05.09.2014 10:09

Nosūtīta atklāta vēstule ar lūgumu izvērtēt Drošības policijas spēju reaģēt uz valsts drošībai būtiskiem jautājumiem

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
2. septembrī Drošības policija Rīgas mikrorajonā Imantā pārtrauca ziedojumu vākšanu teroristu atbalstam. Taču šīs darbības DP veica tikai pēc tam, kad sabiedrība nosodīja to, pārmetot DP tās bezdarbību, bet pirms tam ziedojumu vākšana teroristu atbalstam notika netraucēti. Publiski ir zināms, ka biedrība "GVD Baltija" uzsāka ziedojumu vākšanu teroristu atbalstam jau 5. augustā. 2. septembrī Drošības policija Rīgas mikrorajonā Imantā pārtrauca ziedojumu vākšanu teroristu atbalstam. Taču šīs darbības DP veica tikai pēc tam, kad sabiedrība nosodīja to, pārmetot DP tās bezdarbību, bet pirms tam ziedojumu vākšana teroristu atbalstam notika netraucēti. Publiski ir zināms, ka biedrība "GVD Baltija" uzsāka ziedojumu vākšanu teroristu atbalstam jau 5. augustā. twitter.com/e_alma

Pilsoniski aktīvi cilvēki un dažādu jomu pārstāvji 3. septembrī, ņemot vērā pēdējā laika notikumus ar Krievijas agresiju Ukrainā un mūsu pašu mājās notiekošo, Valsts drošības padomei un Saeimas Nacionālās drošības komisijai nosūtījuši atklātu vēstuli ar lūgumu izvērtēt Latvijas Drošības policijas spēju pildīt savus pienākumus un atbilstoši reaģēt uz valsts drošībai būtiskiem jautājumiem.

VĒSTULES TEKSTS

Valsts drošības padomei

Saeimas Nacionālās drošības komisijai

ATKLĀTA VĒSTULE

Mēs, Latvijas pilsoņi, lūdzam Jūs savas kompetences ietvaros, ko nosaka mūsu valsts likumi, izvērtēt Latvijas Drošības policijas (DP) spēju pildīt savus pienākumus un atbilstoši reaģēt uz valsts drošībai būtiskiem jautājumiem.

Krievijas agresīvā politika un karš Austrumukrainā ir radījis situāciju, kurā valsts un pašvaldību iestādēm intensīvi jāstrādā, lai spētu ātri, kvalitatīvi un profesionāli reaģēt uz notikumiem valstī un ārpus tās.

Latvijas likumi nosaka, ka Drošības policija ir valsts drošības iestāde, kuras tiešajos pienākumos ietilpst operatīvās darbības pasākumi, lai apkarotu noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, genocīdu, organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, kaitniecību un citus valsts drošību un varu apdraudošus noziedzīgus nodarījumus.

Jau tagad spēkā esošajā Krimināllikuma redakcijā ir paredzēta kriminālatbildība par terorisma finansēšanu, aicinājumu uz terorismu, personu vervēšanu un apmācīšanu terora aktu veikšanai, tāpat ir paredzēta atbildība par noziedzīgu organizāciju vai apvienību izveidošanu, nolūkā izdarīt noziegumus pret cilvēci vai mieru, kara noziegumus, īstenot genocīdu vai izdarīt noziegumus pret valsti, kā arī par iesaistīšanos šādā organizācijā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā.

Tomēr Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošā Drošības policija neizmanto Krimināllikumā paredzētās iespējas, tā veicinot teroristu atbalstošo organizāciju aktivizēšanos, destabilizējot situāciju mūsu valstī. Tādēļ DP darbība īpaši pēdējā pusgada laikā liek vaicāt, vai tā darbojas profesionāli un Latvijas valsts interesēs.

Spilgts pēdējā laika piemērs ir DP vilcināšanās un nenoteiktības politika saistībā ar ziedojumu vākšanu Austrumukrainas teroristu atbalstam. Tāpat mums ir nepieņemams fakts, ka Latvijā ir iespējama situācija, kad Rīgas ielās plīvo teroristisko organizāciju - "Doņeckas Tautas republikas" un "Luhanskas Tautas republikas" karogi.

Kā zināms, 2014. gada 2. septembrī Drošības policija ir uzsākusi kriminālprocesu pret Ukrainā karojošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedalās kaujās Donbasā separātistu rindās un aicina brīvprātīgos pievienoties šīm vienībām. Šajā pašā dienā DP Rīgas mikrorajonā Imantā ir pārtraukusi ziedojumu vākšanu teroristu atbalstam. Taču šīs darbības DP veica tikai pēc tam, kad sabiedrība nosodīja to, pārmetot DP tās bezdarbību, bet pirms tam ziedojumu vākšana teroristu atbalstam notika netraucēti. Publiski ir zināms, ka biedrība "GVD Baltija" uzsāka ziedojumu vākšanu teroristu atbalstam jau 2014. gada 5. augustā, tomēr DP līdz šim nerīkojās, lai to pārtrauktu.

Tādēļ lūdzam un aicinām Jūs izvērtēt Drošības policijas darbu.

Ieva Brante, juriste
Sallija Benfelde, žurnāliste
Krista Milberga, zvērināta advokāte
Edgars Sims, mākslinieks ilustrators
Valdis Līcis, programmētājs
Linards Baumanis, zvērināts advokāts
Liliāna Vancāne, studente
Dace Reķe, pašnodarbināta persona
Agnis Bušs, projektu vadītājs
Indra Reinholde, horeogrāfe
Kristīne Veisa, stjuarte
Alla Kudiņa, ģeogrāfe
Andrejs Faibuševičs, ārsts
Lauma Granateka, studente
Ivo Verners, e-komercijas speciālists
Andris Arājums, pašnodarbināta persona
Zane Mākule, farmaceite
Andris Gobiņš, tēvs
Kaspars Zellis, vēsturnieks
Kristīne Strazdiņa, juriskonsulte
Ludmila Movele, individuālais komersants
Sandra Jansone, skolotāja
Sergejs Ušakovs, uzņēmējs