Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā pareizi dēvēt laiku pirms Ziemassvētkiem

Vārds "Advents" nāk no latīņu valodas, tulkojumā tas nozīmē "atnākšana", tātad šis ir laiks, kad mēs ikviens gatavojamies Kristus bērniņa nākšanai pasaulē.

Dažkārt gan rakstos, gan sarunvalodā joprojām Adventa laiks tiek apzīmēts gan ar vīriešu dzimtes ("advents"), gan sievietes dzimtes ("advente") vārdu. Nekonsekvenci veicināja padomju laiks, kad Latvijā reliģisko terminu lietošana nebija aktualitāte numur viens. Tajā laikā vārds "advents" vārdnīcās bija izzudis un kļūdaini aizstāts ar vārdu "advente".

Tomēr jāuzsver, ka četras nedēļas ilgo Ziemassvētku gaidīšanas laiku pareizāk ir dēvēt pat Adventu. To pat savulaik ir noteicis valodnieks Jānis Endzelīns, sniedzot savu skaidrojumu. Viņaprāt, četras svētdienas aptverošais periods kopumā tiek dēvēts par Adventu vīriešu dzimtē, līdzīgi kā šajā dzimtē tiek dēvēti arī citi garāki laika posmi – gavēnis, mēnesis, ceturksnis, gads.

Savukārt īsāki laika posmi – dekāde, nedēļa, diena, stunda, minūte, sekunde – lietota sieviešu dzimtē, kā rezultātā arī katru atsevišķu svētdienu šajā pārdomu laikā var saukt par Adventi. Arī evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā pārsvarā tiek lietota forma Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu.

Kāpēc Adventa laikā ievēro gavēni

Adventa tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā, uzliekot trīs dienu gavēni nedēļā no 11. novembra līdz Ziemassvētkiem. Šis 40 dienu gavēnis, kurš ir līdzīgs Lielā Gavēņa laikam (pirms Lieldienām), tika saukts arī par svētā Mārtiņa 40 dienu gavēni. 13. gadsimtā noteikts četru nedēļu cikls.

Jāpiebilst, ka gavēnis kristīgajā tradīcijā nav tikai ēšanas paradumu maiņa. Tas arī nozīmē atteikšanos no baumošanas, sliktām domām un sliktiem darbiem. Bet mūsdienās, līdz ar jauno tehnoloģiju ienākšanu, jaunā paaudze par vienu no gavēņa izpausmēm arī uzskata atteikšanos no sociālo tīklu un interneta lietošanas.

Kāpēc Adventa vainagā dedzam četras sveces

Advents tiek saistīts ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām. Šajā laikā no egļu zariem pītajā Adventa vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā.

Šis ir arī kristiešu liturģiskā gada sākums, un katrai Adventa svētdienai liturģijā ir sava nozīme – sava pamattēma, par ko domāt, tā svētot laiku līdz Ziemassvētkiem.

Iededzot pirmo sveci, mēs gaidām to Kungu, jo kad Viņš nāks, tad viss tiks atjaunots. Otrā svece ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu. Bet trešā svece Adventa vainagā ir ganiņu svece un simbolizē lielā notikuma, Kristus dzimšanas, tuvošanos, tātad prieku. Savukārt ceturtajā Adventē visa uzmanība tiek veltīta Marijai, kas drīzumā pasaulei dāvās Jēzu.

Tāpat dziļi simboliska nozīme ir arī Adventa rotai – vainagam. Priežu, egļu, tūju vai kadiķu zari, no kuriem vij vainagu, simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Savukārt vainaga apaļā forma kopš sendienām nozīmē mūžību un vienotību, kā arī simbolizē uzticību Dievam un viņa solījumiem.

Iedegsim šodien pirmo svecīti Adventa vainagā ar siltām domām un mīlestību. Sirsnīgu, mierīgu un gaišu gaidīšanas laiku!