Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tostarp, piemēram, uzskrienot gājējiem vai nodarot bojājumus ielas malā novietotām automašīnām, norāda apdrošināšanas sabiedrība "BTA Insurance Company" (BTA). Piemēram, kādā no BTA pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem sadursmē ar velobraucēju rokas traumu guvis gājējs. Citā gadījumā velobraucējs, saduroties ar automašīnu, nodarījis tai bojājumus. Saskaņā ar kompānijas statistiku visvairāk negadījumu ar velosipēdu notiek Rīgā un Rīgas rajonā, attiecīgi 25 % un 18 % no visiem negadījumiem, tajā skaitā sadursmes ar gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem, kas ir arī loģiski, ņemot vērā satiksmes intensitāti šajā reģionā.

Vienā no BTA pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem Mežaparkā sievietei uzbrauca velobraucējs. Sadursmes rezultātā cietusī salauza apakšdelma kaulu. Par laimi, cietušajai bija nelaimes gadījumu apdrošināšana, un viņai tika segti medicīniskie izdevumi par rokas ārstēšanu. Citā pieteiktajā apdrošināšanas gadījumā velosipēdists uzbrauca stāvošai automašīnai, nodarot tai bojājumus. Ja abos gadījumos velobraucējam būtu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, nodarītie zaudējumi nebūtu jāsedz no savas kabatas – tos segtu apdrošināšanas polise.

BTA konstatē, ka bieži no sadursmēm būtu bijis iespējams izvairīties, ja satiksmes dalībnieki izrādītu lielāku cieņu un iecietību cits pret citu. Ļoti bieži gājēji ir neiecietīgi, apzināti neievēro apzīmētās velobraucēju joslas un turpina tās izmantot kā ietves, kas bieži vien kļūst par iemeslu velobraucēja sadursmei ar gājēju. Arī velobraucēji dažkārt nepamana gājējus uz ietves vai nespēj izsekot straujiem gājēju manevriem, kā rezultātā notiek nepatīkamas sadursmes. BTA eksperti secinājuši, ka visbiežāk negadījumi notiek ikdienišķās situācijās, gājēju un velobraucēju neuzmanības un izklaidības dēļ. Gadījumos, kad saskrējušies velobraucēji un gājēji, visbiežākās cietušo traumas ir sasitumi, nobrāzumi, mežģījumi, deguna lūzumi un izsisti zobi, kā arī ekstremitāšu lūzumi. Velobraucēju neuzmanības dēļ bieži vien tiek nodarīti bojājumi arī automašīnām, piemēram, braucot pārāk tuvu stāvvietā novietotai automašīnai, velobraucēji noskrāpē to.

Kopumā vērojama tendence, ka palielinās to negadījumu skaits, kuros velobraucēji uzbrauc gājējiem. Proti, 2013. gadā Valsts policija kopumā reģistrējusi 50 gājēju un velosipēdistu sadursmes, kur velobraucējs uzbraucis gājējam. Tas ir 5,1 % no kopējā ceļu satiksmes negadījumu skaita ar gājējiem. Salīdzinājumā ar 2012. gadu pērn gājēju un velosipēda vadītāju negadījumu skaits palielinājies 2,6 reizes.

"Būtiski ir apzināties, ka, notiekot negadījumam, cietusī persona – gājējs vai automašīnas īpašnieks – var vērsties pie vainīgās personas – velobraucēja, lai pieprasītu atlīdzināt radītos zaudējumus. Piemēram, automašīnas remontdarbu izmaksas, medicīniskos izdevumus, ja gūta trauma un bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība, kā arī zaudējumus par bojāto mantu, piemēram, sadursmes brīdī sasistu mobilo telefonu," norāda BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. "Šajā ziņā neatsverams finansiālais atbalsts velobraucējam ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, segs nodarītos zaudējumus trešajai personai."

Savukārt Gundars Vaitekūns, velodarbnīcas "MiiT Works" vadītājs teic, ka "saskaņā ar ceļu satiksmes noteikumiem, velobraucējiem ir atļauts pārvietoties pa ietvēm, ja tas netraucē gājējus, savukārt braucot pa brauktuvi, velosipēdistam jāturas pēc iespējas tuvāk labajai malai, kur, jāatzīmē, parasti tiek novietotas automašīnas. Nereti pārvietošanās par ceļa labo malu ir apgrūtināta, jo tajā mēdz atrasties atkritumi, peļķes, ūdens notekas un citi šķēršļi, vai lielāks transporta līdzeklis velosipēdistam brauc virsū. Tādēļ bieži vien velobraucēji var ietriekties ceļa malā novietotā automašīnā, noskrāpēt to vai pat nolauzt spoguli, ja nav citas iespējas izvairīties no sadursmes".

"Mūsu pieredze liecina, ka velobraucēju sadursmes ar gājējiem lielākoties notiek uz ietvēm, jo velosipēdisti drošības apsvērumu dēļ labprātāk brauc pa ietvi, nevis ceļa braucamo daļu. Taču uz ietvēm gājēju plūsma ir lielāka un ceļš šaurāks, kā rezultātā, var gadīties, ka velobraucējam neizdodas operatīvi reaģēt un veikt manevru savstarpējās nesaprašanās dēļ. Savukārt velobraucēju sadursmes ar citiem velobraucējiem visbiežāk notiek, ja, braucot pa pilsētu lielā ātrumā, viņi nespēj laicīgi nobremzēt pirms krustojumiem un uzskrien citam, priekšā stāvošam velosipēdistam," stāsta eksperts.