Portāls "Manabalss.lv" aicina iedzīvotājus parakstīties par darbu jauniešiem bez krievu valodas prasmēm jeb pret krievu valodas pieprasīšanu potenciālajā darba vietā.
"Jaunieši, kas dzimuši pēc 1991. gada, arvien mazāk zina krievu valodu, un ir vērojama tendence, ka cilvēki, kas izglītību ieguvuši pēc PSRS sabrukuma, nepārvalda šo valodu – it īpaši ārpus Rīgas, kas sastāda 2/3 Latvijas iedzīvotājus. Šie jaunieši saskaras ar grūtībām krievu valodas nezināšanas dēļ, jo potenciālais darba devējs pārsvarā izvēlas kandidātus ar krievu valodas zināšanām," teikts portālā "manabalss.lv".
Saskaņā ar LR Satversmes 1. nodaļas 4. pantu Latvijā ir viena oficiālā valsts valoda – latviešu. 1991. gadā Latvija atguva neatkarību no PSRS. Latvijā palika ievērojams skaits mazākumtautību. 1997. gadā 22 % krievvalodīgo atzina, ka kaut ko pateikt latviski gandrīz nespēj, bet pēdējo aptauju rezultāti rāda, ka vairs tikai 7 % krievvalodīgo gandrīz nemaz nepārzina latviešu valodu (LR ĀM dati). Iniciatīvas mērķis ir integrēt Latvijas jauniešus darba tirgū, līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas Latvijas Darba likumā. Iniciatīva iestājas pret sociālo atstumtību īpaši jauniešu vidū sakarā ar lielākās mazākumtautības valodas nezināšanu, no kuras izriet arī ārkārtīgi lielais jauniešu bezdarbs Latvijā.
Darba likuma 10. nodaļa 32. pants (2.1): "Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai." Ir nepieciešams skaidrot likumā ietvertā jēdziena "pamatoti nepieciešams" saturu, nosakot kritērijus šī jēdziena piemērošanai. Ir nepamatoti uzskatīt, ka konkrēti krievu valoda, ņemot vērā iepriekšminēto statistiku, ir obligāts priekšnosacījums, lai iegūtu darbu Latvijas Republikā un pildītu uzticētos darba pienākumus.
"Pašlaik svešvalodu prasmi darba devēji izvirza automātiski, nepadomājot, vai tas patiešām ir vajadzīgs. Diskriminācijas definīcijā ietilpst arī valoda," uzsver "Manabalss.lv".