Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Mūsdienās, kad, piesaucot toleranci, tiek runāts par rasismu, minoritātēm, homoseksualitāti, dažādību, uzskatu plurālismu, galu galā – demokrātiju -, gan šķiet, ka Loka idejas būtība kaut kur izčabējusi.

Notiek gan vārdu kaujas, gan arī reāla vardarbība – starp "tolerantajiem" un tā saucamo tradicionālo vērtību aizstāvjiem. Piemēram, ja izteikšu negatīvu nostāju pret homoseksualitāti,- ko saņemšu pretī? "Cilvēktiesību aizstāvju" nosodījumu. Pat, ja tā ir tikai mana iekšēja pārliecība, un neko ļaunu ārēji nevienam homoseksuālim nedaru... Vai norādīt uz manu tolerances trūkumu ir korekti? Kurš cienīs manu personīgo pieredzi, jūtu pasauli un prāta spējas, par kurām runājis Loks?

Bieži vien dižie cilvēktiesību aizstāvji mēdz gudri moralizēt par iecietības trūkumu mūsu valstī, tajā pat laikā neiedziļinoties citādi domājošo (to konservatīvo!) personīgajā pieredzē. Kurš teicis, ka spriedumi balstās tikai uz aizspriedumiem? Un ja nu viedoklis balstās uz dziļi privātu pieredzi, jūtām vai pat Dieva atklāsmēm? Nosodot konservatīvas, tradicionālas idejas, tā ir tikai citas ideoloģijas uzspiešana, ko jau darījuši totalitāri režīmi, ateisma sludinātāji, dažādas sabiedriskās organizācijas utt.

Der atcerēties, ka Loka tolerance ir "galvenais patiesās Baznīcas raksturojums" (John Locke. "A Letter Concerning Toleration."1689). Loks neiestājās par vērtību ralatīvismu, bet gan kritizēja dogmatismu un cīņu par varu. "Patiesi reliģiska dzīve un spēks pastāv iekšējā un pilnā prāta pārliecībā, un ticība nav ticība bez ticēšanas."

Loks kritizēja kristiešus, kas iet zem Kristus karoga, sludinot citiem Kristus mācību, bet tajā pašā laikā, dzīvodami neķītru un visādi citādi kristīgajiem principiem pretēju dzīvi. "Sadalīšanās sektās nekad nevajadzētu būt šķērslim dvēseļu glābšanai; taču laulības pārkāpšana, ārlaulības sakari, netīrība, baudkāre, elkdievība un tamlīdzīgas lietas – nevar būt noliegts, ka tās darbojas pēc miesas, kas attiecas uz apustuļu mācīto, ka "tie, kas tā dara, neiemantos Dieva valstību"," rakstīja Loks.

Nez kāpēc mūsdienās šos Loka uzskatus daudzi ignorē vai pat nezina. Tā vietā citē uz nebēdu Loka frāzi "cilvēks kā balta lapa", kad vien tas ir izdevīgi – piemēram, izstrādājot bērnu audzināšanas programmu, rakstot valsts likumus, nosodot baznīcas iejaukšanos laicīgajā dzīvē vai vienkārši skaisti runājot par cilvēktiesībām utt. Jā, Loks patiešām iestājās par reliģijas izvēles brīvību un baznīcas nošķiršanu no valsts. Taču tikai tāpēc, ka, viņaprāt, ir jāizbeidz karš starp dažādām konfesijām un sektām, netiesājot cilvēku iekšējās pārliecības; bet tiesnešiem valsts tiesās jāspriež tikai par ārējiem notikumiem. Pēc Loka teiktā, tiesneši (lasi – laicīgā vara) arī nav tie, kas glābs dvēseles. Mūsu Glābējs ir tolerantais Jēzus!