Sauļojoties un peldoties mēs redzam tos atkritumus, kas ik dienu tiek atstāti pludmalē un kāpās, bet mums nav ne jausmas par to, kas notiek ar pašu Baltijas jūru, pie kuras nākam smelties spēku un enerģiju, kad savējās vairs nepietiek.
Ir ļoti daudz nodarīts pāri. Pietiek!
"Lielu daļu mūža esmu pavadījusi Jūrmalā – gan koncertzālē, gan pludmalē. Cilvēku ietekme uz jūru ir acīm redzama. Mums steidzami jāmaina savi paradumi, kas jūrai ir nodarījuši un turpina nodarīt neatgriezeniskus postījumus. Tāpēc starptautisko mūzikas festivālu "Summertime", kas notiks Dzintaru koncertzālē, atklāsim ar lūgšanu par Baltijas jūras nākotni, lai tā būtu tikpat mūžīga cik Mocarta "Rekviēms"," teic Inese Galante.
"Mēs visi esam cilvēki. Mums visiem ir tuvinieki, bērni, mazbērni. Mēs visi gribam būt veseli, dzīvot civilizēti un vēlamies, lai tas priecētu ne tikai mūs, bet arī mūsu mazbērnus un viņu mazuļus. Es domāju, ka visas valstis ap Baltijas jūru ir apzinīgas un arī vēl saviem cilvēkiem tikai to labāko. Bet tas ir atkarīgs no mums. Baltijas jūrai ir daudz nodarīts pāri. Pietiek! Jūra ir jāattīra!
Mājās, kur ilgus gadus netaisa remontu, tikai pa virsu kaut ko uzmālē vai uzliek lielu bildi, lai neredz to, cik viss ir sabrucis un noplucis, nekas nemainās. Domāju, ka mēs visi saprotam, kas ir labi un kas ir slikti, kas mūs priecē, kas biedē un bendē. Tāpēc kā bijusī mediķe teikšu: vienīgais, kas var līdzēt, ir kaut ko darīt. Pa vienam mēs varbūt neesam tik stipri, bet, kad sanākam kopā un roku rokā ķeramies pie lietas, pozitīvā enerģija rada pārmaiņas.
Staigājot pa pludmali, ir viegli paiet garām tam, kas nomests. Kad noliecos un savācu, man pārmet, sak', ko tu, pēc katra iesi un savāksi? Ko varu atbildēt? Varbūt tas, kurš nometa, mājās dara to pašu. Es tā nedaru. Man patīk, ka tās ir skaistas un koptas. Varbūt tas cilvēks audzis mājās, kas nebija ne skaistas, ne koptas? Kā tad lai viņš zina, ka var arī citādi? Viņš dzīvo, kā pieradis. Bet mēs taču tā negribam? Mēs gribam, lai mūsu zeme ir tīra un skaista. Un tāda tā arī ir. Taču ir piesārņotas vietas, tāpēc dabai ir jāpalīdz. To darām talkās, pie tā strādā vides speciālisti, un tā rīkojas cilvēki entuziasti, kuri vienkārši jūt, kas jādara.
Katru dienu pucēt māju mums nevienam nav laika, jo visi esam aizņemti. Bet mēs tomēr saņemamies un reizi nedēļā vai mēnesī to pamatīgi iztīrām. Ja neko nedarīsim, savu dzīvesvietu varam piesārņot līdz ausīm tā, ka pat gaisu nevarēsim ieelpot. Vai to mums vajag?
Pasaulē dzīvo arvien vairāk cilvēku. Ir daudz visādu plastmasas iepakojumu. Ir ķīmiskie līdzekļi, kuri it kā dod labu aromātu, iztīra drēbes, nomazgā traukus un visu citu. Bet kurp tas viss aizplūst? Uz jūru. Mēs jau redzam, ka zivtiņām tajā ir grūti dzīvot. Ir sugas, kuru vispār vairs nav, dažu palicis ļoti maz.
Es tā negribu nevienam nodarīt pāri. Cilvēki, ar kuriem kopā veidojam mūzikas, kino un vides koncertprogrammu "Rekviēms – lūgšana par Baltijas jūru", arī ne. Un citi arī grib dzīvot skaistā, tīrā vidē. Par to ir šis mūsu kopdarbs. Un Mocarta mūzika skanēs tāpēc, ka neviens cits nevar tik pareizi, tīri, tik dvēseliski piepildīt klausītāju sirdis. Tā ir mūžība! Daba ir mūžība. Un Mocarts ir mūžība. Tā tas ir.
Mocarta mūzika spēj pacelt cilvēku augstākā dimensijā, un mums vajag šo dimensiju, jo apkārt ir pārāk daudz rūgtuma un tā, ko ne labprāt gribam redzēt. Gribas gaišumu, un, ja varam to dot, tas jādara. Nav jātaupa, ir jādalās. Ar izciliem operdziedātājiem, ar diriģentu, orķestra, mūzikas instrumentu un dziedātāju palīdzību mēs gribam dalīties ar klausītājiem. Cilvēka balss ir ļoti īpaša, tajā ir kas neaprakstāms – kas tāds, kas nāk no viņa visdziļākās būtības, no viņa dvēseles pārdzīvojuma. Ir mākslinieki, kuri prot tajā dalīties, viņiem ir ko teikt. Man šķiet, ka tas mūs apvieno.
Šad tad mēs katrs jūtam vēlmi pazust prom no visiem, kaut kur smelt spēkus un enerģiju. Kurp mēs ejam? Pie dabas. Mums ir mūsu Baltijas jūra, pludmale, meži. Tā ir mūsu bagātība. Ienākot šajā pasaulē, mums jau ir iedots no Dieva, no dabas, lai varam veikt savu misiju vai uzdevumu. Bet tas, ko mēs dzīves laikā sakrājam, nāk no tā, kas mums ir apkārt. Tāpēc es domāju, ka ir jālūkojas uz dzīvi pozitīvi. Mēs gribam visu uzreiz. Tā nenotiek. Soli pa solītim ved ceļš uz priekšu."
Par jūras postu un atdzimšanu kino valodā
Klausoties koncertu – lūgšanu par Baltijas jūru, uz ekrāna skatuves dziļumā redzēsim spēcīgu vizuālu stāstu par mūsu jūru. Videodokumentāciju režisors Sandijs Semjonovs atklāj tā būtību: "Pirmo dokumentālo stāstu par problēmām, kas skar Baltijas jūru, mēs uztaisījām pirms gadiem desmit. "Melnais nārsts" ir stāsts par regulārām naftas noplūdēm, kas apdraud reņģu nārsta vietas Kurzemes piekrastē. Situācija vēl vairāk pasliktinājās pēc Būtiņģes naftas termināļa uzbūvēšanas.
Kad mūs uzrunāja Ineses Galantes fonds ar lūgumu izveidot videosadaļu projektam "Rekviēms – lūgšana par Baltijas jūru", zināma pieredze mums jau bija. Varējām veidot dokumentālu stāstu ar faktu konstatāciju par balastūdeņu ieplūdi, aļģēm, krastu noskalošanu, liedaga un kāpu piesārņojumu utt. Bet, tā kā koncerts ir mākslas notikums, mēs izlēmām, ka taisīsim to sadarbībā arī ar "Vides filmu studiju", un piesaistījām ļoti spēcīgu režisoru – Oskaru Morozu. Sadarbības rezultātā tapa vizuāls darbs ar ļoti augstu māksliniecisko estētiku. Šis kino stāsts par Baltijas jūru kopā ar Mocarta mūziku būs ļoti spēcīgs vēstījums Eiropas un pasaules līmenī."
Koncertu "Rekviēms – lūgšana par Baltijas jūru", kas 11. augustā pulksten 19 sāksies Dzintaru koncertzālē Jūrmalā, raidīs arī Latvijas Televīzija. Plānots izdot arī DVD, lai koncertu varētu noskatīties cilvēki visās Baltijas valstīs.
Kā klājas mūsu jūrai?
Baltijas jūras platība ir 377 000 km², vidējais dziļums 55 m, maksimālais 459 m – Landsortas ieplakā starp Stokholmu un Gotlandi. Mūsu jūrā dzīvo aptuveni 100 dažādu sugu zivju, bet ap to dzīvo aptuveni 90 miljoni cilvēku.
Pasaules Dabas fonda informācija liecina, ka liela daļa Baltijas jūras ir mirusi – milzīgos jūras apgabalos skābekļa bada dēļ vairs nedzīvo pilnīgi nekas. Tās ir pasaulē lielākās "mirušās" zonas, pie kuru esamības vainojams cilvēks. Kopš 1960. gada to platība pieaugusi četras reizes.
Baltijas jūra ir viena no visnoslogotākajām jūrām pasaulē. Pa to pārvadā 15 % visas pasaules kravu. Kruīza kuģu tūrisms gada laikā pieaug par 12 %. Kabeļu un dažādu cauruļvadu kopgarums Baltijas jūrā 2030. gadā varētu pārsniegt 7000 km.
Patlaban Baltijas jūrā ir četras naftas ieguves platformas: trīs pieder Polijai, viena – Krievijai. Tikai no Krievijai piederošās platformas vien katru gadu jūrā noplūst vairāk nekā 100 tonnu naftas, bet tikai ar mazu, monētas lieluma naftas pilienu pietiek, lai nogalinātu ūdensputnu.
Katru gadu Baltijas jūrā avarē aptuveni 150 kuģu. Ik gadu jūras ūdenī nonāk aptuveni 30–35 tūkstoši tonnu fosfora. Patlaban fosfora ir par 800 % vairāk nekā pirms 100 gadiem. Smago metālu koncentrācija Baltijas jūrā ir 20 reižu augstāka nekā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā.
Vasarā plaši ūdens klajumi ir pārklāti ar aļģēm – zaļganām toksiskām gļotām, kas patērē ūdenī esošo skābekli. Pavasaros aļģu mēdz būt tik daudz, ka ar tām varētu piepildīt miljonu kravas mašīnu. Nostādītas cita aiz citas, tās veidotu 12 000 km garu rindu.
Mūsu jūrā ūdens apmainās vidēji 35 gados. Pēdējo 25 gadu laikā ir nosusināti 90 % visu Baltijas jūras dienvidu pārmitro zemju. Tas ir samazinājis mitrāju platības ap jūru un to spēju uzsūkt barības vielas no lauksaimnieciskās noteces.
19. gadsimtā Baltijas jūrā dzīvoja 10–20 tūkstoši cūkdelfīnu. Patlaban to skaits varētu būt 250–600. Izlasot šos šķietami sausos faktus, gara acīm paveras ļoti drūma un biedējoša aina.
PIECI ATBILDĪBAS SOĻI JŪRAS SAGLABĀŠANAI
Aicinot iesaistīties Baltijas jūras vides saglabāšanā, Ineses Galantes fonds kopā ar Pasaules Dabas fondu izveidojuši piecu apņemšanās soļu programmu:
1. Maini savus paradumus jau šodien! Apņemos pārdomāt, kā jūru ietekmē tas, ko ēdu un kādu sadzīves ķīmiju lietoju.
2. Kļūsti par piemēru! Apņemos dalīties un iedrošināt citus ar savu pieredzi un idejām, kā uzlabot vidi sev apkārt.
3. Iesaisties un piedalies! Apņemos piedalīties pasākumos un kampaņās, kas palīdz jūras vides uzlabošanai.
4. Esi iniciators! Apņemos izrādīt iniciatīvu un iespēju robežās uzlabot vidi, kurā dzīvoju un strādāju.
5. Atbalsti! Ja ne vienmēr spēšu rast laiku un spēku, lai pats savā ikdienā ko mainītu, apņemos atbalstīt citus.
Parakstoties uz balta pludmales oļa, koncertprogrammas "Rekviēms – lūgšana par Baltijas jūru" galvenie atbalstītāji un veidotāji kopā ar Inesi Galanti apliecināja solījumu izpildīt vismaz dažus no atbildības soļiem. Koncerta klausītāji to varēs izdarīt 11. augustā Dzintaru koncertzālē.