Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pierīgā invalīdiem un ģimenēm visdraudzīgākās pilsētas titulu saņēmusi Jūrmala, kur par vispieejamākajiem objektiem atzīts gan Pilsētas muzejs, gan Dzintaru parks, kurā izbūvētas vairākas labas pieejas pie jūras (Vaivari, Jaundubulti) tiem, kas pārvietojas ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslā, portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja viens no šīs kampaņas īstenotājiem, Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Tāpat par vides pieejamību tiek domāts arī Siguldā, kur izcils pieejamības piemērs ir Siguldas pilsdrupas, labi pieejamas viesnīcas un vairāki ēdināšanas uzņēmumi, kā arī jaunie projekti.

Savukārt Ādažos, kampaņas dalībnieku skatījumā, vides pieejamības jomā izcelt kādus izcilus piemērus no uzņēmumu un citu sabiedrisko būvju vidus nav iespējams, taču kopumā pilsētvide Ādažos ir daudzmaz sakārtota, lai tajā labi justos gan māmiņas ar bērniem ratiņos, gan cilvēki ratiņkrēslos.

Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs gan uzskata, ka, lai gan kopumā par cilvēkiem, kas pārvietojas ar ratiem vai ratos, tiek domāts, arī Ādažos, Jūrmalā un Siguldā, tāpat kā citviet Latvijā, ir manāms vides pieejamības izpratnes trūkums.

"Var veidot vienu vai divus pieejamus objektus, bet, ja nepastāv izpratne un redzējums par šīs vides reālajiem lietotājiem, pieejamība tur arī apstājas. Ir jāsaprot, ka pieejamība nav nepieciešama tikai cilvēkiem ratiņkrēslā, bet arī cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem, gados veciem cilvēkiem, vecākiem ar maziem bērniņiem – tie ir vairāk nekā 80 % visas sabiedrības!" norāda I. Balodis.

Pēc viņa teiktā, attiecīgo pilsētu plānotājiem vajadzētu izstrādāt savu skatījumu par to, kā nodrošināt savas vides pieejamību un turpmāk būtu jāizvairās no "sašaurināta" skatījuma uz pieejamību.

"Nav nepieciešams izdalīt kādus speciālus pielāgojumus atsevišķām grupām, vide jāpadara ērti lietojama ikvienam cilvēkam. Vajadzētu arī saprast, ka pieejamība nav tikai uzbrauktuves un lifti – tie ir arī gājēju celiņi, krustojumi, luksofori, norādes, ielu nosaukumi, bankomāti, utt. Turklāt pieejamība nav tikai jauno ēku pieejamības nodrošināšana, bet arī pakāpeniska ikvienas ēkas pieejamības nodrošināšana," saka I. Balodis.

Kopumā vides pieejamības tūres "Mapeirons" laikā biedrība "Babyroom" un Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" apsekoja vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un ģimenēm ar bērniem ratiņos teju visā Latvijā, kopumā pārbaudot vairāk nekā 22 tūkstošus objektu.

Pilnībā un daļēji pieejamie vides objekti – ēdināšanas, kultūras, medicīnas, sabiedriskās iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas, transporta pakalpojumi un citi apkopoti vides pieejamības mobilajā aplikācijā "Mapeirons".