Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pieminekļa atklāšanas gadadienā Nāves salā notika svinības, kuras apmeklēja vairāki simti cilvēku.

Karavīru asinīm slacīta zeme
Atceroties pieminekļa atklāšanas gadadienu, par Nāves salas notikumiem savā uzrunā atgādināja gan Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietas izpildītājs Juris Krūmiņš, gan aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, gan vietējie strēlnieku vēstures glabātāji. Tāpat piemiņas brīdi emocionāli bagātināja vīru kopa "Vilki", kas dziedāja strēlnieku dziesmas, un deju grupas "Dzirnas" solistu priekšnesums.

Viens no spilgtākajiem piemiņas pasākuma brīžiem bija Nacionālo bruņoto spēku sniegtā kauju rekonstrukcija, kas ļāva sajust Nāves salas skarbo vēsturi.

Rezerves pulkvedis Jānis Hartmanis, kurš organizēja kaujas rekonstrukciju, pastāstīja, ka kaujas dalībnieki ir pieteikušies brīvprātīgi. Te bija 17. un 54. zemessardzes bataljona vīri, desmit puiši no Ikšķiles aizsargu vienības, Nacionālo bruņoto spēku štāba virsnieki, militārās policijas pārstāvji, kā arī divu militārās vēstures restaurācijas klubu "Latviešu karavīrs" un "Redute" biedri. Pavisam kopā abās pusēs bija 55 karotāji. Pretinieku puses komandēja profesionāli karavīri.

"Latviešiem" bija vēsturiskais Maksima sistēmas ložmetējs. Kaujas imitācijas laikā tika lietotas salūtpatronas, kas piemērotas ieročiem, kādi tika izmantoti Pirmā pasaules kara laikā.

"Protams, atgriezties laikā mēs nevaram. Nāves salas placdarms, kopš uzbūvēts Rīgas HES, no pussalas ir pārvērties par salu. Tāpat būtu jānocērt mežs, kas pa šo laiku ir izaudzis, taču parādīt, kā notika vāciešu uzbrukums un kā strēlnieki aizsargājās, ir iespējams. Daļēji ir izdevies atjaunot ierakumu fragmentus, kas tiek izmantoti arī kaujas izspēlēšanā. Puiši, kam tas divu gadu laikā bijis pa spēkam, piedalījās kaujas rekonstrukcijā," stāsta J. Hartmanis.

Starp kaujas rekonstrukcijas vērotājiem bija arī ģenerālis Juris Vectirāns. "Mans vecaistēvs Jānis Andreja dēls Bērziņš 1916. gadā cīnījās Rīgas 2. bataljonā un saindējās ar gāzēm, tad vairākus mēnešus ārstējās, bet, kad atgriezās karā, krita vācu gūstā. Mājās viņš pārnāca tikai tad, kad Latvija jau bija neatkarīga. Es nāku uz Nāves salu, jo ģimenes sievietes bija saglabājušas stāstus par vecātēva gaitām Pirmajā pasaules karā, bet man pašam ir saglabājusies viņa latviešu strēlnieku krūšu nozīme un fotogrāfijas no gūsta laikiem."

Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis "Rīgas Apriņķa Avīzei" uzsvēra, ka notikumi, kas Nāves salā risinājās gandrīz pirms 100 gadiem, bija traģiski, taču kārtējo reizi apliecināja, ka latviešu karavīrs ar savu cīņas sparu un tēvzemes mīlestību vienmēr ir gatavs aizstāvēt savu zemi. "Varbūt tajā laikā strēlnieki vēl nedomāja par brīvu Latvijas valsti un karoja zem svešiem karogiem, bet kaujas Nāves salā kārtējo reizi pierādīja, ka svešs karaspēks, toreiz tās bija krievu armijas daļas, nav gatavi tik varonīgi aizstāvēt mūsu zemi, kā to darīja mūsu karavīri. Tāpēc Nāves salai ir tik nozīmīga vieta arī Latvijas valstiskuma tapšanas vēsturē," uzsvēra ministrs.

Par piemiņas vietu jārūpējas
Viena no Nāves salas pasākuma organizētājām bija Daugmales pagasta bibliotēkas vadītāja Velta Cīrule. "Uz Nāves salu es braucu jau desmit gadus. Pirmo reizi te biju, kad Kultūras koledžā vajadzēja rakstīt kursa darbu, un tā arī ar šo vietu "saslimu". Te ir īpaša aura," viņa uzsvēra.

V. Cīrule katru gadu raksta biedrībai "Daugavas savienība" adresētu projektu, kas ļauj saņemt līdz 500 eiro lielu līdzfinansējumu Nāves salas uzturēšanai kārtībā, bet pārējo naudu piešķir Ķekavas pašvaldība. "Tāpēc mēs ar domubiedriem varam rīkot salas sakopšanas talkas, sākot ar ziemā nolauzto koku izzāģēšanu pavasarī, taku izpļaušanu vasarā un lapu grābšanu rudenī. Pavasarī mums talkā nāk Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Arī studentu korporācijas "Austrums" biedri šeit brauc jau kopš 1935. gada. Viņi bija tie, kas atveda un uzstādīja norādi uz pieminekli. Protams, pastāvīgi par šo teritoriju rūpējas Daugmales pagasta pārvalde," teica V. Cīrule un uzsvēra, ka, "jo sala ir sakoptāka, jo cilvēki, kas te brauc atpūsties vai makšķerēt, uzvedas kārtīgāk, un šajā ziņā ar katru gadu problēmu paliek mazāk".

Ja šogad pieminam 100 gadus kopš Pirmā pasaules kara sākuma un Nāves salas pieminekļa 90. gadadienu, tad pēc diviem gadiem septembrī apritēs 100 gadi kopš kaujas, kad vācu armija pret placdarma aizstāvjiem pielietoja indīgās gāzes. Tā ir mūsu valsts un novada vēstures daļa.

Atgriežoties vēsturē
Nāves sala savu nosaukumu ieguvusi pēc Pirmā pasaules kara. 1916. gada aprīlī 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu norīkoja palīgā krievu vienībām aizstāvēt nocietinājumus Daugavas kreisajā krastā, cīnoties pret vāciešiem. 1916. gada 25. septembrī notika vācu armijas gāzu uzbrukums, kurā abi latviešu bataljoni zaudēja 167 karavīrus. Strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu.

Pieminekli Nāves salā, kas veltīts Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu piemiņai, atklāja 1924. gada 27. jūlijā. Tas bija izveidots pēc profesora Eižena Laubes meta. Klāt bija valsts prezidents Jānis Čakste, kurš sacīja: "Atklājot šo pieminekli, nododu to dziļā godbijībā tautas glabāšanā." Savukārt armijas pārstāvis pulkvedis Jānis Francis teica, ka "līdz šim Latvijā ir celti tikai pieminekļi kritušajiem cīnītājiem, bet šodien mēs stāvam pie pirmā kaujas pieminekļa".

Nāves salas kaujas savā poēmā "Mūžības skartie" pieminējis dzejnieks Aleksandrs Čaks. Nesen ar Ķekavas novada pašvaldības atbalstu klajā tika laista Jāņa Hartmaņa grāmata "Latviešu strēlnieki Nāves salā 1916".