Maijā un jūnija sākumā, rododendru ziedēšanas laikā, šogad šeit esot pabijis pat vairāk nekā 18 tūkstoši apmeklētāju. "Mums, latviešiem, gēnos ir ierakstīts, ka pavasarī gribas kaut ko stādīt, taču to var darīt arī rudenī," sākot sarunu par Babītes rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavu, teic tās dibinātājs Rihards Kondratovičs.
No Rīgas uz Babīti
Maijā, tieši rododendru ziedēšanas laikā, akadēmiķis Rihards Kondratovičs svinēja savu 82. dzimšanas dienu. Ar rododendriem viņš sācis darboties vēl tad, kad bijis Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktors. "Sākumā vācām rododendru sugas, tad šķirnes, bet ar laiku uzsākām selekcijas darbu. Taču, iesprostotiem starp četrām ielām Rīgā, mums sāka pietrūkt vietas. Tā kā Latvijas PSR Valsts plānu komiteja mūsu darbu atzina par nozīmīgu, 1977. gadā ar Mežrūpniecības un Lauksaimniecības ministrijas atbalstu sākām meklēt vietu, kur audzēt rododendru stādus gan zinātnes vajadzībām, gan tirgošanai," stāsta selekcionārs.
"Toreizējais mežrūpniecības ministrs Leons Vītols uzdeva Jūrmalas mežniecībai tādu teritoriju atrast. Sākumā bija sešas vietas, kuras varētu derēt rododendru audzēšanai, bet atbilstošākais šim mērķim šķita priežu mežs Babītes stacijas tuvumā. Zīmīgi, ka mēs šeit mellenājos uzgājām dažus nejauši iesējušos rododendrus. Tā bija tāda kā zīme, ka šī vieta derēs.
Tad Rīgas dārzu arhitekts Kārlis Barons izstrādāja projektu, un 1980. gadā mēs oficiāli varējām dibināt rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavu "Babīte"."
Nosaukums atšķirībai un arī peļņai
Viss esot sācies ar to, ka turpat 12 hektārus lielā meža platība sadalīta 136 kvartālos, ierīkojot stigas un ceļus, un apkārt topošajai audzētavai uzcelts žogs. "Sākumā bija tikai dažas dobes, bet tās pašas bija jāsargā, lai garāmgājēji stādus neaiznestu," atceras R. Kondratovičs. Viņš teic, ka pašlaik Babītē ir 76 savvaļas rododendru sugas un 230 selekcijas ceļā izkoptas šķirnes.
"Paši esam izveidojuši un reģistrējuši 86 šķirnes. Tām ir savi nosaukumi. Pirmie baltziedu vasarzaļo rododendru nosaukumi bija 'Astra', 'Polārvaigzne' un 'Rīta zvaigzne', jo to ziedi atgādināja zvaigzni. Vēl mums ir šķirne 'Rubīns', kas atšķīrās ar īpašu krāsu, un dzeltenziedu 'Saule'. Ir arī šķirne, kas nes 'Alma Mater' vārdu par godu nozīmīgai Latvijas Universitātes jubilejai."
Selekcionārs piemin, ka sākumā ar šķirņu nosaukumiem bijušas grūtības, jo vienai šķirnei nedrīkst būt tāds pats nosaukums, kāds ir jau pasaulē zināmai šķirnei. Piemēram, nosaukums 'Inga' ir vāciešiem, zviedriem un citām tautām. "Mēs izgājām no situācijas, liekot priekšā vārdu "Babīte". Šo ideju nošpikojām no slavena vācu selekcionāra Hansa Hāmana, kurš savām šķirnēm lika priekšā savu uzvārdu, veidojot, piemēram, nosaukumu 'Hāmana skaistais'. Tāpēc mēs savas šķirnes nosaucām, piemēram, par 'Babītes Ingu' vai 'Babītes balto'."
R. Kondratovičs piebilst, ka jau kopš pagājušā gada pieejams arī kāds samērā ekskluzīvs pakalpojums, proti, jebkura privātpersona var pasūtīt selekcionāriem izveidot jaunu šķirni, kuru nosaukt viņa izdomātā vārdā. "Tiesa, šādos gadījumos par vienas šķirnes izveidi prasām 750 eiro. Pirmais pasūtītājs bija no Ogres," teic selekcionārs.
Uz jautājumu, vai Latvijas Universitātes rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai ir arī kāds ieguvums no tā, ka rododendra zieds ir pārceļojis arī uz Babītes novada ģerboni, zinātnieks atteic, ka ziedu laikā Babītē sabrauc tik daudz cilvēku, ka nav kur likt mašīnu. "Nu, tad mēs sakām ‒ esam novada simbols, un, cerams, domes priekšsēdētājs Ences kungs mums ar laiku palīdzēs iekārtot plašāku stāvlaukumu. Babīte taču aug un attīstās, un tepat mums kaimiņos, tur, kur vēl nesen auga burkāni, tagad ceļas privātmājas."
Viss nāk pamazām
Lai izveidotu vienu rododendru šķirni, selekcionāram ir nepieciešami vismaz 12, pat 15 gadi. Sēklas ir ļoti sīkas, tādēļ, līdz tās sakrustojas un parādās pirmie ziedi, ir jāgaida vismaz pieci gadi. Tad jāizvēlas mātes stāds, un tikai tad sākas darbs ar spraudeņiem.
"Ja cilvēks darbojas viens, paiet ilgāks laiks, bet, tā kā mēs strādājam komandā, šajā laikā no 70 tūkstošiem stādu, kuri ir mūsu rīcībā, Babītē jau izveidotas 650 šķirnes. Pētām hibrīdus, kuru krustojumi iegūti 70., 80. un 90. gados, kurus tagad var reģistrēt kā šķirni."
Tiesa, pasaulē esot aptuveni 30 000 rododendru šķirņu, bet savvaļā ziemeļu puslodē, kuru uzskata par rododendru dzimteni, aug aptuveni 1300 sugu. Viņš gan brīdina, ka Latvijā, kur rododendru audzēšanai ir piemērots klimats, tie ne visur padodas augsnes īpatnību dēļ. Piemēram, Zemgalē, kur labi aug labība un cukurbietes, rododendri diez vai iedzīvosies.