Kārtējie remontdarbi
Katru gadu vasarā AS "Latvenergo" veic Rīgas HES labā krasta dambja augšas bjefa nogāžu betona virsmas stiprinājumu atjaunošanas remontdarbus. Šoreiz tie tiks veikti ūdens līmeņa mainīgajā zonā gandrīz 17 000 kvadrātmetru platībā, skaidro AS uzņēmuma pārstāvji.
Rīgas HES ūdenskrātuves tuvējā apkārtnē dzīvojošie jau šajās dienās varēja pārliecināties, ka ūdens līmenis nedēļas vidū bija nokrities par pusotru metru, un tāds tas saglabāsies līdz 15. septembrim. AS "Latvenergo" aicinājusi iedzīvotājus un uzņēmējus laiku, kad ūdens līmenis ir pazemināts, izmantot savām vajadzībām, piemēram, krastu nostiprināšanai, piestātņu izbūvei, kā arī pludmales zonu labiekārtošanai un sakopšanai.
Uz vietas gan realitāte atšķiras no labajiem ieteikumiem, jo ūdens līmeņa krišanās ļoti konkrēti ietekmē gan to cilvēku dzīvi, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar ūdenskrātuvi, gan ūdens iemītniekus, no kuriem daļa vienkārši aiziet bojā. Un, ja vēl var izskaidrot, kāpēc ūdens nolaišana ir nepieciešama, tad nav saprotams, kāpēc, pastāvot modernām betonēšanas tehnoloģijām, remonts jāveic katru gadu un tieši laikā, kad, piemēram, jau piekārtotā tūrisma vai viesu apkalpošanas infrastruktūra var tās īpašniekiem ienest lielāko peļņu.
AS "Latvenergo" gan iepriekš ir skaidrojusi, ka hidrobūvju atjaunošanas remontdarbus vislabāk veikt periodā starp pavasara paliem un rudens lietavām, kad ūdens pietece Daugavā samazinās un laikapstākļi veicina kvalitatīvāku remontdarbu veikšanu. Savukārt ziemas mēnešos betonēšanas darbus nav iespējams veikt sala dēļ. Paustas arī rūpes par zivīm, kuru nārsta dēļ ūdens nostrāde maijā un jūnijā Daugavā nav pieļaujama.
Uz šā fona ne mazāk aizkustinošas ir monopolista rūpes par reliģisko organizāciju un sabiedrisko interešu grupu vajadzībām. "Ik gadu, kad Rīgas HES ūdenskrātuvē tiek pazemināts ūdens līmenis, Ogres Sv. Meinarda un Ikšķiles Romas katoļu draudze Ikšķilē, Sv. Meinarda salā, organizē svētku dievkalpojumus, un draudze šajā laikā organizē salas krasta stiprināšanas darbus," lasāms AS "Latvenergo" paziņojumā. Uz Sv. Meinarda salu šobrīd patiesi var nokļūt ar sausām kājām.
Suņi rej, karavāna iet tālāk
Daugmales atpūtas kompleksa "Saliņas" īpašniece Ingrīda Apse situāciju ar ikgadējo ūdens nolaišanu salīdzina ar teicienu "Suņi rej, karavāna iet tālāk". Viņa teic, ka uz īsāku vai ilgāku laiku katru gadu atkārtojas viens un tas pats: ūdens līmenis Rīgas HES ūdenskrātuvē izpētes, pārbaudes vai remonta darbu dēļ vasaras siltajos mēnešos uz vairākām nedēļām, reizēm uz pusotru mēnesi tiek pazemināts par pusotru metru.
"Nu jau vairākus gadus pirms ūdens līmeņa pazemināšanas uz pašvaldībām Daugmalē, Ķekavā un Ikšķilē atbrauc "Latvenergo" cilvēki, un mēs runājam par to, kā atrast kompromisu. Mēs, uzņēmēji, kas nodarbojas ar viesu uzņemšanu, laivu nomu un citu atpūtas pakalpojumu piedāvāšanu, gribētu, lai vasarā ūdens līmenis Daugavā saglabājas, jo sezona jau tā nav pārāk gara. Piemēram, šogad pēc "zaļās ziemas" jūnijā ūdens līdz peldēšanai piemērotai temperatūrai iesila tikai nesen. Pretī saņemam solījumus, ka mūsu viedokļi tiks ņemti vērā, bet patiesībā nekas nemainās," secina I. Apse.
Protams, viņa atzīst, ka cilvēku drošība, par ko rūpējas "Latvenergo", ir pirmajā vietā. "Tāpēc nav nekādu šaubu, ka mazo uzņēmēju intereses atkāpjas otrajā plānā. Vienoties ar monopolu, ka ūdens līmeni varētu pazemināt, piemēram, septembrī, kad Latvijā temperatūra vēl turas plusos un betonēšanas darbiem laiks joprojām ir piemērots, mums jau gadiem neizdodas. Tāpēc, plānojot atpūtas kompleksa darbību, mēs cilvēkus, kas brauc uz "Saliņām" atpūsties vai svinēt kāzas, brīdinām, ar ko ir jārēķinās laikā, kad ūdenskrātuvē tiek pazemināts ūdens līmenis. Mums tās ir "uzkārušās" laivu piestātņu laipas, pustukši dīķi un smaka, kas rodas, žūstot dūņām, kad ūdens ir aizgājis no seklākajām ūdenskrātuves daļām."
Uzņēmēja piebilst, ka ir prieks, ka ūdens Daugavā ir kļuvis tīrāks un te atkal dzīvo vēži. "Taču šo prieku ar pulksteņa precizitāti nomaina skumjas, kad redzam, kā pēc ūdens nolaišanas uz salām šīs radības kopā ar zivīm iet bojā. Par ikdienu pirmās dienas pēc ūdens nolaišanas kļūst jau pieminētā smaka, vārnu bari un cilvēki ar maisiem, kas metas virsū vēzīšiem un pusdzīvajām zivīm, kuras iet bojā izžūstošajās lāmās. Ko tad mēs runājam par kaut kādu ekoloģiju un zivju resursu saudzēšanu?"
Ar vienu roku dod, ar otru ņem
Biedrības "Mēs zivīm" valdes priekšsēdētājs Ivars Dubra, kurš ar Daugavu ir saistīts visu savu mūžu, stāsta, ka Rīgas HES ūdenskrātuve faktiski ir slēgts baseins. To zina arī "Latvenergo" un palīdz rūpēties, piemēram, par zivju nārsta vietu iekārtošanu.
"Taču tad nāk laiks, kad ūdens atkāpjas, ūdenskrātuves teritorijā izveidojas desmitiem hektāru lielāku un mazāku saliņu, kuru ieplakās sākumā vēl ir ūdens. Lāmās palikušās zivis, kad ūdens saulē sakarst, nosmok. Pārsvarā tās ir mazās zivis no šā gada nārsta, jo lielākās aiziet līdzi ūdenim. Vēži slēpjas zem akmeņiem un dūņām, bet arī tas ir tikai laika jautājums līdz viņu bojāejas brīdim. Un no tāda viedokļa nav nekādas nozīmes, vai ūdens aiziet ātrāk vai lēnāk. Līdz 16. septembrim, kad ūdens sāks atgriezties, bojā būs gājuši jau miljoniem mazo vēzīšu un zivtiņu."
I. Dubra atzīst, ka pagaidām nevienam tā arī nav izdevies iegūt saprotamu atbildi uz jautājumu, kāpēc katru gadu, pastāvot modernām betonēšanas tehnoloģijām, ir jāremontē HES dambis. Kāpēc to nevar izdarīt tā, lai būtu garantija, ka vismaz piecus gadus viss būs kārtībā? Nav skaidrs arī tas, kāpēc darbus veic tikai viena brigāde, kas ar darbu tiek galā vien pusotra mēneša laikā.
Un vēl nav saprotams, kāpēc "Latvenergo" tā rūpējas par aizsprosta stiprību, bet, piemēram, Zemkopības ministrija, kam pieder dambis ūdenskrātuves labajā karstā, kas pasargā Ikšķili un Salaspili, nedara neko. Turklāt dambja betons turas jau 40 gadus, bet HES tuvumā tas jāremontē ik gadu. "Kur tā vaina?" viņš vaicā.
Uzņēmējiem, kam pieder viesu nami pie ūdenskrātuves, laikā, kad cilvēki vēlas baudīt vasaru arī uz ūdeņiem, ir jārēķinās ar gaisā "uzkārtām" laivu piestātnēm un smirdoņu.
Iepriekš:
Ikšķilieši un vides aktīvisti Daugavā glābj vēžus no nosmakšanas vai nokļūšanas uz pusdienu galda
