Portāls "Apriņķis.lv" dievnamā viesojās otrdienas vakarā, kad izskanēja muzikāli vēsturisks vakars, ko brīnišķīgi vadīja priesteris un vēsturnieks Andris Priede.
Katlakalna baznīcā ieradāmies krietni ātrāk, jo gribējām bez steigas aplūkot gan pēc īpaša projekta celto baznīcu, gan izstaigāt baznīcas dārzu.
Piebraukuši pie dievnama vārtiem, satikām staltu kungu sirmiem matiem. Katlakalna baznīcas pērminderis Igors Martinelli mūs laipni aicināja tālāk un izrādīja dievnamu: "Šī ir vienīgā luterāņu baznīca Latvijā, kura ir pilnīgi apaļa, atšķirībā no cietiem dievnamiem, kuru torņi sniedzas debesīs."
Savam laikam ļoti drosmīgs dievnama projekts
Dievnama arhitekts Kristofs Hāberlands projektā izmantojis klasiskās būvformas, kas ir pamats klasicisma arhitektūrai. Šī baznīca izceļas ar racionālu, luterāņu konfesijas vajadzībām atbilstošu plānojumu – baznīcas soli izvietoti puslokā ap altāra daļu. Amfiteātra princips solu izkārtojumā nodrošina labu baznīcas centrālās daļas – altāra uztveramību praktiski no jebkuras vietas baznīcā. Tā ir rotondas tipa baznīcas priekšrocība salīdzinājumā ar citu tipu baznīcām.
Projektējot klasicisma stila kulta celtni Katlakalnā, Kristofs Hāberlands ir izmantojis zelta griezuma attiecības. Gan baznīcas ārsienu, gan iekštelpu apdarē redzam arhitekta iemīļotos elementus – pāros sakārtotus pilastrus, puskolonnas ar barokāliem plastiskiem izvirzījumiem.
Baznīcas altārglezna, kas novietota starp kolonnām, ataino Jaunās derības sižetu ar Kristu un Pēteri satrakotajos viļņos. Tās autors nav zināms, toties glezna nenoliedzami ir veidota kā vācu gleznotāja Bernharda Plokhorsta gleznas "Kungs, palīdzi man!" kopija. Pēc restaurācijas arī baznīcas kroņlukturis ir atguvis savu sākotnējo izskatu.
Skaista dārza ielokā
Lai ienāktu un izietu no Katlakalna baznīcas, ir jāiziet cauri plašam parkam, kas to apņem no visām pusēm, bet pašu dievnamu no visām pusēm ieskauj ļoti retu koku un krūmu stādi, kas piesaista ar savu daudzveidīgo skaistumu.
"Pārsvarā visi šie koki ir profesora Roberta Feldmaņa stādīti," stāsta pērminderis Igors Martinelli. "Katru reizi, kad beidzās dievkalpojums, profesors Feldmanis atvadījās no draudzes un teica man: "Igor, ejam apgaitā pa dārzu." Labajā pusē pie baznīcas vārtiem aug divi ginki, un, pienācis pie tiem, viņš tos uzrunāja: "Kā maniem brāļiem ginkiem klājas?"
Vārtu kreisajā pusē aug Japānas karaliskā katsura jeb mīlas koks, kura lapu forma atgādina apaļu vēdeklīti. Pāris soļus tālāk slejas Amerikas kalnu egle. Pabužinot tās zariņu starp pirkstiem, jūtama viegla citrusu smarža. Aprikoze un japāņu cidonija pavasarī priecē ar ziediem, bet rudenī dāvā augļus. Japāņu rododendrs zied skaistiem dzelteniem un smaržīgiem ziediem.
Kalapanaks, kas aug pie baznīcas, ir lielākais no pieciem Latvijā esošajiem kalapanakiem. Glaudot tā stumbru, jābūt uzmanīgam, jo tam ir asi dzelonīši. Draudzē bija māsa Liepiņa, kura ļoti daudz laika veltīja šī dārza kopšanai. Profesors Feldmanis man pastāstīja, ka tad, kad māsa Liepiņa nomira – un tas bija vasaras vidū –, kalapangs uzreiz bija nometis visas lapas.
Ejot apgaitā, profesors pakavējās pie katra koka. Visiem viņš zināja arī latīniskos nosaukumus. Mēneša beigās profesors baznīcas dārzā rīkoja talku. Viņš stingri skatījās, lai koki un krūmi netiktu apgraizīti jeb frizēti un paskaidroja: "Kādu Dievs koku ir veidojis, tādam tam ir jābūt, un ir jāļauj viņam tādam augt."
Profesors Feldmanis mācīja stāvēt pāri ļaunumam
"Profesors Roberts Feldmanis Katlakalna draudzē kalpoja 41 gadu," turpina Igors Martinelli. "Jau divpadsmit gadus profesora Feldmaņa vairs nav mūsu vidū. Viņš ir apbedīts paša iekoptajā un izlolotajā dārzā. Taču viņa aura te ir jūtama joprojām. Un to saku ne tikai es, bet daudzi mūsu draudzes brāļi un māsas Kristū.
Viņš ir ļoti spilgts mācītājs, un atstājis milzīgu garīgo mantojumu. Es biju biežs viesis viņa mājās. Profesors bija ļoti cilvēcīgs un laipns. Viņam bija ļoti izkopta valoda un viņā bija tik interesanti klausīties, ka man vienmēr bija grūti piecelties, lai dotos mājup. Es vēl šodien viņu saucu par savu garīgo Tēvu un padomnieku. Viņš zināja īstos vārdus, ko katram cilvēkam un visai draudzei konkrētā momentā vajadzēja pateikt. Profesora Feldmaņa laikā cilvēki bija savaldīgāki un pacietīgāki. Patlaban ļaudis viens pret otru ir asāki un mazāk iecietīgi. Vairs nav tā kopības izjūta, kāda bija agrāk. To var mainīt uz labu, kā profesors Feldmanis mūs mācīja – audzinot pašam sevi un neakcentējot ļauno, bet stāvot tam pāri. Mēģinot dzīvot pašam un parādot otram cilvēkam, kā ir pareizi."
Baznīca ir atvērta ikvienam
"Galvenā vēsts, ko mēs gribam nodot cilvēkiem, rīkojot Katlakalna baznīcas 220 gadu jubilejas svinības, ir tā, ka šī baznīca ir atvērta cilvēkiem," stāsta draudzes padomes locekle Anita Freiberga. "Mēs esam pārliecinājušies, ka daudzi pat nezina, ka galvaspilsētas pievārtē ir tāda Katlakalna baznīca. Un ne visi zina, ka baznīcas durvis ik dienu ir atvērtas katram cilvēkam.
Ienākot Katlakalna baznīcā, kur profesors Feldmanis mani iesvētīja un laulāja, es joprojām atceros to milzīgo prieku, ar kādu viņš sagaidīja mani un jebkuru cilvēku, gan mazu bērnu, gan vecu sirmgalvi, gan jaunieti. Katru, kurš te ienāca, viņš uzlūkoja kā Dieva dāvanu. To viņa patieso prieku es jūtu vēl šodien, un mani joprojām fascinē profesora Feldmaņa personība. Viņš bija ļoti, ļoti inteliģents un izglītots cilvēks. Viņam bija fenomenālas zināšanas, kas nāca no tā, kas ir pāri šai pasaulei. Es domāju, ka profesors Feldmanis bija kosmisks cilvēks un viņa garīgā klātbūtne šajā dievnamā ir jūtama joprojām."
Vēl trīs dienas arī katrs no mums ir mīļi gaidīts Katlakalna dievnama 220 gadu jubilejas svētku svinībās.
Piektdiena, 22. augusts, plkst. 19, Katlakalna Tautas nams. Diskusija "Kristīgā identitāte: kas es esmu? Piedalās: Rīgas Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs, Rīgas Vecās sv. Ģertrūdes draudzes mācītājs Rinalds Grants, priesteris, vēsturnieks Andris Priede, literatūrzinātniece Janīna Kursīte-Pakule.
Sestdiena, 23. augusts, plkst. 10, Katlakalna baznīca. Jubilejas dievkalpojums. Piedalās: mācītāji Māris Ziemelis, Oskars Skrodelis, Agris Sutra, vīru koris "Ķekava".
Sestdiena, 23. augusts, plkst. 12, pie draudzes nama "Ozolkalni". Piemiņas plāksnes atklāšana dzejniekam Fricim Bārdam. Piedalās: vokālā grupa "Harmonija Rīgai".
