Datu avots ir CSP veiktais 2013. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums, kurā pērn iekļauts jautājumu loks par labsajūtu. Tajā iedzīvotājiem vajadzēja novērtēt atsevišķus savas dzīves aspektus desmit ballu skalā no 0 (pavisam neapmierināts) līdz 10 (pilnībā apmierināts). Minētajā apsekojumā aptaujāti 6,3 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 12 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.
Kurzemē iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi bija visaugstākā – 6,9 balles. Pierīgā šis rādītājs bija 6,8, Rīgā – 6,4, Zemgalē un Latgalē 6,3 un Vidzemē – 6,2 balles. Salīdzinoši apmierinātāki ar dzīvi ir pāri ar bērniem (7,1 balles). Ja bērnu audzina tikai viens vecāks, apmierinātība ar dzīvi pazeminās līdz 6,4 ballēm.
Latvijas iedzīvotāji bija apmierināti ar personīgajām attiecībām ar saviem radiem, draugiem un darba kolēģiem (8,1 balles; Pierīgā 7,9), atpūtas un zaļajām zonām savas dzīves vietas apkārtnē (7,5 balles; Pierīgā 7,8) un darbu (7,3 balles; arī Pierīgā 7,3), kā arī sava laika izlietojumu (7,1 balles; tikpat arī Pierīgā) un mājokli (6,6 balles; Pierīgā 6,7).
Optimisms mazinās, vērtējot mājsaimniecības finansiālo situāciju (5,0 balles; Pierīgā 5,2). Latgalē šis vērtējums bija tikai 4,6 balles, bet visaugstāk mājsaimniecības finansiālo situāciju vērtēja Kurzemes iedzīvotāji (5,5 balles).
Visoptimistiskāk Latvijā savu dzīvi vērtēja jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Salīdzinājumā ar citu vecuma grupu iedzīvotājiem jaunieši bija visvairāk apmierināti ar savu dzīvi kopumā (7,3 balles) un ar sava laika izlietojumu (7,5 balles). Pieaugot vecumam, apmierinātības līmenis ar savu dzīvi un laika izlietojumu samazinās. Turklāt arvien skaudrāk tiek izjusta neapmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju.
Centrālās statistikas pārvaldes dati uzskatāmi parāda, ka darba meklēšana un nespēja atrast darbu negatīvi atspoguļojas iedzīvotāju kopējā dzīves vērtējumā (5,3 balles) salīdzinājumā ar vidējo Latvijas iedzīvotāju vērtējumu 6,5 balles.
Iedzīvotāji, kuri nestrādāja un meklēja darbu, visnegatīvāk vērtēja ne tikai savas mājsaimniecības finansiālo situāciju (3,4 balles), bet arī citus dzīves aspektus – mājokli (5,8 balles), sava laika izlietojumu (6,0 balles) un pat mājokļa apkārtējās vides kvalitāti (6,9 balles). Savukārt visoptimistiskāk uz dzīvi raudzījās nodarbinātie iedzīvotāji un tie iedzīvotāji, kuri nestrādāja un nemeklēja darbu, piemēram, skolēni, studenti, mājsaimnieces u. tml.