašīnu, pasmeļ, pēc tam vēl nedēļu glabā pudelē. Ūdens, ko mēs pērkam pudelēs, tomēr ir sterilizēts, bet avota ūdenim var būt klāt dažādas sporas, un, glabājot siltumā, tās aug. Z. Strazda uzsver, ka ūdeņus nepieciešams pārbaudīt arī sezonāli, jo vasarā situācija var būt viena, bet rudeņos, kad stiprāki nokrišņi, ceļas gruntsūdeņi un pārplūst upes, ir izteikta virszemes ūdeņu ietekme. Īpaši, ja avots ir tuvu upei, jūrai vai kādai citai ūdenstilpnei.
Ūdens ķīmiskais sastāvs
Z. Strazda pastāstīja, ka stāvošie un satecējušie ūdeņi pie avotiem ir ar visaugstāko mikrobioloģiskā piesārņojuma risku. "Pārplūdušie avoti nav droši. Tikko kā ūdens nav tekošs, tā risks palielinās," saka Z. Strazda. Ūdeņiem, kas nāk tieši no zemes, mikrobioloģiskā piesārņojuma risks ir mazāks, bet jebkurā gadījumā – ķīmisko sastāvu paskatīties par ļaunu nenāktu, saka Z. Strazda. Ūdens varot gadīties arī pārlieku mineralizēts. "Mēs jau nevaram zināt, no kādiem dziļumiem tas nāk, kā plūst un ar kādiem iežiem saskaras. Un īpaši mineralizētos, sāļos ūdeņus nevar dzert, cik ienāk prātā. Jāskatās arī, ko veikalā pērkam. Piemēram, "Siguldas minerālūdens" vai "Borjomi" – tos nevar dzert katru dienu un lielos daudzumos," skaidro Z. Strazda.
Ne visi Pierīgas avoti pārbaudīti
Pirms neilga laika Vangažu avotiņa ūdens Parka un Dārzu ielas krustojumā tika atzīts par tīru un dzeramu. Vangažu pilsētas pārvaldes vadītājs Aivars Nalivaiko pastāstīja, ka iedzīvotāju vidū vietējais avotiņš ir iemīļots un iecienīts, tāpēc divas reizes gadā pašvaldība cenšas veikt pārbaudes, lai pārliecinātos par ūdens kvalitāti. Tikusi sakopta arī vide, lai tā būtu estētiski pievilcīgāka un vieglāk pieejama. "Mēs uzskatām, ka publiskai vietai šādas pārbaudes ir tikai normālas. Mūsu uzdevums ir rūpēties par izdzīvotājiem un radīt sakoptu, patīkamu vidi," saka A. Nalivaiko. Īpaša nozīme avotam ir brīžos, kad pilsētā notikusi avārija un cilvēki mājās paliek bez ūdens. Tad viņi zina, ka var aiziet uz avotu un jebkurā laikā dabūt ūdeni. Pašvaldības pārvaldes vadītājs, gan nevarēja komentēt, vai Vidzemes šosejas malā esošais avots netālu no Gaujas ir atzīts par kvalitatīvu un dzeramu. Lai gan atrodas Inčukalna novada teritorijā, avots neesot pašvaldības pārziņā. Arī Salaspils novadā Ogres un Tallinas šosejas malā esošais avotiņš atrodas uz privātās zemes, tāpēc pašvaldība tam nav veikusi nekādas ūdens bioķīmiskā sastāva pārbaudes. "Tas ir privātīpašums, gar kuru pašvaldībai nav daļas. Esam veikuši pārbaudes Juglas upes ūdenim – kā peldvietai, bet ne avotam," informē Salaspils novada Domes Vides inženiere Rudīte Ķikuste. Atšķirīgi ir ar Ķekavas avotiņu pilsētā pie tilta – tas atrodas uz Doles–Ķekavas evaņģēliski luteriskās draudzes zemes, un, pateicoties draudzes iniciatīvai, avotiņam divreiz gadā tiek ņemtas ūdens analīzes un veiktas pārbaudes.