Kritušo Sibīrijas pulka karavīru pīšļu pārapbedīšanu sākotnēji uzņēmusies īstenot Saulkrastu novada dome, taču vēl līdz šim brīdim tas nav izdarīts. Rodas loģisks jautājums: kāpēc?
Karavīru kauli šķūnītī
Patiesībā pamats stāstam par Saulkrastu Pirmā pasaules karavīru kauliem tika ielikts jau 2012. gada vasarā, kad tolaik "Saulkrastu komunālservisa" darbinieks A. Grabčiks, izņēmis atļauju Brāļu kapu komitejā, devās pārmeklēt vietu Krasta ielā, kur līdz 1940. gadam bija Pirmajā pasaules karā kritušo Brāļu kapi. Toreiz viņam neko atrast neizdevās, jo, kā stāsta pats A. Grabčiks, pārmeklējamās teritorijas kvadratūra bija diezgan liela.
Nākamajā gadā, kad šajā rajonā tika raktas pazemes komunikācijas, strādnieki uzdūrās četru karavīru mirstīgajām atliekām. Tā kā A. Grabčiks strādniekus bija brīdinājis par šādu atradumu iespējamību, viņi par atraktajiem kauliem paziņoja kara vēstures pētniekam. Tā kā nebija šaubu, kas tās ir par mirstīgajām atliekām, A. Grabčiks atbilstoši noteiktajām prasībām aprakstīja, kad, ko un kur atradis, trīs ar pusi skeletu atliekas salika maisos un aiznesa uz mājām.
"Par atrastajām karavīru mirstīgajām atliekām informēju Saulkrastu novada domi. Izrādījās, ka ir pat saglabājušies dokumenti, kur šie karavīri, nosaucot pat vārdus un uzvārdus, minēti, un apstiprinājums, ka divi no viņiem krituši 1917. gada septembrī, divi ‒ oktobrī. Sākotnēji tas domi ieinteresēja, un tā bija gatava izveidot piemiņas vietu. Pagājis jau gads, bet karavīri guļ šķūnītī, nevienam nevajadzīgi," raksta A. Grabčiks un, domājot, ka lietas uz priekšu nevirzās, teic, ka viņa šķūnītis neesot morgs. Ja domes attieksme nemainīšoties un tā palikšot tikpat vienaldzīga, viņš rīkošoties pats un četru Pirmā pasaules karā kritušo atliekas nodošot apbedīšanai karavīru kapos pie Ložmetējkalna jau jūnija sākumā.
Izrādās – viss notiek
Saulkrastu novada domes pārstāve Marika Grasmane, vaicāta, kāpēc A. Grabčiks ir tik neapmierināts ar pašvaldības attieksmi pret Pirmā pasaules karā kritušo krievu karavīru pīšļu pārapbedīšanu un tie ar vien spiesti glabāties Grabčika kunga šķūnītī, atbild, ka, patiešām, pērn domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu komitejas sēdē nolemts karavīru apbedīšanai atrast piemērotu vietu, tostarp izstrādāt kapavietas skices. Tās jau esot tapušas.
Tāpat dome sazinājusies ar biedrību "Brāļu kapu komiteja", kas nodarbojas ar pārapbedīšanas jautājumiem. Savukārt biedrība sazinājusies ar Krievijas vēstniecību Latvijā, jo ticis konstatēts, ka atrastie karavīri tiešām bijuši no Krievijas. Jau pagājušajā rudenī Krievijas vēstniecības pārstāvji tikuši informēti, ka vieta apbedīšanai atrasta, kā arī sagatavotas kapavietas skices.
"Pašlaik biedrība koordinē apbedīšanas jautājumus, Krievijas vēstniecība sedz izdevumus, savukārt dome ierāda vietu," skaidro Grasmane.
Nevienam kauli šķūnītī nav jāglabā
Biedrības "Brāļu kapu komiteja" priekšsēdētājs Eižens Upmanis teic, ka esot dzirdējis par četru Saulkrastos atrasto karavīru mirstīgo atlieku likteni. Par to zina arī biedrības ekshumācijas grupas "Leģenda" vadītājs Tālis Ešmits. Atbilstoši Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumam, Krievijas puses ziņā ir pārapbedīšanas finansiālie jautājumi, savukārt Saulkrastu domes daļa ir atrast vietu, kur karavīrus apglabāt.
E. Upmanim esot zināms, ka dome vietu Saulkrastu kapu brīvajā zonā jau esot atradusi un, Krievijas vēstniecības darbiniekam Borisovam klātesot, esot iemērīts arī laukums. Pārapbedīšanas finansējums turklāt esot iekļauts šā gada budžetā. Vēl esot jāatrisina jautājums, ar kādu piemiņas plāksni iezīmēt apbedījumus.
Uz jautājumu, kāpēc karavīru kauli tomēr glabājas Grabčika kunga šķūnīti un viņš tos grasās atdot pārapbedīšanai pie Ložmetējkalna, E. Upmanis atbild, ka viņam vispār neesot saprotams jau tas, kāpēc karavīru pīšļi kādam jāglabā mājās. "Vienmēr taču ir iespēja karavīru pīšļus nodot glabāšanā Ešmita kungam, un, ja reiz ir nolemts, ka viņi tiks no jauna apglabāti turpat Saulkrastos, tad tā arī būs, un nav jāpiesauc Ložmetējkalns."
Runājot ar karavīru mirstīgo atlieku meklētājiem, top skaidrs, ka ne reizi vien, piemēram, celtnieki, rokot mājas pamatus vai pazemes komunikāciju trases, uzduras cilvēku kauliem. Ir strādnieki, kas tos atstāj zemē un nevienam neko nesaka, tomēr lielākoties tas, kam pieder mirstīgās atliekas, tiek noskaidrots, saucot talkā policiju un ekspertus. Ja atrastas leģionāru mirstīgās atliekas, viņu pīšļi tiek pārapglabāti Lestenē, Sarkanās armijas karavīri tiek apglabāti Ropažos, bet vācu armijas karotāji – Daugavpilī, Saldū vai Beberbeķos. Kamēr nav apglabāti visi karā kritušie, karš nav beidzies, uzskata karavīru kapu meklētāju klubu biedri.