Ģimene nemēdz sēdēt mājās. Radošās un sabiedriskās norisēs viņi iesaistās gan atsevišķi, gan visi kopā.
Salaspiliešu Fučedži ģimenē aug vienpadsmitgadīgā Laura, deviņgadīgā Angelika un divgadīgā Monta. Kā stāsta māmiņa Santa, abas vecākās māsas skolas gaitas sāka Rīgā, taču pēdējā laikā ceļa izdevumi izrādījušies pārāk lieli, un nu jau pusotru gadu viņas mācās Salaspilī. „Laura ir praktiska meitene, viņai iepatikusies matemātika," stāsta Santa. Vidējai meitai vairāk interesējot sociālās zinības vēsture, par ko daudz lasot. Vecākā meita mācās mūzikas skolā (no pirmās klases apgūst flautas un klavieru spēli), vidējā nodarbojas ar jāšanas sportu, abas dejo, darbojas animācijas filmu studijā. Divgadīgā Monta zīmē un tikko piedalījās Mākslas dienu sarīkojumā Salaspilī. „Norise bija paredzēta trīs līdz piecus gadus veciem bērniem, bet, tā kā Monta ļoti labi zīmē, uzaicināja arī mūs. Darbiņš būs apskatāms Salaspils Pilsētas svētkos. Bija jāzīmē sava māja un apkārtne. Esam aktīva ģimene," saka Santa un piebilst – viņi nelaiž garām iespējas izpausties visdažādākajā sabiedriskajās aktivitātēs – tikpat labi mākslinieciskās norisēs kā, piemēram, televīzijas šovos.
Santa piekrīt, svarīga loma ir arī sabiedriskajai domai: jo biežāk iznāktu dzirdēt uzskatu: „Daudz bērnu ģimenē – tas ir forši!" jo patīkamāk, bet ļoti noderētu arī lielāks materiālais atbalsts. „Valsts īsti neko nepalīdz. Arī citas daudzbērnu ģimenes, cik esmu saskārusies ar tām, pašas vien cīnās – tāpat kā mēs. Mums ir kredīts, ko izšķīrāmies paņemt, lai nopirktu māju, kur tagad dzīvojam. Tā kā mums nav bagātu vecāku, kas uzdāvinātu māju, dzīvesvietu īrējām un pirms septiņiem gadiem noformējām kredītu, lai māju iegādātos. Cīnāmies. Nav variantu. Reizēm jau tā ir – ja nebūtu jāmaksā par māju, varētu, piemēram, kaut kur aizbraukt vai atļauties ko citu. Savelkam jostas, domājam, kā ietaupīt. Rakstījām uz Ekonomikas ministriju, interesējoties par iespējām [pieņemt normu], kas ļautu, piemēram, daļu kredīta dzēst, ja mājā dzīvojam, jau, teiksim, piecus gadus. Ministrija saka – esam jums jau palīdzējuši, piedāvājot aizņēmumu 2009. gadā. Tas daudziem toreiz patiesi bija glābiņš, bet, naudu atdodot, jāmaksā divus procentus vairāk. Iznāk jau dzirdēt: vai, jums trīs bērni! Viegli nav, bet nesūrojamies: domājam, kur ko ietaupīt, lai bērnus laistu pulciņos, nomaksātu kredītu par māju, komunālos maksājumus. Nupat saņēmām 100 latu rēķinu par gāzes apkuri. Mums uzdāvināja 500 kilovatstundu elektrības apmaksu. Tas ir jauki. Bet mums jau arī izmaksas ir lielākas."
„Pabalstu jau reāli nekādu nav. 24 lati mēnesī – par to taču pat uz koncertu nevar aiziet, ja biļete maksā piecus latus." Santa atzīst, kuplas ģimenes būtu priecīgas par atlaidēm arī šajā jomā. „Kādreiz esot bijušas tādas biļetes, ko varēja nopirkt, uzrādot daudzbērnu ģimenes apliecību. Tagad, ja ejam, piemēram, uz leļļu teātri, biļete jāpērk gan man, gan bērnam, kas sēž klēpī. Sekojam līdzi gan arī tam, kur notiek bezmaksas pasākumi. Tādu ir daudz. Cenšamies visur piedalīties."
Pašlaik jaunāko bērnu Santa audzina mājās un cer, ka rudenī izdosies Montu iekārtot bērnudārzā. „Salaspilī tā ir problēma. Privāto bērnudārzu pie mums nav, bērns jāved vai nu uz Rīgu, vai Ikšķili. Pašvaldība kompensē 50 latus, bet tā ir tikai ceļa nauda. Cik zinu citur, piemēram, Garkalnē šo problēmu risina, piešķirot daudz lielāku kompensāciju."