Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tāpat velns kārdināja Ādamu un Ievu neticēt Dieva vārdam (1.Moz.3:1), un tas nozīmē, ka arī jums, iespējams, būs jāstājas pretī velna pavedinošajiem jautājumiem, piemēram: vai tiešām Dievs ir teicis, ka Kristus dzīvo jūsos?

Ja esat piedzīvojis šādus kārdinājumus, ziniet, ka jūs neesat vienīgais. Reformācijas laikā līdzīga jautājuma dēļ notika visai nopietna šķelšanās. Jums jābūt ļoti piesardzīgam! Komentējot velna sacītos vārdus: "Vai tiešām Dievs ir teicis?", Mārtiņš Luters brīdina: "Ādama un Ievas] galvenais kārdinājums bija uzklausīt citus vārdus un novērsties no tā, ko Dievs iepriekš bija sacījis.. Viss ļaunums ceļas no neticības jeb šaubām par Dieva vārdu".

Sātana uzbrukumi Dieva vārdam īpaši izpaudās reformācijas laikā

1529. gadā Mārtiņš Luters tikās ar Šveices reformatoru Ulrihu Cvingliju, lai pārrunātu kristīgo ticību. Sarunas veicās brīnišķīgi, līdz viņi nonāca pie jautājuma par Svēto Vakarēdienu. Cvinglijs un viņa sekotāji nelokāmi pastāvēja uz to, ka bezgalīgo Dievu nekādi nevar saturēt kaut kas tik mazs un ierobežots kā Svētā Vakarēdiena maize un vīns. Tāda doma viņiem šķita neloģiska.

Tādējādi viņi ieslīga bīstamā maldu mācībā, kas ir tikpat pretestīga Dievam kā viss grēks, nāve un pats velns. Tāpat kā Ādams un Ieva Ēdenes dārzā nepaklausīja Dieva vārdam, arī Cvinglijs un viņa sekotāji ļāva velnam apelēt pie viņu veselā saprāta. Tā kā viņiem nešķita loģiski, ka augšāmceltais un debesīs uzkāpušais Kungs, kurš visu piepilda (Ef.4:10), varētu ietilpināt Savu miesu un asinis maizē un vīnā, viņi nevēlējās ticēt Jēzus vārdiem: "Tā ir Mana miesa... tās ir Manas asinis" (Mt.26:26, 28). Tāpat kā Ādams un Ieva, arī Cvinglijs un viņa sekotāji ieklausījās citos vārdos – velna iečukstētajos vārdos – un tādējādi novērsās no tā, ko Dievs iepriekš bija sacījis.

Tas ir svarīgi, jo tad, ja Kristus nevar būt miesīgi klātesošs Svētajā Vakarēdienā, kā kļūdaini uzskata Cvinglija sekotāji, Viņš arī nevar būt miesīgi klātesošs jūsos.

Neesi neticīgs, bet ticīgs!

Kad lasāt, ko Dieva vārds saka par svētību, kuru sniedz Kristus, dzīvodams jūsos, nekrītiet par upuri velna pievilšanai, kā tas notika ar Cvingliju un viņa sekotājiem! Nenoraidiet Dieva vārdu tikai tāpēc, ka tas jums šķiet neloģisks, bet gan mācieties no to Bībelē pieminēto cilvēku brīnišķīgā piemēra, kuri, dzirdēdami visspēcīgo Dieva vārdu, pārvarēja savas šaubas. Kļūstiet viņiem līdzīgi ticībā, paļaujoties uz Dieva visspēcīgo vārdu. Un jūs kļūsiet līdzdalībnieki tajā svētībā, kas nāk no Dieva brīnišķīgās dāvanas – ticības.

Romiešu armijas virsnieks nāca pie Jēzus, lūgdams, lai izdziedina viņa kalpu (Mt.8:5-13). Šis varenais karotājs tik ļoti uzticējās Jēzus vārdam, ka Jēzus pat piebilda: "Ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis" (Mt.8:10). Un Jēzus sacīja virsniekam: "Lai tev notiek, kā tu esi ticējis" (Mt.8:13).

Kad eņģelis pavēstīja Jaunavai Marijai, ka viņai būs bērns, viņa pamatoti brīnījās: "Kā tas var notikt, ja es vīra neapzinos?" (Lk.1:34). Eņģelis viņai sludināja: "Dievam nekas nav neiespējams" (Lk.1:37). Dzirdot Dieva vārdu, Marija nepadevās nekādām šaubām, ko velns viņai vēlētos iedvest. Ar paļāvību viņa sacīja: "Lai notiek ar mani pēc Tava vārda" (Lk.1:38).

Dieva vārds nepārprotami apgalvo, ka Kristus dzīvo Savos ticīgajos. Dievs apsola daudz un lielas svētības tiem, kuros ir Kristus. Neapšaubiet Dieva vārdu kā Ādams un Ieva, un arī Cvinglijs, bet turieties pie ticības tāpat kā šis virsnieks un Marija. Nevis centieties izprast un izpētīt, kur un kādā veidā jūsos ir Kristus, bet ticiet tāpat kā Marija, lai līdz ar viņu varētu sacīt: "Lai notiek ar mani pēc Tava vārda" (Lk.1:38).

Kad Dievs Savā vārdā jums kaut ko saka un māca, un kad velns jūs kārdina apšaubīt šo Dieva vārdu, neesiet kā Sāra Vecajā Derībā aprakstītajā notikumā (1.Moz.18:10-12). Ja jums izklausās neiespējami vai neloģiski, ka Kristus ir jūsos, Dieva dāvātajā ticībā sakiet tāpat kā Marija: "Lai notiek ar mani pēc Tava vārda".

Pēc dažiem gadiem Reformācija, kuru aizsāka Mārtiņš Luters, 31. oktobrī pienaglojot pie baznīcas durvīm savas 95 tēzes, svinēs 500 gadus.

Kā zināms, 1517. gadā doktors Mārtiņš Luters publiskoja tēzes par tālaika baznīcas praktizēto grēku atlaidu tirgošanas praksi. Sekojot savai pārliecībai, Luters vērsās pie baznīcas vadības ar nodomu norādīt uz tās padoto rīcību, kas nesaskan ar Rakstu mācību. Turpmāko notikumu virkne baznīcā iesāka reformāciju, kuras rezultātā mainījās ne tikai ticības izpratne un baznīca, bet lielā mērā arī Eiropas un pasaules kultūra kopumā.

Luteriskajā baznīcā reformācijas idejas ir dzīvas un aktuālas arī šobrīd, īpaši uzticība Svēto Rakstu vārdam.