06.12.2011 12:47

Langstiņu kontrasti

Autors  Kaspars Zalāns
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Raimonda Gerkena namu “Villa Velga” Vijolīšu ielā, Langstiņos, uzmana video novērošanas sistēma. Raimonda Gerkena namu “Villa Velga” Vijolīšu ielā, Langstiņos, uzmana video novērošanas sistēma.

Garkalnes novada Langstiņi ir pazīstami kolorīto iedzīvotāju dēļ, ciemats ir pilns kontrastiem, kas novērojami dažādo iedzīvotāju atšķirīgajos dzīves apstākļos.

Kā rit dzīve kaimiņos sabiedrības krējumam? Vijolīšu ielā mitinās uzņēmējs Raimonds Gerkens ar ģimeni, namā, kas nosaukts viņa sievas vārdā – “Villa Velga”. Ne tik uzkrītošā ēkā kā kaimiņš Gerkens dzīvo Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš ziemās mēdzot uzspēlēt hokeju ar vietējiem uz Lansgtiņu ezera ledus. Iedzīvotāji stāsta, ka Langstiņos dzīvojot arī laikraksta “Diena” līdzīpašnieks uzņēmējs Viesturs Koziols.

Langstiņi ezera krastā vēsturiski nav izcēlušies ar pārlieku pārticību, tomēr līdz ar turīgāku cilvēku ienākšanu ciemats piedzīvojis lielas pārmaiņas. Starp vecajām, pirms gadu desmitiem celtajām ēkām tagad sabūvēti ekskluzīvi divstāvu un trīsstāvu nami. Vecajos mājokļos pārsvarā dzīvo senākie Langstiņu iedzīvotāji, kamēr jaunākās un ievērojamākās mājas par dzīvesvietām sauc pat ļoti pārtikušais iedzīvotāju slānis. Mājokļu stāvokļa krasā atšķirība liecina, ka turīgākie plaukst un zeļ, kamēr ne tik nodrošināto stāvoklis top proporcionāli bēdīgāks – šī situācija ir radījusi plaisu abu šo sociālo slāņu kaimiņu attiecības.

Ina Ungaine, veikala pārdevēja, gan uzskata, ka ievērojamais kontrasts starp pārtikušo un ne tik materiāli nodrošināto slāni nav Langstiņu īpatnība vien. Pārdevēja uzskata, ka nepieciešams tiesāt bagātniekus par nelikumīgām darbībām, uz ko Langstiņu veikalā blakus esošs vīrietis sašutis aizrādīja, ka “tas jau būtu komunisms”. Pensionāre Raita Šlesere piemetina, ka ļoti pārtikušie ir norobežojušies un izolējušies no apkārtējas vides, “dzīvo tik savās villās”. RAA sastaptās sievietes uzskata, ka daudzi Garkalnē lielo nošķirtību starp iedzīvotājiem uzskata par negatīvu parādību. Savukārt Normunds Vorslovs, pašnodarbināts mēbeļu remontētājs, sacīja, ka, viņaprāt, lielākās atšķirības starp Langstiņu iedzīvotājiem vērojamas sadzīves paradumos. Viņaprāt, nav izveidojies un noturējies vidusslānis, tāpēc kontrasti ir uzkrītoši.

Skolnieks Kārlis Piņķis toties uzskata, ka Langstiņi ir ļoti daudzveidīgs ciemats un tā saucamais “bagātnieku” pārsvars nav nekas peļams. “Domāju, ka vairumam tas traucē, duras acīs, tā teikt,” piebilst Kārlis.

Jautājot par iemeslu slāņu un pārticības nevienlīdzībai aptaujātie Langstiņu iedzīvotāji minēja gan valsts izzagšanu, gan “pārbagātos politiķus un miljonārus”. Pārējie, turpretī uzskatīja, ka dažu Langstiņu iedzīvotāju pārticības iemesls ir tiem mantojumā nākusī zeme vai tas, ka Langstiņu atrašanās ezera tuvumā piesaista bagātākus cilvēkus.

Normunds Vorslovs.

“Pakārties – tā arī rakstiet, man atliek tikai pakārties,” beigās skarbi saka Raite Šlesere, jo risinājuma, kā uzlabot savus dzīves apstākļus, neesot. N. Vorslovs uzskata, ka īsti mainīt diemžēl neko nav iespējams un ka “tiem, kam labi iet, tiem arī labi klāsies”. Bet Kārļa viedoklis ir tāds, ka situāciju ir spējīgi labot tikai jaunieši – “tā ir jaunā paaudze, viņiem pieder vara”.