Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, priekšsēdētāja vietniece Malda Caune, domes deputāti Raivis Anspaks un Mihails Rogals kopā ar skolēniem un iedzīvotājiem 8. maijā nolika piemiņas vainagus un ziedus brāļu kapos Auziņās, Lazdu ielā un Vecajos kapos, kā arī Salaspils memoriālā un pie stēlas bojāgājušo padomju karagūstekņu piemiņai, informē pašvaldība.

"1941. gada 22. jūnijā II pasaules karš sākās Latvijas teritorijā un skāra arī Salaspili," teic Lilita Vanaga savā grāmatā "Salaspils novads. Gadsimtu hronoloģija", kurā hronoloģiski atzīmēti II pasaules kara notikumi Salaspilī: "29. jūnijs. Vācu armijas daļas pirms Rīgas ieņemšanas neveiksmīgi mēģina forsēt Daugavu pie Doles salas.

1941. jūlijs – 1944. gada oktobris. Salaspils kļūst par tūkstošiem cilvēku ciešanu un bojāejas vietu. Vācu okupācijas iestādes izmanto veco armijas nometņu teritoriju divu atsevišķu nometņu – Sarkanās armijas karagūstekņu nometnes un civiliedzīvotāju (pārsvarā) koncentrācijas nometnes ierīkošanai. Salaspils bijušā parka un LR karaspēka nometņu teritorijā jau 1941. gada vasarā vērmahta pavēlniecības pārziņā izveido nometni sarkanarmiešiem – karagūstekņiem "Stalag 350z". Salaspils koncentrācijas nometnes ierīkošanu miera laika armijas nometnes šaujamlaukā uzsāk 1941. gada oktobrī.

1942. gads. Arī Salaspilī dzirdams 7. jūlija lielais sprādziens pie Cekules stacijas, kad A. Rendenieka pagrīdnieku grupai izdodas uzspridzināt lielu sprāgstvielu un munīcijas noliktavu.

1944. gada oktobris. Sarkanās armijas 1., 2.un 3. Baltijas frontes virzās uz Rīgu, vācu armiju grupa "Nord" atkāpjas no Vidzemes uz Kurzemi, uz nākamo "Kurzemes cietoksni". Svarīgs vācu atkāpšanās ceļš atrodas pie Mazjumpravas (Rumbulas apvidū), kur pāri Daugavai uzcelts pontontilts. Mazjumprava oktobra dienās paliek pēdējā vācu pozīcija Daugavas labajā krastā.

8. oktobris. Posmā no Salaspils līdz Juglas ezeram vācu aizsardzība ir spēcīga. Sarkanās armijas 10. gvardes armijas 85. gvardes strēlnieku divīzija ieņem Ogri un caur Kaparāmuru un Saulkalnes staciju tuvojas Salaspilij. Vācu spēki (389. kājnieku divīzija) līnijā no Salaspils stacijas līdz Daugavai izveidojuši aizsardzības joslu ar tranšejām. Pirmie divi sarkanarmiešu uzbrukumi beidzas nesekmīgi, bet 11. oktobra uzbrukumu negaidīti pārtrauc no karagūstekņu nometnes izbēgušie gūstekņi. No vācu atstātās un aizdedzinātās nometnes atbrīvo aptuveni 1200 gūstekņus.

Zeltiņu ģipša fabrikas rajonā sadursmes ar vācu karaspēku notiek Sarkanās armijas 30. gvardes strēlnieku divīzijai. 11. oktobrī šī divīzija ieņem teritoriju līdz dzelzceļam un Salaspils stacijai, pēc tam saņem pavēli turpināt cīņas kreisajā krastā.

12. oktobris. Vācu armijas daļas atkāpjas no Salaspils Rīgas virzienā, arī sarkanarmiešu 85. divīzija atkāpjas līdz Ogrei, un tur pārceļas pāri Daugavai. Salaspils galīgo ieņemšanu pabeidz 1. triecienarmija. 13. oktobrī Sarkanās armijas 30. gvardes strēlnieku divīzijas daļas ieņem Doles salu.

Pēc karadarbības beigām bijušajā karagūstekņu nometnē uz laiku tiek novietoti gūstā saņemtie vācu karavīri – šoreiz tā ir gūstekņu nometne nr. 77.

Sarkanās armijas karavīru kapi Salaspils novadā atrodas pie "Rogām", Lazdu ielā (pie bij. kūdras fabrikas), pie Salaspils Vecajiem kapiem.

Vācu karagūstekņu kapi atrodas Salaspils Memoriāla tuvumā."