Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tad nu nav ko brīnīties, ka jaunā paaudze nesaprot, kāpēc Valsts karogs ir sēru noformējumā. Es gan vēlētos, lai LTV programma sāktu raidījumu ar to, kas svarīgs notiks šajā dienā valstī un kas pieminēšanas vērts ir bijis pagātnē, un tikai pēc tam stāstītu, ar kādu rezultātu Vācija uzvarējusi futbolā.

Dienas laikā, ejot cauri Pārogres apdzīvotajam rajonam, iespaids ir tāds, it kā es atrastos Krievijas sādžā. Karogus sēru noformējumā tur var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Laikam Kremļa pilsoņi 17. jūniju atzīmē kā savu uzvaras dienu. Es ceru, ka jaunais domes sastāvs Artura Manguļa vadībā ieviesīs kārtību valsts karoga lietošanā un Latvijai nelojālie ar skumjām sirdī tomēr pacels Valsts karogu, jo to pieprasa likums, un Valsts iedzīvotājiem ir jābūt likumpaklausīgiem.

Mūsu skolās beidzot ir jāsāk mācīt patriotismu pret savu valsti, novadu, pilsētu un savu māju. Tad nebūs jāklausās tādi brīnumi, ka vidusskolnieks nezina, kas ir 11. un 18. novembris vai 9. maijs, un neizprot, kāpēc Latvijai ir tik daudz sēru dienu. Savas valsts patriots arī tik ātri neizlems braukt projām no valsts. Es tomēr nepiekrītu tiem, kas cilvēku aizbraukšanu saista vienīgi ar slikto ekonomisko situāciju. Vai kāds ir aprēķinājis, cik ārzemēs ir vienkāršu laimes meklētāju, un tai pašā laikā uzņēmēji Latvijā nevar atrast sev darbiniekus vai zemnieki strādniekus savā saimniecībā.

Aizstāvot latviešu valodu valstī, rūpēsimies par tās nepiesārņošanu ar nevajadzīgiem svešvārdiem un pilnīgi nepieņemamiem uzrakstiem. Piemērs – kaut mūsu pašu "slavenajos" veikalos "Maxima" atrodamais uzraksts: "Atvainojiet, šī lenta nestrādā!" Nestrādā vienīgi cilvēki vai zirgi, latviešu valodā agregāti darbojas! Interesanti, ka veikala "Dauga" pārstāve uz aizrādījumu atbildēja, ka valodas komisijai neesot bijis iebildumu pret šādu uzrakstu. Gods kam gods, veikals "Elvi" reaģēja un nomainīja uzrakstu. Tāpat savai valodai ļoti būtu jāpievērš vērība televīzijas sporta komentētājiem.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir pagājušas, un liels "paldies" tiem, kas tajās nepiedalījās, jo, pateicoties viņiem, Latvijas nīdēja Ždanoka tika Eiropas Parlamentā jau trešo reizi un varēs gānīties par Latviju un Latvijas Valsti. Un velti Šlesera kungs cenšas ieviest savu samierināšanas politiku – kamēr tā saucamajās krievu skolās mācīs pārtaisīto vēsturi un kamēr Kremļa pilsoņi dzīvos ar domu, ka PSRS atbrīvoja mūs no fašistiem, atnesa mums jaunu dzīvi, visu uzcēla, un mums jābūt pateicīgiem par "pretpadomju elementu" izsūtīšanu uz Sibīriju, Latvijas armijas iznīcināšanu un 50 gadu okupācijas īstenošanu, kamēr krievvalodīgā kopiena nemainīs savus uzskatus, es neticu nekādai samierināšanās politikai.

Tuvojas Saeimas vēlēšanas Latvijā. Ceru, ka Latvijas tauta būs guvusi kādu mācību un beigs balsot par jebkuru kabatas partiju, nevajadzīgi izšķiežot balsis.