Atbildēju, ka gribētu abus divus. Pagāja laiciņš, līdz aptvēru, ka jauna šķirne rodas tikai mīlestības klātbūtnē," stāsta Latvijā un pasaulē slavenais tulpju selekcionārs Vitauts Skuja no Siguldas.
Šogad Vitauts Skuja nosvinēja 90 gadu jubileju, un no šiem 90 gadiem 45 ir veltīti aktīvam selekcijas darbam. Viņš izveidojis aptuveni 900 tulpju un aptuveni 200 narcišu šķirņu. 15 Vitauta Skujas tulpju šķirnes ir reģistrētas Starptautiskajā tulpju reģistrā un zied gan Holandes Keukenhofas parkā, gan daudzviet citur pasaulē. Tām visām klāt ir arī Siguldas un Latvijas vārds.
Ruķera padoms un dāvanas
"Ar tulpēm sāku nodarboties 1965. gadā," atceras Vitauts Skuja. "Nopirku Mildas Vilmanes grāmatu "Tulpes". Gāju uz izstādēm, iepazinos ar tulpju audzētājiem. Rīgas izstādēs manu uzmanību piesaistīja lielās sarkanās Darvina hibrīdtulpes, ko dāmām dāvināja Sieviešu dienā. Es nopirku 25 sīpolus, katru par 5 rubļiem gabalā.
1969. gadā Dārzkopības un biškopības biedrības vadītājs Jānis Birģelis Siguldas Kultūras namā rīkoja pirmo tulpju izstādi. Es aiznesu piecas lielās ziedošās Darvina hibrīdtulpes un ieguvu 1. vietu.
Tas bija labs stimuls, lai turpinātu iesākto. Taču, kad šīs tulpes bija piedzīvojušas triumfu, cilvēkiem gribējās ko citu. Man tolaik bija automašīna, moskvičs, un Birģeļu Jānis teica: "Aizbrauksim pie ļoti pieredzējuša tulpju audzētāja Ruķera uz Bausku. Viņam ir tādas tulpes, kādas nav pat Salaspils Botāniskajā dārzā, jo viņa brālis dzīvo Rietumvācijā un sūta tulpju sīpolus no turienes."
Ruķers bija ļoti solīds kungs, vairāk nekā 20 gadus vecāks par mani. Sarunas gaitā viņš iejautājās: "Nu, dēls, ko tu gribi – naudu vai slavu?" Es atbildēju: "Ruķera kungs, es gribētu abus divus." Uz to viņš man teica: "Ja tu gribi naudu, audzē Darvina hibrīdus, 'Lustige Vite', vēl kādas šķirnītes. Bet, ja tu gribi arī slavu, tev jārēķinās ar to, ka ļaužu gaume mainās. Vienmēr nāks klāt jaunas šķirnes, un tu skriesi pakaļ slavai kā izsalkusi lapsa. Ja tu gribi tādas šķirnes, kādu citiem nav, tad tev pašam tās ir jārada."
Šķiroties Ruķers man uzdāvināja kādus 10 'Lustige Vite' tulpju sīpolus un abiem ar Birģeļu Jāni iedeva vēl pa vienam sīpolam, sakot: "Tas ir ļoti rets sīpols 'Picture', kas iegūts, radioaktīvi apstarojot senas tulpju šķirnes 'Princess Elizabeth' vairsīpoliņus. Šai tulpju šķirnei ir rozā ziedi ar ieliektām maliņām."
70. gadu beigās, cik man zināms, tā bija dārgākā tulpe Latvijā. Vienu tās sīpolu tulpju tirgotājs Briedis pārdeva par 300 rubļiem. Es šo uzdāvināto sīpolu rūpīgi pavairoju."
Bārkstainās sapņu tulpes
"Man bija mērķis iegūt bārkstainas uzziedināmas tulpes," stāstu turpina selekcionārs. "Vairākus gadus pēc kārtas es agrās uzziedināmās tulpes krustoju ar bārkstainām tulpēm. 'Lustige Vite' es sakrustoju ar baltu bārkstainu tulpi 'Swan Wings', kas tulkojumā nozīmē 'Gulbja spārni', un ieguvu vairākus variantus – gan gaišākus, gan tumšākus. Vienu no savām mīļākajām tulpēm, kas ir teicami uzziedināma, es nosaucu 'Sapņu sala', kas reģistrēta kā 'Dream island'. Tās sīpoliņus es joprojām allaž ielieku podiņā oktobra beigās, uzglabāju vēsumā pagrabā, janvārī uzlieku uz palodzes, un februāra vidū man uz loga uzplaukst skaisti ziedi.
Tikai tad, kad nopietni sāku nodarboties ar tulpju selekciju, sapratu, ka ar vēlmi pēc naudas un slavas vien nepietiek, jo bez mīlestības nekas nerodas. Tulpes zieds jūt, kādā noskaņojumā eju pie viņa, ņemu ziedputekšņus un pārnesu uz citu ziedu, to apputeksnējot. Ja nav mīlestības, nekas nesanāk.
1991. gadā pie manis pirmo reizi atbrauca viens no lielākajiem holandiešu sīpolpuķu audzētājiem Jans Pennings. Ieraudzījis 'Sapņu salu', viņš teica: "Mūsu selekcionāri skatās, lai tulpei būtu stingrs kāts, lai to varētu labi pavairot, lai tā neslimotu. Bet viņiem nav tik izcili skaistu ziedu! Kā tu to panāc?" Līdz 2009. gadam Jans Pennings pie mani brauca ik gadu, bet tad arī pie viņiem sākās krīze.
Siguldā izlolotās šķirnes pasaules dārzos
"Pateicoties Janam Penningam, daudzas manas tulpju šķirnes ir reģistrētas Starptautiskajā tulpju reģistrā un zied arī Holandē, Keukenhofas parkā," stāsta Vitauts Skuja. "Tās ir 'Sarkstošā meitene', 'Čigānu mīla', 'Māra', 'Zaļais ciems', 'Karls Lindners', 'Anouk', 'Aizrobežu princis', 'Sapņu sala', 'Mēness meitiņa', 'Eņģeļa vēlējums', 'Sarkanā cepurīte', 'Tobago', 'Liesmojošā Baltija', 'Vincents van Gogs' un 'Tortori'. Vairākas šķirnes ir aizceļojušas uz Japānas dārziem, kā arī uz daudzām citām pasaules valstīm.
Par sasniegumiem tulpju un narcišu selekcijā es 2003. gadā tiku apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. Pēc apbalvošanas ceremonijas man bija tas gods nofotografēties kopā ar valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Toreiz prezidente atzinās, ka arī viņai puķes ļoti patīkot, un es viņai Ziemassvētkos uzdāvināju albumiņu ar 36 paša selekcionēto tulpju un narcišu šķirņu fotogrāfijām. Pirmajā lappusē ierakstīju pantiņu: "Puķkopja sirds mana vidū pušu šķelta. Puse viena visu mīlu tulpēm velta. Puse otra grimst narcišu smaržā saldā, un dvēsele mana starp abām pusēm nu maldās." Esmu selekcionējis arī aptuveni 200 narcišu šķirņu.
Sīpolpuķēm svarīgs pH līmenis
"Viens no pamatprincipiem, kas jānodrošina sīpolpuķēm, ir dziļi irdināta augsne," savā pieredzē dalās selekcionārs. "Agrāk to sauca par zemes rijolēšanu jeb dziļo pārrakšanu – zemes virskārtu lāpstas dziļumā norok, pēc tam izrok nedzīvo augsnes slāni 25–30 cm dziļumā, un abus samaina vietām. Ja augsne ir tik dziļi apstrādāta, tā ir gaisu caurlaidīga. Pēc lietus dobēs nekad nav peļķes, un augu saknes neslāpst ūdenī, jo tas nekrājas starp dzīvo un nedzīvo augsnes slāni. Arī ilgstoša sausuma periodā virsējais slānis būs sauss, bet augu saknes atradīsies dziļumā un būs pasargātas.
Otrs pamatprincips, kas sīpolpuķēm jānodrošina, ir augsnes ķīmiskais sastāvs. Vēlamais pH ir 6,5–7,5, jo tad puķu saknēm netiek bloķēta barības vielu un mikroelementu uzņemšana.
Trešais pamatprincips – augsnei jābūt ar struktūru. To nodrošinu ar zaļmēslojumu. Šim nolūkam es audzēju kliņģerītes, dilles un pēdējos gados arī eļļas rutkus, jo zaļmēslojums ir jāmaina. Augus nopļauju, sakapāju un iestrādāju augsnē. Diļļu stiebri, lēni sadaloties, nodrošina gaisa caurlaidību, bet kliņģerītes zemi arī dezinficē.
Ceturtais pamatprincips – vajadzīgo barības vielu nodrošināšana. Rudenī es sīpolpuķēm dodu kombinēto mēslojumu, kurā NPK (slāpeklis, fosfors, kālijs) ir proporcijā 10:20:20. Tas veicina augu sala izturību. Pavasarī es dodu kombinēto mēslojumu NPK proporcijā 20:10:10, jo augšanai puķēm vairāk ir vajadzīgs slāpeklis. Abu veidu mēslojumus, kas ir granulu veidā, ar kaplīti iestrādāju augsnē, lai tie būtu sakņu līmenī. Vēl pavasarī, tikko sāk kust sniegs, es uzkaisu kalcija nitrātu (slāpeklis kopā ar kalciju), kas ziedu kātiem dod stiprumu.
Piektais pamatprincips ir augsnes mulčēšana. Novembra vidū vai beigās uz sasalušas zemes uzberu 3–5 cm biezu kārtu neitralizētās kūdras.
Sestais pamatprincips ir regulāra sīpolpuķu laistīšana, kā arī vēdināšana, ja tās audzē segtajās platībās, jo augu maksimālā fotosintēze notiek +25 līdz +26 grādu temperatūrā.
Septītais pamatprincips ir augu sekas ievērošana. Holandiešu tulpju audzētāji ievēro piecu lauku augu seku: vienu gadu audzē tulpes, pēc tām divus gadus narcises, ceturtajā gadā – hiacintes vai krokusus, piektajā gadā iestāda zaļmēslojumu, ko pēc tam iear ar 40 cm viena vai divlemešu arklu, apgriežot augsni otrādi. Holandiešiem zeme ir tumša jūras smilts. Kad viņi pirmo reizi atbrauca pie manis un paņēma pirkstos piciņu no mana dārza augsnes, viņi izsaucās: "Ja mums būtu tāda zeme, mēs būtu pasaules valdnieki." Uz to es viņam atbildēju: "Ja mums būtu jūsu galva jeb saprašana, kā šo zemi apstrādāt, mēs arī būtu pasaules valdnieki!"
