Daudz kritušo karavīru joprojām dus Latvijas lauku un mežu malās, un citās neoficiālās apbedījuma vietās.
Meklēšanas vienības pārstāvis Edgars Urbāns par "Brālības" tuvākajiem plāniem: "Vīru aprindās labi zināms ir teiciens, ka karš beigsies tikai tad, kad būs apbedīts pēdējais karavīrs. Diemžēl ziņu raidījumi liecina pretējo. Mēs uzskatām, ka nav svarīgi, kurā karā, armijā un frontes pusē kareivis ir zaudējis dzīvību, jo katram cilvēkam ir jāizrāda cieņa un viņa mirstīgās atliekas jāpārapbeda kapos, bet kara gados daudzus kritušos apraka gan mežu un lauku malās, gan citās vietās, par kurām zina tikai šo notikumu aculiecinieki.
Kopš ziemas, kad, sirdsapziņas mudināti, vienību izveidojām, esam atraduši un identificējuši 14 karavīrus, kuri, sadarbojoties ar Afganistānas kara veterānu biedrību, jau ir pārapbedīti Piņķu un Ropažu kapos. Dodoties meklēt neoficiālās kapa vietas pēc apkārtējo iedzīvotāju atmiņu stāstījumiem, ne reizi vien esam uzgājuši marodieru atraktus apbedījumus, gar kuru malām redzami izmētāti bez vēsts pazudušo cilvēku kauli, un kapa vieta atstāta neaizbērta. Pret tik necilvēcīgu rīcību ir jāvēršas ar likuma bardzību."
E. Urbāns informē, ka vienība var arī piedāvāt iedzīvotājiem palīdzību leģendu par apslēptu mantu pārbaudē, kā arī nozaudētu atslēgu, gredzenu vai arī citu metālisku priekšmetu atrašanu, kā arī īpašuma skenēšanu uz sprādzienbīstamiem vai citiem priekšmetiem.
"Brālība" aicina Ķekavas un pārējo Latvijas novadu ļaudis sniegt ziņas par neatklātiem karavīru apbedījumiem, piezvanot "Brālība" vīriem Jānim Prūsim (tālrunis 26425144), Jurijam Teteram (tālrunis 22083924) vai rakstot e-pastu Edgaram Urbānam: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
"Ķekavas apkārtnē lauka malā pie meža atraktajā apbedījumā, kura vietu uzmeklējām pēc aculiecinieku stāstījuma, atradām arī bijušā kareivja krustiņu, personīgās lietas un patronas, kuru identifikācija ļauj domāt, ka tās piederējušas Pirmā pasaules kara cīnītājām. Viņš varēja būt gan latviešu strēlnieku pulka, gan cara armijas karavīrs," attēlā redzamo komentē Edgars Urbāns."1916. gada martā un jūlijā Ķekavā un tās apkārtnē notika ļoti sīvas kaujas, kuru notikumi emocionāli ir atspoguļoti arī Aleksandra Grīna populārajā romānā "Dvēseļu putenis", kas veltīts latviešu strēlniekiem un Latvijas atbrīvošans cīņām".