Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Aptuveni pirms 2000 gadu Jeruzalemes ļaudis šajos pirmās ražās svētkos piedzīvoja ko īpašu. Kristietības vēsturē to sauc par Vasarsvētku notikumu.

"Vasarsvētki ebrejiem ir pirmās ražas svētki. Viņi neko nevarēja sākt darīt, pirms kā pateicību nebija nesuši dievnamā pirmās ražas kūlīšus. Tāpēc Jeruzalemē bija sapulcējušies ļoti daudz cilvēku," stāsta Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Jānis Ozolinkevičs. "Dievs šos ebreju svētkus izmantoja, lai, kā mēs sakām, pilnīgi oficiāli izveidotu pirmo draudzi."

Līdz tam viņa mācekļi strādāja un gaidīja, jo Dievs bija teicis: "Nesteidzieties sludināt par mani. Es jums došu spēku," par ko Apustuļu darbu grāmatas 1. nodaļas 8. pantā ir teikts: "Jūs saņemsiet Svētā Gara spēku, kās nāks pār jums, un jūs būsiet mani liecinieki gan Jeruzalemē un visā Jūdejā, gan Samarijā un līdz pat pasaules galam."

Vasarsvētkos, kas notika 50 dienas pēc Lieldienām un 10 dienas pēc Debesbraukšanas dienas, Jeruzalemē bija sapulcējušies 120 Kristus mācekļi. Un, viņiem lūdzot Dievu, notika kas īpašs, par ko lasāms Apustuļu darbu 2. nodaļā: "Piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no viņiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt."

Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess un viņi izbijās, jo ikviens mācekļus dzirdēja runājam savā valodā un paužam Dieva lielos darbus.

"Ar šo notikumu Dievs cilvēkiem parāda, ka ar mācekļiem notika kas īpašs. Un mācekļi apzinājās to, ka viņi ir dabūjuši visu nepieciešamo, kas ir vajadzīgs labās vēsts pasludināšanai. Apustulis Pēteris nostājās un teica runu, sakot: "Šis ir tas, ko pravietis Joēla teica." Šīs runas laikā 120 mācekļiem pievienojās 3000 vīru, kas bija sapulcējušies uz svētkiem, un jautāja: "Ko mums būs darīt?" Būtībā tas bija liels, publisks dievkalpojums un tika dibināta draudze, kurā bija 3120 cilvēku," teic J. Ozolinkevičs.

"Tā kā tas notika ebreju pirmās ražas svētkos, kristietības vēsturē šo sauc par Vasarsvētku notikumu. Dievs deva tā laika mācekļiem īpašu spēku, par kuru apustulis Pāvils vēlāk saka: "Ar varenām zīmēm un brīnumiem es esmu kalpojis." Tas nozīmē, ka šis spēks darbojas arī vēlāk. Tā tika dibināta jauna, liela kustība, kurai pēc tam būs lemts pārņemt visu pasauli."

"Es augu kristīgā ģimenē," atgriežoties mūsdienās, sarunu turpina bīskaps. "Mans tēvs bija mācītājs. Arī mēs cirtām bērzu meijas un Vasarsvētkos izrotājām māju. Domāju, ka mums kā kristīgai tautai šos svētkus vajadzētu atcerēties. Arī tiem, kuri tikai pāris reizes gadā aiziet uz dievnamu, derētu doties uz Vasarsvētku dievkalpojumu un patiekties Dievam. Arī mēs esam kristieši un līdz ar visiem pārējiem pieskaitīti, kā varam teikt, izglābto pulkam, kristiešu pulkam."