Pēdējos gados sabiedrībā atkal atjaunojusies diskusija par to, vai vajadzētu atjaunot nāvessodu. Mūsu laikraksta vēstures arhīvā atrodamas ziņas, kā šis augstākais soda mērs tika atcelts padomju gados arī Latvijas teritorijā:
1947. gada 30. maijā (Nr. 63/311) "Darba Balss" rakstā "PSRS Augstākās Padomes Prezidija Dekrēts par nāves soda atcelšanu" ziņo: "Padomju tautas vēsturiskā uzvara pār ienaidnieku parādīja ne tik vien Padomju valsts pieaugušo varenību, bet vispirms arī Padomju Savienības iedzīvotāju izcilo uzticību Padomju Dzimtenei un Padomju Valdībai. Reizē ar to starptautiskais stāvoklis laikā pēc Vācijas un Japānas kapitulācijas rāda, ka miera lietu var uzskatīt par nodrošinātu uz ilgstošu laiku, neraugoties uz agresīvo elementu mēģinājumiem izprovocēt karu.
(...) PSRS Augstākās Padomes Prezidijs uzskata, ka nāves soda pielietošana vairs nav nepieciešama miera laika apstākļos.(...)"
Gluži kā tagad, kad mūsu lauksaimnieki nav mierā ar daudzām Eiropas Savienības uzspiestajām regulām, arī pirms vairāk nekā pusgadsimta saimnieki ne tik ļoti kāroja skriet līdzi visām inovācijām:
1961. gada 28. maijā (Nr.63/2466) "Darba Balss" rakstā "Vērtību cūkkopībai. Sekotāju pulkam jāaug straujāk." ziņo: "Sagādes inspektore, zootehniķe b. Tilla vērsa uzmanību uz to, ka gausi, pārāk gausi pirmrindnieku metodes ievieš cūkkopībā. "Mūsu bārtulieši 1960. gadā nobaroja 200 – 400 cūku katrs. Salīdzinot ar Antona Bārtuļa sasniegumiem un pārējiem republikas rekordiem, tas nav daudz. (...) Atsevišķi kolhoza vadītāji, kā b. Burdajs Blaumaņa kolhozā, ir ar atpalikušiem uzskatiem un negrib ieviest pirmrindnieku pieredzi.
(...) Nelietderīgi darba spēku arī izmanto kolhozs "Boļševiki" un "Kirova", kaut gan ar darba rokām šajās saimniecībās nemaz tik spoži nav.""
31.05.2014 17:57
Maijs Pierīgā un Latvijas vēsturē: Atceļ nāvessodu, bet kolhoznieki negrib ieviest jaunākās metodes cūkkopībā
Autors Apriņķis.lv
Pāršķirstot izdevuma, uz kura bāzes veidota "Rīgas Apriņķa Avīze" – laikraksta "Darba Balss" numurus kopš 1945. gada 1. jūnija, – piedāvājam nelielu ieskatu, par ko rakstīja toreiz.