Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šogad VUGD ugunsdzēsēji - glābēji veikuši 4720 glābšanas darbus, no kuriem 643 gadījumos bija nepieciešams palīdzēt dzīvniekiem. Kā liecina statistika, bezpalīdzīgā situācijā biežāk nonāk pilsētās mītošie dzīvnieki – Rīgā palīdzība sniegta 256 gadījumos, citās pilsētās 156 reizes, bet novados glābēji dzīvniekiem steigušies palīgā 231 gadījumā.

Nereti ir jautājumi, kādēļ vienā gadījumā, kad nepieciešama palīdzība dzīvniekam, izbrauc nekavējoties, bet citreiz nē. Ugunsdzēsēji - glābēji cenšas palīdzēt tādās reizēs, ja dzīvnieks pats saviem spēkiem netiek ārā no ēkas, telpas, bedres vai citas vietas, un tiek apdraudēta viņa dzīvība, skaidro VUGD pārstāve Inga Vetere.

"Ja dzīvnieks ir bezpalīdzīgs, slims, tad viņam palīdzēt var tikai veterinārārsts. Bieži situācijas tiek pārprastas. Piemēram, rudeņos, kad sāk aizsalt ūdenskrātuves, cilvēki, ieraugot mazkustīgos gulbjus, spriež, ka tie ir iesaluši, tādēļ uzreiz izsauc glābējus. Un ir grūti iedzīvotājus pārliecināt, ka šādos laika apstākļos putnu uzvedība vienkārši ir tāda – viņi nekustīgi vienā vietā var atrasties stundām ilgi. Savukārt, cilvēkam tuvojoties, putni paceļas spārnos un pārlido uz citu vietu," viņa min piemērus.

"Diemžēl nereti glābēju palīdzība nepieciešama tieši tādēļ, ka iedzīvotāji nepieskata savus aprūpējamos. Piemēram, bija saņemta informācija, ka kaķim galva iesprūdusi konservu kārbā, un saimnieki nevar vairs savam mīlulim palīdzēt. Turklāt saimniece pati bija uzjautrinājusies, kā minka nopūlas, lai tiktu pie kāruma, bet, kad kaķis vairs nevarēja no konservu kārbas atbrīvoties un panikā ar to galvā skraidīja pa māju, viņa saprata, ka situācija jau ir nopietna un jālūdz palīdzība," turpina I. Vetere.

VUGD min vēl dažus piemērus no dzīvnieku glābšanas misijām, kad paši mīluļu saimnieki nav visai pretimnākoši. Piemēram, bijuši gadījumi, kad tiek saņemta informācija, ka ventilācijas šahtā iekritis putns vai kaķis, un glābēji izbrauc uz notikuma vietu, lai dzīvnieku atbrīvot. Taču nākas sastapties ar ļaudīm, kas, paši saukuši pēc palīdzības, kategoriski iebilst, ka ventilācijas šahtā tiek uzlauzts caurums, jo tādā veidā, loģiski, tā tiek bojāta. Tādēļ šādos gadījumos palīdzēt nav iespējams.

Visbiežāk nākas glābt kaķus, kuri mēdz uzrāpties kokā tik augstu, ka paši vairs netiek lejā, tāpat tie mēdz ielīst caurulēs, iekrist ventilācijas šahtās. Otrajā vietā visbiežāk cietušie ir putni. Piemēram, zīriņi vai kaijas, kas ielido Rīgas centra namu iekšpagalmos un, nevarot vairs izlidot ārā, ielido ventilācijas šahtās. Glābēju pieredzē bijuši arī gadījumi, kad ūdens putni sapinas zvejnieku tīklos vai ierij makšķerauklas āķi.

Trešais visbiežākais izsaukumu iemesls bijis suņu dēļ. Visbiežāk ir gadījumi, kad suns iekritis kanalizācijas akā un netiek ārā. Lauku rajonos glābējiem nācies sniegt palīdzību arī lielākiem dzīvniekiem jeb mājlopiem – zirgiem un govīm, kuri iekrituši grāvī, iestiguši purvainās vai dubļainās vietās. Savukārt pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ieklīdušie meža dzīvnieki un rāpuļi, sākot no aļņiem un beidzot ar čūskām.

Piebilstams, ka Starptautisko dzīvnieku aizsardzības dienu pasaulē atzīmē jau kopš 1931. gada. Kā raksta portāls "Maziedraugi.lv", gan šajā dienā, gan arī citās dienās pie sevis talkā aicina dzīvnieku patversmes visā Latvijā. Noderēs gan brīvprātīgais darbs, gan atbalsts naudas un materiālu veidā. Ja esat gatavs atbildīgi pieņemt savās mājās mīluli, priekšroku dodiet novārtā pamestajiem dzīvniekiem, kuru pagaidu mājas ir patversmes. Ar prieku ikvienu ciemos gaidīs dzīvnieku patversmēs "Dzīvnieku draugs","Labās mājas", "Ulubele" un citviet Latvijā. Vēl informācija pieejama arī patversmju dzīvnieku katalogā "Sirdsdraugs".