Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Proti, tie ilga vien nepilnus divus gadus, pēc kā ekonomiskā krīze piespieda samazināt personālu, slēgt nodaļas, neizmantot dārgi iepirkto medicīnas aprīkojumu, un, protams, samazināt slimnieku skaitu.

Latvijas Cietumu slimnīca, kas ir Olaines cietuma struktūrvienība, darbību sāka 2007. gada 1. augustā, un tās izveidošanai kopumā izlietoti 6,54 miljoni latu no valsts budžeta, no tiem 4,9 miljoni latu tika ieguldīti celtniecībai un montāžai, 1,42 miljoni – medicīniskā aprīkojuma, mēbeļu un transporta iegādei, bet atlikušie 0,22 miljoni – dažādiem pakalpojumiem, piemēram, būvuzraudzībai, projektēšanai, autoratlīdzība, sludinājumiem, dokumentācijas sagatavošanai.

Sākotnēji slimnīca darbojās ar pilnu slodzi un pildīja visas paredzētās funkcijas – bija nodrošināti plaša profila ārstniecības pakalpojumi terapijas, ķirurģijas, psihiatrijas un tuberkulozes nodaļās, speciālistu konsultācijas un diagnostiskie izmeklējumi konsultatīvajā nodaļā, neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet klīniski diagnostiskā laboratorija nodrošināja klīniskās, hematoloģiskās un mikrobioloģiskās analīzes, kā arī seksuāli transmisīvo slimību laboratorisko diagnostiku.

Ieslodzīto ārstēšanai stacionārā bija izveidotas 200 gultas vietas, no kurām 80 tika paredzētas pacientiem, kuri atradās ambulatorajā ārstēšanā pēc prettuberkulozes intensīvā kursa pabeigšanas.

Slimnīcā bija izveidotas 176 medicīnas personāla darbavietas, no kurām 150 tika aizpildītas.

Taču 2009. gada pavasarī, lai optimizētu Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) darbību, veikta Latvijas Cietumu slimnīcas reorganizācija. Tika izmainīta slimnīcas struktūrvienību shēma, nodaļu gultu skaits un amatu saraksts.

Tātad pēc nepilniem diviem gadiem slimnīcu piemeklēja tāds pats liktenis kā vairākumu valsts iestāžu un privāto uzņēmumu, un slimnīcas personāls – un līdz ar to arī slimnieku gultas vietu skaits – tika samazināts, bet ķirurģiskā nodaļa likvidēta.

Tomēr slimnīca strādā
Tagad slimnīcā darbojas plaušu slimību un tuberkulozes nodaļa, psihiatrijas nodaļa un ambulatoriski konsultatīvi diagnostiskā nodaļa.

Tomēr ārstniecības iestādē neizmantotas stāv vairākas dārgas medicīnas iekārtas, kas tiks nodotas pilsētas slimnīcām, saka IeVP Medicīnas daļas priekšnieks Vadims Viktorovs, kurš līdz šā gada sākumam ieņēma Olaines cietuma slimnīcas vadītāja amatu.

Toties pārējās iekārtas, piemēram, rentgena, endoskopiskajiem, elektroencefalogrāfijas, elektrokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas izmeklējumiem, kā arī zobārstniecības pakalpojumiem darbojas un tiek izmantotas ikdienā.

Salīdzināšanai var minēt, ka ieslodzītais medicīniskos izmeklējumus un pakalpojumus saņem daudz ātrāk nekā civiliedzīvotājs, pierakstoties uz izmeklējumiem pilsētas medicīnas iestādē.

Turklāt ne mazāk svarīgs ir fakts, ka ieslodzītie gan veselības aprūpes pasākumus, gan medikamentus saņem bez maksas, jo apmaksa tiek veikt no valsts budžeta.

Operāciju vietā aprūpe
Cietuma slimnīcas īstermiņa attīstības plāns paredz, ka nodaļa, kas slimnīcas atklāšanas brīdī darbojās kā ķirurģiskā nodaļa ar operāciju bloku, bet šobrīd stāv tukša, drīz atsāks darbu kā "Aprūpes nodaļa". Tātad šajā nodaļā uzturēsies slimnieki ar smagām hroniskām saslimšanām, kā arī atlabs pēc ārpus ieslodzījuma vietas ārstniecības iestādēs veiktas operatīvas ārstēšanas.

Ieslodzītajiem pašlaik operācijas veic pilsētas slimnīcās, kas nozīmē, ka ārstēšanās laikā ārpus ieslodzījuma vietas jānodrošina ieslodzītā apsardze un tas var būt drauds civildrošībai. "Tad vismaz pēcoperācijas ārstēšanas periods, ja ieslodzītajam veselības aprūpe tiktu veikta Latvijas Cietuma slimnīcā, būtu drošāks," saka V. Viktorovs.

Viņš norāda, ka jaunais īstermiņa attīstības plāns neprasīs papildus finansējumu, jo pietiks ar esošajiem resursiem. Tomēr V. Viktorovs arī atzīst, ka ikdienā algot personālu, lai nodrošinātu operāciju bloka darbību, nav rentabli. Nodaļā ieslodzītie ārstēsies pēcoperācijas periodā un pacienti ar hroniskām slimībām, kuriem nepieciešama stacionāra ārstēšana. Intensīvās terapijas palātu tiks izmantota smagi slimiem pacientiem.

Ieslodzīto mazāk, slimības smagākas
"Ieslodzīto skaits ir samazinājies, bet tas skaidrojams ar to, ka samazinās arī iedzīvotāju skaits, jo iedzīvotāji dodas prom no Latvijas. Toties arvien vairāk ieslodzīto sirgst ar smagām slimībām. Un starp visiem pacientiem lielākā daļa ir AIDS slimnieku," atklāj IeVP Medicīnas daļas priekšnieks.

Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka ieslodzītie, kas sirgst ar hroniskām, smagām slimībām, visbiežāk tomēr neesot saslimuši ieslodzījuma vietā. Agrāk, nokļūstot ieslodzījuma vietā un pārbaudot veselības stāvokli, apcietinātajiem tika noņemtas arī asinis analīzes. Savukārt tagad, ievērojot kārtējās cilvēktiesības, ieslodzītajam tiek piedāvāts noņemt asinis analīzēm, no kā viņš var atteikties, un daudzi no tiem arī izmanto šīs tiesības un no analīzēm atsakās.

Tā, piemēram, no 100 pacientiem, kas ārstējušies cietuma slimnīcā, 43 bija AIDS slimnieki, no kuriem lielākā daļa ir jaunieši.

"Toties labi rādītāji ir tuberkulozes ārstēšanā, jo pacients visu laiku ir uz vietas, pastāv mazākas iespējas pārtraukt vai izvairīties no ārstēšanas. Ilgākais pacients ar tuberkulozi cietuma slimnīcā ārstējas 36 mēnešus," stāsta V. Viktorovs.