Tas paredz Latvijas nacionālā simbola – karoga – monumentālu izvietošanu līdz 2018. gadam valstij nozīmīgās un labi pārredzamās vietās visā Latvijā. Par projektu uz sarunu aicinājām biedrības valdes priekšsēdētāju, Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru Rihardu Kolu.
Apvienojas sabiedrībā cienītas personības
– Kā radās doma par "Latvijas karoga" projektu?
– Vispirms par to aizdomājos, esot ārzemēs. Tā kā savu maģistra grādu ieguvu Lielbritānijā un tur arī kādu laiku dzīvoju, man bija iespēja uz Latviju paskatīties it kā no malas. Būt ar sirdi mājās, bet tajā pašā laikā fiziski prom. Miljonu pilsētā, kurai nejūties piederīgs, rodas ārkārtīgi liela vēlēšanās nosargāt un izcelt savu identitāti –
savu piederību Latvijai. Un tad man bija iespēja salīdzināt, ieraudzīt lietas, kas notiek Lielbritānijā, bet pie mums nenotiek, lai arī tām ir ārkārtīgi pozitīva ietekme, dziļš un noturīgs pamats.
– Kas būtu viens no šiem pamatiem?
– Lielbritānijā cilvēki nekautrējas paust savu nacionālismu, lepnumu par savu valsti ar nacionālajiem simboliem, tostarp karogu. Masīvi karogu masti, kas slejas pār pilsētu namu korēm, tur, tāpat kā daudzviet citur pasaulē, ir saprotama lieta. Tā man radās doma: kāpēc mēs, Latvijā, nevarētu stalti pacelt monumentālus Latvijas karogus?
Kad jau biju atgriezies mājās un sāku strādāt Kultūras ministrijā, aizvien aktīvāk sākām plānot Latvijai nozīmīgo simtgades jubileju, līdz viss saslēdzās – sapratu, ka tas ir īstais brīdis, lai šo ideju materializētu! Turklāt mums šobrīd ir ļoti svarīgi Latvijas iedzīvotājos vairot valstisko pašapziņu, un šis projekts ir viens no veidiem, kā to darīt.
– Kas ir "Latvijas karoga" domubiedri?
– Jā, esmu ārkārtīgi gandarīts, ka ideja guvusi domubiedru atbalstu. Domubiedru grupā ir gan skeletona treneris Dainis Dukurs, gan operdziedātāja Inese Galante, "Likteņdārza" autors un arhitekts Andris Kronbergs, LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, sportiste Jeļena Prokopčuka, horeogrāfs Agris Daņiļevičs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas radošais direktors Gatis Mūrnieks, olimpiskais vicečempions bobslejā Oskars Melbārdis un es. Saņemot pirmās pozitīvās atsauksmes no iedzīvotājiem un gūstot sabiedrības atbalstu, nolēmām dibināt biedrību "Latvijas karogs", kas uzņēmusies šo ideju virzīt tālāk.
Latvijas karogu godinām vien 10 reizes gadā
– Kāds, dzirdot par šo ideju, varētu teikt, ka karogus pie mājas jau tā izkaram pietiekami bieži!
– Tas ir mānīgi. Iespējams, kāds namsaimnieks to izjūt kā apgrūtinājumu, jo tas jādara fiziski – karogs ir jāuztur, karoga izkāršanas dienas nedrīkst nokavēt, citādi seko sods, bet es pat negribu par to domāt no tādas perspektīvas. Karogs – tas ir viens no mūsu vērtīgākajiem nacionālajiem simboliem, tāpēc tā izkāršana pie mājas 10 reizes gadā, kā to nosaka likums, nav daudz. Manuprāt, tas ir nepiedodami maz. Karogs ir Latvijas dārgums, pret kuru jāizturas ar cieņu, un es ļoti ceru, ka projekts iedzīvinās ideju par karogiem mums līdzās arī ikdienā.
– Kāpēc tas ir būtiski?
– Tad man ir jāatgriežas pie jau teiktā, kad stāstīju par saviem novērojumiem, dzīvojot ārpus Latvijas. Arī biedrības "Latvijas karogs" pārstāvji man piekrīt, ka latvieši par maz lepojas ar saviem nacionālajiem simboliem. Mums vispār ir grūti paust savas emocijas, un savās patritotiskajās jūtās esam ieturēti un pat rezervēti.
– Man gan šķiet, ka valsts jubilejas tiek atzīmētas uz aizvien lielākas patriotisma nots...
– Jā, pēdējos gados situācija ir mainījusies, bet tas redzams vien Latvijas valsts svētku nedēļā no 11. novembra līdz 18. novembrim, kad cilvēki nekautrējas pie apģērba piepspraust sarkanbaltsarkano lentīti. Otrs vērienīgākais notikums ir Dziesmu un deju svētki, kas ar savu enerģiju dod ārkārtīgi lielu pacēlumu, bet diez vai uz visu nākamo piecgadi. Monumentāli Latvijas karogi būtu skaists atgādinājums par Latviju, tās vēsturi katru dienu. Valstiskās pašapziņas celšanai un patriotiskajai audzināšanai tas ir neatsverams ieguldījums.
– Tātad projekts arī izglītos par Latviju?
– Jā, noteikti, projekta misija ir izglītot ne tikai par Latviju, bet arī par mūsu karoga vēsturi, tās līkločiem. Piemēram, reti kurš zina, ka sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs pirmo reizi ticis pieminēts jau Atskaņu hronikā, kurā stāstīts par kauju 1280. gadā pie Cēsīm, kurā izmantots sarkans karogs ar baltu joslu tam pa vidu. Ar šiem faktiem mums ir svarīgi skaidrot ne tikai Latvijas vēsturei nozīmīgus brīžus, bet arī vairot iedzīvotājos patriotismu un pašapziņu par savu valsti. Jā, tie ir skaļi vārdi, bet piekritīsiet, ka patriotiskā audzināšana Latvijā pieklibo. Biedrība "Latvijas karogs" dotu nozīmīgu artavu tam, lai tas tā nebūtu.
Būtisks ir sabiedrības viedoklis
– Pieminējāt Latvijas simtgadi. Vai tas ir atskaites punkts, kad projekts sāksies, vai, tieši pretēji, noslēgsies?
– Projektam ir ieskicēts sākums – pirmo monumentālo Lavijas karogu vēlamies uzstādīt līdz 2018. gadam. Vai tas būs viens, divi vai vairāki karogi, rādīs laiks. Tas ir atkarīgs gan no pašvaldībām, gan no iedzīvotāju atbalsta, bet ierobežojumu nav! Mēs ikkatru aicinām meklēt, atrast un ieteikt tās vietas, kur šādiem lielizmēra karogiem patiešām ir jāatrodas, kur tie ir cilvēku gaidīti. Runājot par pojekta nākotni, tam nav beigu termiņa. Tas ir ilgtermiņa lolojums, kurš sākas zīmīgā laikā – Latvijas 100 gados – un turpinās arī nākamo paaudžu laikā.
– Pastāstiet par projekta īstenošanu – kā domājat iesaistīt sabiedrību?
– Lai projektu realizētu, biedrība "Latvijas karogs" iesaistīs ne tikai ekspertus, atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas, bet arī visu Latvijas sabiedrību. Interneta platformā www.latvijas-karogs.lv ir sākusies balsošana par piemērotākajām karoga izvietošanas vietām Rīgā. Notiek reģionālo vizīšu tūre, lai uzklausītu vietējo iedzīvotāju domas, vai šāds lielizmēra karogs pilsētā vispār ir vajadzīgs, kā arī lai pārrunātu piemērotākās vietas, kur šādu karogu uzstādīt. Esam jau saņēmuši pozitīvu atbalstu Valmierā, Cēsīs, drīzumā dosimies uz Smilteni, Madonu, Siguldu, Gulbeni, Alūksni, Jūrmalu un citām Latvijas pilsētām.
Jāuzsver, ka pašlaik tiek apkopotas idejas par karoga izvietošanas vietām Vidzemē kopumā, lai jau septembra beigās vietnē www.latvijas-karogs.lv sāktu sabiedrības balsošanu par Vidzemi. Visai aktuālajai informācijai varēs sekot līdzi šajā mājaslapā.
– Kuras vietas kā piemērotas ir nodotas sabiedriskajai apspriešanai par Rīgu?
– Brīvības un Elizabetes ielas krustceles (bijusī Ļeņina pieminekļa, šobrīd "Pieminekļu karu" ekspozīcijas vieta), AB dambja spice un skvērs pie "Saules akmens".
– Cik liels būtu karogs, un kā šādu projektu plānots finansēt?
– Rīgā karoga izmērs provizoriski varētu būt 20x10 metri, savukārt karoga masts būtu 60 metru augstumā, lai tas sniegtos pāri Rīgas jumtu korēm un simboliski apvītu Latviju. (Salīdzinoši Brīvības piemineklis ir 42 m augsts, savukārt "Radisson Blu Hotel Latvija" celtne – 82 m). Projekta realizācijai plānots piesaistīt privāto ziedotāju finanšu līdzekļus.
– Minējāt, ka esat tikušies ar iedzīvotājiem dažādās Latvijas pilsētās. Vai ir kas tāds, kas jūs pārsteidza?
– Mani aizkustina cilvēku stāstītie Latvijas karogu paaudžu stāsti, kurus projekta ietvaros esam apņēmušies apkopot un saglabāt nākamajām paaudzēm. Tās ir dzīvās vēstures liecības. Piemēram, valmieriete Daina Krēpause Valmierā dalījās ar savām atmiņām par laiku pirms 25 gadiem, kad Baltijas ceļa dienā cauri visai pilsētai, rokās turēdams Latvijas karogu, bija izbraucis Jānis Stradiņš. Tas esot bijis tik saviļņojošs brīdis, ka kundze nolēma piedalīties Baltijas ceļā, jo viņu šis Latvijas karogs burtiski bija aicinājis. Leons Staris Cēsīs uz mūsu sarunu atnāca, uzrakstījis dzejoli, kas veltīts Latvijas karogam. Tie ir tik emocionāli stāsti, kas dod papildu motivāciju iecerēto patiešām realizēt. Latvija uz savu simtgadi kā dāvanu saņems monumentālus Latvijas karogus!