30.09.2014 15:25

Varoņstāsts: Kā dižkareivis Kaspars Jaunmārupē no degoša auto izglāba divus jauniešus bezsamaņā

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Kaspars jau pēc aicinājuma ir karavīrs. "Jau no agras bērnības darbojos jaunsardzē, tad kļuvu par zemessargu. Tas likās aizraujoši, un es aizgāju dienēt," viņš teic. Kaspars jau pēc aicinājuma ir karavīrs. "Jau no agras bērnības darbojos jaunsardzē, tad kļuvu par zemessargu. Tas likās aizraujoši, un es aizgāju dienēt," viņš teic. Rojs Maizītis, www.kasjauns.lv

Dižkareivis Kaspars Garsils, kurš naktī uz 26. septembri no degošas automašīnas izvilka divus cilvēkus, teic, ka viņam kopā ar draugu Aināru nebija laika domāt, ka arī viņi – glābēji – varētu "uziet gaisā".

Tikai dažas sekundes avarējušos jauniešus šķīra no nāves. Diemžēl vienu neizdevās glābt... Traģiskā autoavārija naktī uz piektdienu pēc diviem naktī notika Mārupes novadā, autoceļa Jaunmārupe–Peles trešajā kilometrā.

K. Garsils portālam "Kasjauns.lv" stāsta: "Ar savu automašīnu "Volvo" vedu uz mājām Jaunmārupē savu draugu Aināru. Braucu prātīgi, ar 50–60 kilometriem stundā, jo bija nakts, apkārt mežs, un te vienkārši ātrāk pabraukt nevar. Tad mūs apdzina "BMW 750". Pēc apmēram pusminūtes aiz ceļa līkuma ieraudzījām degošo BMW, tas bija ietriecies kokā un "aiznests" 15 metrus tālāk. Mašīna jau bija liesmās, un pāris minūšu laikā tā galīgi nodega.

Divus pasažierus – meiteni un puisi – izvilkām ārā, bet šoferi nespējām izglābt, viņš bija pamatīgi iespiests automašīnā. Ugunsdzēsēji glābēji vēlāk teica, ka mums arī nebūtu izdevies viņu izvilkt, jo viņš jau bija miris."

"Kamēr ar vienu roku runāju pa telefonu un izsaucu glābējus, ar otru palīdzēju Aināram no degošās automašīnas izvilkt cilvēkus. Vispirms dabūjām ārā meiteni, bet pēc tam puisi. Zinu tikai to, ka viņi bija vietējie, biju viņus redzējis Mārupē," turpina drosmīgais glābējs. Abus 1993. gadā dzimušos jauniešus nogādāja slimnīcā, turklāt jaunietim tika konstatēts alkohola reibums. Meitene bija bezsamaņā, bet puisis tik ļoti cietis, ka nebija spējīgs pakustēties.

Meitenei konstatēti ķermeņa sasitumi, brūces galvā, kā arī smadzeņu satricinājums. Savukārt puisim konstatēta politrauma – ribu lūzumi, galvas smadzeņu satricinājums un iekšējo orgānu bojājumi. Avarējušās automašīnas šoferi neizdevās glābt – viņš bija iespiests spēkratā un jau guvis nāvējošas traumas.

Kad notikuma vietā ieradās ugunsdzēsēji glābēji, automašīna jau dega ar atklātu liesmu, precīzāk – tā jau bija nodegusi. Tādēļ, ja nebūtu braucis garām dižkareivis ar savu draugu, visi tajā braukušie būtu sadeguši. Precīzi negadījuma apstākļi un iemesli tiks noskaidroti izmeklēšanā, taču šobrīd jau skaidri zināms, ka bija pārsniegts atļautais braukšanas ātrums.

Avarējušo jauniešu glābējs Kaspars dien turpat netālu no traģēdijas vietas – Mārupes novada Skultē Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljonā par tehniķi. Jau no rīta pēc negadījuma viņam nācās doties uz Lielvārdi, kur viņš kārtoja ikgadējos normatīvus fiziskajā sagatavotībā. Arī pēc varonīgās rīcības armija nekādus atvieglojumus nepiešķir. Kaspars ar gandarījumu teic, ka visus normatīvus esot izdevies nokārot.

"Bez starpgadījumiem. Bija labāk, nekā biju cerējis. Laikam, jo mazāk guļ, jo labāk sanāk," teic Kaspars. Viņš piebilst, ka tik ekstrēms gadījums, kādu viņam nācās piedzīvot naktī uz 26. septembri, iepriekš nav bijis. "Ir jau bijušas dažādas situācijas, kad palīdzam cilvēkiem. Piemēram, nesen piedalījos glābšanas operācijā, kurā meklējām divus noklīdušus pensionārus – sēņotājus. Atradām..."

Kaspars jau pēc aicinājuma ir karavīrs. "Jau no agras bērnības darbojos jaunsardzē, tad kļuvu par zemessargu. Tas likās aizraujoši, un es aizgāju dienēt," viņš teic.