Tas tāpēc, ka visādi ļaudis te pie viņiem sastopami. Protams, arī bijušie cietumnieki, ar kuriem, nedod Dievs, sastapties. "Jā, piliens darvas var sabojāt medus mucu," teic VPD Salaspils filiāles vadītāja Maija Šustiņa, kuras pārziņā ir seši Pierīgas novadi – Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Stopiņu un, protams, pašu Salaspils novads, uzsverot, ka dienesta darbinieku uzmanības lokā gadā vidēji ir aptuveni 170 personu, reizēm nedaudz mazāk.
Pārbaudījums ar brīvību
Jautāta, kāpēc tieši tagad, oktobra pirmajā pusē, VPD Salaspils filiāle nolēmusi rīkot Atvērto durvju dienu, M. Šustiņa stāsta, ka patiesībā tādas "atvērto durvju dienas" tiek rīkotas regulāri visu gadu, piemēram, darbiniekiem ejot uz skolām un runājot gan ar pamatskolu, gan vidusskolu skolēniem.
"Protams, uz rudens pusi, kad atsākas aktīvāka tiesu darbība, klāt nāk cilvēki, kuri atrodas VPD uzmanības lokā. Ja tā var teikt, dienesta klientu lokā ietilpst gan personas, kas ir atbrīvotas no soda izciešanas vietas pirms termiņa, gan cilvēki, kuriem tiesa piespriedusi piespiedu darbu sabiedrības labā, dzērājšoferi, narkomāni, kā arī personas, kurām prokurors uz laiku atlicis soda izpildi, un nosacīti notiesātie," viņa skaidro.
"Piemēram, VPD statistika liecina, ka pirms termiņa atbrīvotie pārsvarā ir 30–40 gadus veci vīrieši, taču ir arī sievietes. Šobrīd Pierīgā tādu pirms termiņa atbrīvoto ir 15, nosacīti notiesāto – 50 un 17 no kriminālatbildības nosacīti atbrīvoto."
Viens no VPD galvenajiem uzdevumiem ir palīdzēt atgriezties normālā dzīvē cilvēkiem, kuri priekšlaicīgi atbrīvoti no ieslodzījuma vietas pēc tam, kad divas trešdaļas soda jau izcietuši. Pa šo laiku – pieciem, pat desmit gadiem – pasaule ir mainījusies, citāda ir kļuvusi komunikācija sabiedrībā. Cilvēks pēc ilgāka laika, kas pavadīts nebrīvē, nokļuvis brīvībā, reizēm pat jūtas apjucis. Lai gan pirms iznākšanas no cietuma tiek noskaidrots, kāda būs tā vide, kur cilvēks atgriezīsies, vai viņam būs pajumte un darbs, kādas saites varētu veidoties ar vecajiem draugiem, vai būs tuvinieki un draugi, kuri viņu atbalsta, no tīri sadzīviskām problēmām neviens nav pasargāts.
"Mēs viņu vietā neko nedarām," uzsver M. Šustiņa, "bet iepriekš izskaidrojam šo personu tiesības un pienākumus, piemēram, atrasties dzīvesvietā no pulksten desmitiem vakarā līdz sešiem rītā. Ja spēles noteikumi tiek pārkāpti, jāatgriežas soda izciešanas vietā uz tieši tik ilgu laiku, cik vēl bija atlicis pirms atgriešanās brīvībā. To jau tad katrs pats var izvēlēties – izbaudīt brīvību līdz mielēm vai tomēr ievērot noteikumus, kuru izpildi uzrauga VPD darbinieki. Un, lai cik saprotoši būtu VPD darbinieki, ir reizes, kad nekas nelīdz un pārbaudījums ar brīvību ir jāpārtrauc. Lai līdz tam nenonāktu, mēs motivējam klientus dzīvot sabiedrībā, neizdarot noziegumus."
Dzirdēts par īpašām aprocēm, kādas jānēsā cilvēkiem, kuri izdarījuši nopietnus pārkāpumus, tomēr nav ieslodzīti cietumā. Tādas jau ieviestas Igaunijā. M. Šustiņa teic, ka VPD darbinieki jau gatavojas elektroniskās uzraudzības ieviešanai, un tas prasīs arī jaunas profesionālās iemaņas, taču tas nenotiks ātrāk kā nākamā gada aprīlī.
Piespiedu darbs var būt arī ieguvums
Viens no VPD ikdienas pienākumiem ir sekot līdzi tam, cik godprātīgi pret tiesas spriedumu attiecas piespiedu darbā norīkotie. Pašlaik Pierīgas novados piespiedu darbos norīkoti 70 pieauguši cilvēki un pieci nepilngadīgie. Lielākā daļa no viņiem ir dzērājšoferi, veikalu apzadzēji un narkomāni, pa kādam sabiedriskās kārtības traucētājam. M. Šustiņa atgādina, ka tiesa var piespriest 420 stundas piespiedu darba, līdz šim lielākais stundu skaits ir bijis 240, bet ne mazāk par 40 stundām.
Piespiedu darbos norīkotajiem ir iespēja paredzētās stundas atstrādāt no pamatdarba brīvajā laikā. Arī speciālisti pēc iespējas tiek norīkoti atbilstošas kvalifikācijas uzdevumu veikšanai. Piemēram, kāda sieviete, kas ikdienā strādā par tulku, tika norīkota palīgā kādas Salaspils skolas lietvedībā. Pašvaldībās vienmēr atrodas atbilstošs darbs elektriķiem un santehniķiem, bet pārējiem ir iespēja pierādīt savu godprātību teritorijas labiekārtošanas darbos, pie kritušo lapu novākšanas rudenī vai sniega tīrīšanas ziemā. Turklāt jārēķinās, ka VPD darbiniekam brīdī, kad viņš pārbauda piespiedu darbā norīkotos, līdzi būs arī alkometrs.
Parasti jau neviens likteni tīšuprāt neizaicina, taču, kā atzīst M. Šustiņa, ļoti grūti ir sadarboties ar narkomāniem, jo viņi vienkārši nepilda to, ko solījuši. No otras puses, pašā Salaspilī esot arī ļoti pozitīvi piemēri, kad piespiedu darbā norīkotie sevi parāda ļoti labi un darba devējs piedāvā palikt turpat, bet jau pastāvīgā darbā.
Viena no vietām, kur Salaspils apkārtnes iedzīvotāji atstrādā piespiedu darba stundas, ir botāniskais dārzs. Tieši VPD šeit diviem piespiedu darbu veicējiem atrada pastāvīgu darbu. Abas puses esot apmierinātas. Līdzīgs stāsts esot arī Carnikavas novadā.
Valsts probācijas dienesta Salaspils filiāles vadītāja Maija Šustiņa