Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Tiksimies brīvā gaisotnē pie ugunskura zem baltajām akācijām Aleksandra parkā," aicina Inčukalna Tautas nama vadītāja Inga Freimane.

Sēžot uz līdzpaņemtām sedziņām vai parka soliņiem, ugunskura liesmu izgaismoti un siltas tējas tases sasildīti, klausīsimies dzeju. "Īpaša šo Dzejas dienu tikšanās mums būs ar novadnieku dzejnieku Jāni Sudrabkalnu literatūrvēsturnieka Viestura Vecgrāvja skatījumā," atklāj I. Freimane.

"Mans viedoklis ir tāds, ka nav divu Sudrabkalnu – pirmskara un pēckara Sudrabkalna, kā parasti mēdz dalīt," savās pārdomās dalās Viesturs Vecgrāvis. "Pēckara Sudrabkalns ļoti dabiski turpina pirmskara Sudrabkalnu ar viņa cilvēcības, vispārējā humānisma un cilvēka traukšanās nākotnē ideju. Padomju sistēma to, protams, izmantoja liekulīgi, bet Sudrabkalnam visu tautu solidaritātes un vienotības aicinājums izaug no Pirmā pasaules kara šausmām. Viņš raksta, ka kara laikā kādu rītu izgājis laukā un dzirdējis cīruļus dziedam. Putnu dziedāšana pretstatā kara šausmām ir bijusi tik skaista, ka šķitusi kā cilvēka tieksmes pēc mākslas un solidaritātes ar dabu apliecinājums. Šī būs viena no tēmām, ko gribu uzsvērt, atceroties Jāni Sudrabkalnu viņa 120 gadu jubilejā.

Otra tēma, ko vēlos ieskicēt, ir Sudrabkalna dzīvesprieks un optimisms, kas izpaužas viņa spožajā humoristiskajā dzejā, ko autors parakstīja ar pseidonīmu Olivereto. Kurš gan nezina viņa divrindi ar artistiskajām atskaņām: "Sajūt, sajūt mana nāss,/ Kaut kur smaržo ananāss." Un tā nebūt nav vienīgā.

Vēl es noteikti uzsvēršu to, ka Sudrabkalna mīlas lirika, iespējams, ir sievieti, mīlestības spēku un nozīmi visvairāk cildinošā latviešu literatūrā. Brīnišķīga mīlas dzeja ir Jānim Porukam, Rainim un Fricim Bārdam, bet, manuprāt, mīlas lirikā prioritāte tomēr pienākas Sudrabkalnam.

Un ir vēl kāda nianse, kam gribu pieskarties, runājot par Jāni Sudrabkalnu. Viņš savā izteiksmē nav tik demokrātisks kā Aleksandrs Čaks vai Jānis Grots. Lai saprastu Sudrabkalnu, ir jābūt samērā izsmalcinātam lasītājam ar krietni plašāku interesi par dzeju. Jo īpaši viņa pirmskara daiļrade prasa elitāru lasītāju, kurš ir pazīstams ar pasaules ģeniālo dzejnieku Šarla Bodlēra, Artūra Rembo un Aleksandra Bloka daiļradi."

Vakara gaitā zem ziedošajām akācijām Inčukalna muižas parkā satiksim arī Inčukalnā novada dzejniekus.