Pie horizonta Rīgas virzienā pacēlās un lēni pārveidojās tāda kā mirāžā, kas atgādināja dūmus vai kokus, vai klintis," "Delfi.lv aculieciniekam" raksta Aldans.
"Neko līdzīgu neesmu redzējis, izskatījās absolūti fantastiski. Apmēram pusstundu šī "parādība" te pazuda, te atkal parādījās. Pludmalē cilvēki cits citam vaicāja, bet neviens nezināja, kas tas varētu būt. Interesanti būtu uzzināt speciālista skaidrojumu."
Latvijas Uiversitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas pētnieks Juris Seņņikovs skaidro, ka attēlos redzamā parādība patiešām arī ir mirāža. Precīzāk – "aukstā mirāža". Pavasaros to var novērot, jo jūra pēc ziemas ir salīdzinoši auksta, tāpēc gaiss pie jūras virsmas ir aukstāks nekā nedaudz augstāk virs tās.
"Šāda gaisa masu temperatūras nevienmērība pa vertikāli rada gaismas staru noliekšanos jeb refrakciju, tāpēc attālus priekšmetus var novērot citā pozīcijā, nekā tie reāli atrodas. Dubultattēls veidojas tāpēc, ka mēs vienlaikus redzam gan priekšmeta attēlu tā īstajā pozīcijā, gan šķietamā pozīcijā (dubultattēls)," skaidro pētnieks.
"Mirāža var veidoties kā situācijā, kad virsma ir ievērojami siltāka par gaisu virs tās ("siltā mirāža"), – šādu mirāžu novēro, piemēram, virs sakarsuša asfalta vai virs jūras vēlu rudenī un ziemas sākumā, tā arī situācijā, kad virsma ir aukstāka par gaisu ("aukstā mirāža"), kā tas acīmredzot bijis šajā gadījumā.
Siltās mirāžas gadījumā priekšmeta šķietamais attēls atrodas uz leju no reālā attēla, un tad kā šķietamo attēlu mēs bieži vien redzam debesis. Aukstās mirāžas gadījumā priekšmeta šķietamais attēls atrodas uz augšu no reālā attēla un ir apgriezts. Šādi virs reālā attēla var novērot jūru, krastu, kuģus u. c. Tas tā arī ir vērojams iesūtītajās fotogrāfijās, kur krasts ir redzams it kā karājoties gaisā. Attēlos redzama gan zona, kur tiešais un šķietamais krasta koku attēls ir saplūdis, kas atgādina "klintis", gan vietas, kur šķietamajā attēlā ir redzamas tikai koku galotnes, kas tad arī atgādina "dūmus".
Parādību papildus veicinājis arī relatīvi lēnais vējš, kas, pēc man pieejamās informācijas, 16. maija vakarā nepārsniedza 2–3 m/s, līdz ar to vējš nespēja gaisa masas sajaukt pa vertikāli, tomēr attēlu pārvietošanās un pazušana ir saistīta ar gaisa masu pārvietošanos, to sajaukšanās izraisītām lokālām temperatūras izmaiņām un citiem faktoriem.
Līdzīgu parādību profesors novērojis arī 2011. gada aprīlī Vakarbuļļu pludmalē, kur šķietamais krasta līnijas attēls aizsedz reālo, radot "neizprotamības" efektu."
