Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Turklāt vēlēšanu rezultāti noteiks, kas vadīs Eiropas Savienības valdību ‒ Eiropas Komisiju.

Četras pieturas Pierīgā
EP Informācijas biroja Latvijā komandas priekšvēlēšanu tūre sākās aprīļa beigās. Tā sauktās ABC tūres ietvaros līdz 22. maijam ir paredzēts apbraukāt 33 apdzīvotas vietas Latvijā alfabēta secībā no Ainažiem līdz Žagatām, pieturas punktos tiekoties ar pašvaldību vadītājiem vai citiem nozīmīgiem cilvēkiem. Katrai apdzīvotajai vietai tiks pasniegta arī simboliska dāvana ‒ ķiršu koks ar ceļa zīmi, kas norāda attālumu līdz Eiropas Parlamenta galvenajai mītnei Briselē, simboliski parādot, ka Eiropas Savienība un EP mums ir ļoti tuvu.

Pirmais pieturas punkts Pierīgā jau aprīļa beigās bija Ādažos, kam sekoja ķiršu stādīšana Baldonē un Carnikavā. Šonedēļ, pa ceļam uz Ģikšiem Amatas novadā, EP komanda piestāja Garkalnē.

Kā sacīja EP Informācijas biroja pārstāve Dace Skadiņa, visā Latvijā top EP ķiršu dārzs, un kociņš, kas otrdien tika iestādīts pie Garkalnes mākslu un vispārizglītojošas skolas, ir tieši tāds pats kā ķirši, kas aug pie EP ēkas Strasbūrā. Līdztekus tam nāk vēstījums, ka Latvija ir daļa Eiropas un pašu rokās ir iespēja izlemt tās nākotni.

Pirms ķirša stādīšanas Garkalnē savu skatījumu uz ES pauda Garkalnes mākslu un vispārizglītojošās skolas direktors Laimnesis Bruģis. Viņš atgādināja, ka skolā vēl mācās bērni, kas dzimuši laikā, pirms Latvija kļuva par ES dalībvalsti. Taču daudzi no viņiem jau paspējuši izbaudīt tās priekšrocības, ko nozīmē vienota Eiropa. Piemēram, desmit gadu laikā, kopš Latvija ir ES, bērni redz, cik viegli ir kontaktēties ar vienaudžiem citās dalībvalstīs, ko dod kultūras apmaiņas programmas vai piedalīšanās brīvprātīgo darbā Spānijā, Portugālē, Francijā, Austrijā un citur. Piemēram, pašlaik Garkalnes bērnudārzā strādā Anna no Vācijas.

Pieminot gaidāmās EP vēlēšanas, direktors atgādināja, ka daudz taisnības ir parunā: "Ko Briselē sēsi, to Latvijā pļausi." Viņaprāt, labi būtu, ja bērni par to pirms vēlēšanām runātu arī ar saviem vecākiem, jo viņu rokās ir iespēja izlemt, kurš Eiropā mūs pārstāvēs turpmākos piecus gadus.

Kā balsojām iepriekš
Iepriekšējās EP vēlēšanas notika 2009. gada 6. jūnijā vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām. EP no Latvijas tika ievēlēti astoņi pārstāvji no sešām partijām un partiju apvienībām: Sandra Kalniete, Inese Vaidere no partijas "Pilsoniskā savienība", Alfrēds Rubiks, Aleksandrs Mirskis no politisko partiju apvienības "Saskaņas Centrs", Tatjana Ždanoka no "PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", Roberts Zīle no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Ivars Godmanis no partijas "LPP/LC" un Arturs Krišjānis Kariņš no partijas "Jaunais laiks".

Kad 2011. gada 1. decembrī spēkā stājās Lisabonas līgums, Latvijai EP tika piešķirta vēl viena deputāta vieta. Mandātu saņēma Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kurš, tāpat kā S. Kalniete un I. Vaidere, startēja no "Pilsoniskās savienības" saraksta, bet palika pirmais aiz svītras.

EP vēlēšanām Latvijā vēlētāju sarakstos bija reģistrēts 1 484 781 pilsonis, no kuriem vēlēšanās piedalījās 797 219 jeb 53,69 procenti vēlētāju.

Pirmās EP vēlēšanas Latvijā notika 2004. gada 12. jūnijā, un tajās piedalījās mazliet vairāk nekā 41 procents vēlētāju. Viņiem bija jāizvēlas deviņi deputāti no 245 kandidātiem, kas tika pieteikti no 16 sarakstiem. Veiksmīgākais bija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK saraksts, kas ieguva četras vietas, kam sekoja "Jaunais laiks" ar divām, kā arī "PCTVL", Tautas partija un "Latvijas ceļš", kas izcīnīja pa vienai vietai.