Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tās paspārnē 1992. gadā tika izveidota Zemessardzes jaunatnes organizācija – Jaunsardze. Gadu gaitā tā izveidojās par lielāko jaunatnes kustību Latvijā, apvienojot vairāk nekā 7000 zēnu un meiteņu vecumā no 12 līdz 18 gadiem. Jaunsardzes darbu vada zemessargi – instruktori, kuru vadībā jaunsargi apgūst valsts vēsturi, ģeogrāfiju, militārās un tehniskās pamatzināšanas.

Nu jau apritējuši teju trīs gadi, kopš Salaspils 1. viduskolā, bet vēlāk arī 2. vidusskolā darbojas Salaspils 114. jaunsargu vienība. Tajā jauniešiem tiek piedāvāta iespēja gūt ieskatu militārajā jomā, pilnveidot savu fizisko sagatavotību, veicināt patriotismu, apgūt jaunas zināšanas un iemaņas tūrismā, vārdu sakot – interesanti pavadīt brīvo laiku.

Salaspils 114. jaunsargu vienība piedalās dažādos patriotismu veicinošos pasākumos gan savas pilsētas, gan novada, gan arī valsts līmenī, piemēram, 11. novembra un 4. maija pasākumos, kā arī Daugavas muzeja rīkotajā represēto personu un Nacionālo partizānu salidojumā, kura laikā sirmie kungi un kundzes ar asarām acīs pateicās jauniešiem par Latvijas mīlestību, kuru tie nes sirdīs un atzina – jo vairāk būs tādi jaunieši, jo Latvijas nākotne būs drošās rokās.

Stāsta Salaspils 114. jaunsargu vienības instruktors majors Jānis Mežavilks: "2010. gadā pārcēlos uz dzīvi Salaspilī. Lai gan Salaspils ietilpst 19. Zemessardzes bataljonā, jaunsargu vienības šeit vēl nebija. Tomēr biju dzirdējis, ka jauniešiem ir tāda vēlme, un nu jau aprit trešais gads, kopš Salaspilī ir Jaunsardzes vienība. Pats dienu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur esmu pasniedzējs, savukārt kopš pagājušā gada ar 2. vidusskolas jaunsargiem jau strādā arī mana sieva Zemessardzes kaprāle Zane Mežavilka.

Kopumā no abām skolām Jaunsardzē darbojas ap 40 jauniešu. 1. vidusskolā esam jau vienu paaudzi izaudzinājuši, tāpēc šobrīd abās skolā "iesaukumiem" ir vienādi līmeņi. Mūsu vienībā visu vecumu jaunsargi darbojas kopā – vecākie jaunākajiem palīdz, nevis apceļ, bet tie, kas zina vairāk, padalās pieredzē ar pārējiem.

Daudzi ir nākuši un gājuši, bet pamatskaits tomēr ir nemainīgs – ap 40 jauniešu, starp tiem sešas meitenes. Tās, kuras atnāk un paliek, turas līdzi puikām – ar to nav problēmu.

Vecākajiem jaunsargiem jau ļaujam darboties kā instruktora palīgiem, uzņemties līdera lomu un sajust, kā tas ir. Šobrīd jau trīs no mūsu jaunsargiem iestājušies Zemessardzē, bet viens ir izvēlējies profesionāla karavīra karjeru, un zinu, ka līdzīgi plāni ir vēl diviem.

Nav jau tik svarīgi, vai jaunietis turpina militārista karjeru vai nē. Svarīgi, lai jaunieši aktīvi ar kaut ko nodarbojas, lai iegūtu zināmu dzīves un arī pat izdzīvošanas pieredzi, lai apzinātos savas spējas un pārvarētu biklumu. Mūsu jaunsargu reitings vienaudžu vidū neapšaubāmi ir augsts.

Bijis arī tā, ka daži atnāk, cerot, ka būs tikai pārgājieni, piedzīvojumi un "kariņa spēlēšana", bet tomēr izrādās, ka tā gluži nav. Ir jāapgūst daudz teorētisko zināšanu, piemēram, Bruņoto spēku un Jaunsardzes vēsture, zināšanas par NATO un ES, sava novada vēsture. Mācāmies vides izglītību un drošības noteikumus, Bruņoto spēku struktūru, ierindas mācību, topogrāfiju un daudz citu svarīgu lietu. Protams, arī mums – instruktoriem – sevi jāuztur labā formā – ne tikai fiziskā, tāpēc nopietni gatavojamies nodarbībām. Lai gan pats kā virsnieks pārzinu apmācību programmu labi, tomēr reizēm arī pašam nākas veltīt laiku tam, lai pienācīgi sagatavotos teorētiskajām nodarbībām. Programma ir paredzēta četriem līmeņiem, un, nokārtojot testu, var iestāties Zemessardzē bez uzņemšanas pārbaudījumiem.

Tomēr vairāk cenšamies darboties arī praktiski – rīkojam nometnes, braucam uz dažāda mēroga sacensībām. Nodarbības ir reizi nedēļā, bet reizi mēnesī ejam ārā neatkarīgi no gadalaika, kad varam zināšanas pielietot praksē. Vairāk cenšamies doties pārgājienos ar nakšņošanu, jo tas arī jauniešiem vairāk patīk.

Ejam mežā – pārgājienos. Ir tā, ka aizbraucam, piemēram, uz Ikšķili un kājām nākam uz Salaspili. Ir reizes, kad ilgāku laiku uzturamies un darbojamies kādā vietā prom no civilizācijas, apgūstot nepieciešamās iemaņas. Ziemā, kad auksts, visi kopā nakšņojam apkurināmā zviedru teltī, bet siltākā laikā katrs jaunsargs pats taisa savu nojumi, kur pārlaist nakti. Vēl orientējamies, veicam komandas darbus, šaujam ar pneimatiskajām šautenēm.

Gadās, ka paviršības dēļ jaunieši nav paņēmuši līdzi prasīto ekipējumu, piemēram, tik vienkāršu, bet svarīgu lietu kā vilnas zeķes. Tad šajā pārgājienā jaunsargs nevar doties, toties nākamajā reizē pašdisciplīna jau būs lielāka.

Braucam arī uz Zemessardzes 19. bataljonu Ulbrokā, kur vairāk mācāmies apieties ar ieročiem un apgūstam pirmo palīdzību. Vienības jaunieši ir sarežģītā vecumā – no 12 līdz 21 gadam, tāpēc ar viņiem jāprot īpaši strādāt, ir jābūt gatavam izaicinājumiem. Es teiktu, ka instruktoram jābūt ļoti harizmātiskai personībai – jāmāk panākt disciplīnu, tai pašā laikā aizraujot. Starp citu, 2. vidusskolas grupā pie kaprāles Zanes disciplīna ir pat stingrāka. Es laikam esmu pielaidīgāks.

Protams, Salaspilī ir ļoti daudz pulciņu, un, kā parasti, aktīvākie jaunieši (arī mūsu jaunsargi) jau daudzos darbojas, tāpēc gadās, ka lielās slodzes dēļ visu pat nevar paspēt, tāpēc mūsu noteikums – par nodarbību kavēšanu ir jābrīdina.

Nodarbību kavēšana bez brīdinājuma ir biežākais disciplīnas pārkāpums, un par to soda metodi izvēlas pats jaunsargs, piemēram, pietupienus vai atspiešanos. Iespējams, ka pārkāpējs izvēlas tādu "labošanas darbu" veidu, kas pašam patīk un padodas, bet tomēr tas ir jāpilda, kamēr pārējie, iespējams, nodarbojas ar ko interesantāku.

Ja jaunsargs ir uzvilcis formu, viņam pret to ir jāizturas ar cieņu. Cienīgi jāuzvedas arī tajā laikā, kad mugurā ir civilais apģērbs, jo jaunsargs ir jaunsargs 24 stundas diennaktī, tāpēc sekojam, lai arī skolā jaunietis ievērotu uzvedības normas.

Jaunsargu devīze ir "Augsim Latvijai", un mēs strādājam, lai jaunieši šo apsolījumu turētu godā."

Latvijas Republikas Zemessardze (ZS) ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. Tā mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Pašlaik ir izveidoti četri Zemessardzes specializētie bataljoni: 17. Pretgaisa aizsardzības bataljons, 34. Artilērijas bataljons, 31. Aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem un 54. Inženiertehniskais bataljons. Izveidoti arī trīs Zemessardzes Nodrošinājuma bataljoni, un viens no tiem ir 19. bataljons, kura štābs atrodas tepat kaimiņos – Ulbrokā. Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljons dibināts 1991.gada 2.oktobrī, tā atbildības teritorijā ietilpst Pierīgas novadi, tai skaitā Salaspils, tāpēc bataljona sastāvā ir arī salaspilieši.

Zemessargu pamatpienākums ikdienā ir militāro pamatzināšanu un lauka kaujas iemaņu apgūšana. Tomēr tikpat svarīga ir iesaistīšanās atbildības teritorijā notiekošajos piemiņas, atceres pasākumos, kā arī jaunatnes patriotiskajā audzināšanā un militārajā izglītošanā, prezentējot Nacionālos bruņoto spēkus un Zemessardzi.

Par to, kā viss sākās pirms 23 gadiem Salaspilī, stāsta salaspilietis, ZS virsniekvietnieks Jānis Brūveris: "Kad tika izdota pavēle par Latvijas Republikas Zemessardzes izveidošanu, Salaspilī šo lietu uzsāka Nikolajs Alberts, viņš bija arī pirmais rotas komandieris. Sākumā Salaspils zemessargi pulcējās domes pagrabā. Pamats, kas veidoja Zemessardzi, tajā laikā bija LNNK un Pilsoņu kongresa brīvprātīgās vienības, tā tas bija arī Salaspilī. Tie, kas stāvēja uz barikādēm – Imants Vinte, Arvīds Eglīte, Arvīds Bērziņš un citi – bija vieni no pirmajiem Salaspils zemessargiem. Mēneša laikā kopā sanāca vairāk nekā 100 cilvēku.

Tas bija nestabils laiks – joprojām pastāvēja milicija, šeit vēl bija padomju armija. Pirmais, ko darījām – apsargājām domes ēku, jo uz tās jumta jau bija uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. No 1991. gada septembra vakaros pēc darba jau sākām patrulēt Salaspilī. Kad izplatījās ziņa par uzbrukumiem vilcienos, sākām patrulēt arī posmā Salaspils – Dārziņi. Nebija ne ieroču, ne formu, bet cilvēki nāca pie mums milzīgos daudzumos. Pamatā nodrošinājām Salaspilī sabiedrisko kārtību. Protams, neiztikām bez iekšējiem un ārējiem ķīviņiem – kopš pirmās dienas visu laiku esam "karojuši" ar kādu.

1992. gadā jau sākās nopietnākas militārās apmācības Ādažu poligonā, arī Ulbrokā. Mācījāmies visi daudz – komandieri mācījās arī ārzemēs, lai pēc tam iegūtās zināšanas varētu nodot ierindas zemessargiem jau Latvijā. No 1992. līdz 1996. gadam mitinājāmies "Enerģētiķī", pēc tam "Silavā". Tur bija noliktavas, mācību klase un kabinets. Rotā tajā laikā bija 150 cilvēku, bija arī divi rāciju tīkli. Pirmās formas pašuvām paši. Tās bija no vilnas, zaļā "robežsargu" krāsā.

No 1993. līdz 1994. gadam mums bija divi čehu un divi rumāņu automāti, kā arī valsts izdotas pistoles. Vēl pistoles mēs nopirkām par "kāpostu" naudu: tajā laikā nenormāli zaga, tāpēc mēs sargājām "sovhoza" kāpostu stirpas. Par tur nopelnīto naudu nopirkām pistoles.

90. gadu sākumā pildījām galvenokārt policejiskas funkcijas. Skolas ielā bija pilns ar "bodelēm" un kioskiem, tajās kontrolējām tirgotājus, kases aparātus, licences, pavadzīmes. Ja konstatējām pārkāpumus, rakstījām protokolus un saucām ekonomisko policiju. Vispār jau laiks bija juceklīgs – nevarēja īsti saprast kuru sodīt, kuru ne. Reizēm bija grūti neteikt, kur klajas nelikumības robežojas ar pārvaldes ietekmi.

Līdz ar Pašvaldības policijas izveidošanu Salaspilī mūsu palīdzība vairs nebija tik nepieciešama. Tomēr zemessargus tolaik ļoti respektēja – tik ļoti, ka tos par iespaidīgu spēku uzskatīja pat tā laika valdība. Varbūt tāpēc, ka zināja – zemessargi ir gatavi aizstāvēt Latvijas tautu. Tieši tautu.

Zemessardzē tajā laikā bija ļoti izglītoti cilvēki, atbilstoši Salaspils specifikai – ar vienu, divām augstākajām izglītībām, zinātņu doktori – Kārlis krūmiņš, Juris Siksna, vada komandieris Andris Simanovskis, Migla Māris, arī tolaik pavisam jauns puika Kaspars Brunovskis. Tajā laikā jaunsargi darbojās kopā ar zemessargiem – visās mācībās vecajiem līdzi gāja jaunie. Katram jaunsargam bija pielikts kāds, kurš uzņēmās šefību. Jaunsargiem tolaik nebija ieroču, bet viņi darīja visu to pašu, ko vecie zemessargi. Lai arī apmācībās jaunsargiem tika iedotas priedes koka ieroču imitācijas, kaujas šaušanā piedalījās arī viņi.

Ap 2006. gadu stājās spēkā jauni normatīvi par to, ka jaunieši ir jāapmāca atsevišķi, bet es uzskatu, ka patriotiskajā audzināšanā pieaugušā piemērs, ko atdarināt, ir ļoti svarīgs. Bet pie mums brauca "sanepidstacija" un pārmeta: ko jūs iedomājieties – ēst mežā izvārītu putru! Bet pirmajos gados mēs tikai paši saviem spēkiem arī nodrošinājām savu ēdināšanu gan ar pašu līdzatnesto, gan saziedoto – kā jau karalaukā piedienas. Cilvēkiem tajā laikā rocība bija ļoti atšķirīga, tāpēc visu likām kopā, un bija garšīgi, jo bija patiešām no sirds. Īpaši garšīga pavasaros bija zaķkāpostu zupa. Tikai ap 1997. gadu mums sāka dot pārtikas naudu.

90. gadu sākumā cilvēki stājās Zemessardzē, jo uzskatīja, ka pastāv kara draudi, bet jaunie uzņēmēji vēlējās būt droši pret tā laika bandītiem. Tā bija likumīga iespēja saņemt ieroča nēsāšanas atļaujas.

Zemessardze pastāv visā Eiropā. Tā ir teritoriālās aizsardzības vienība – labi apmācīti, valstij lojāli, koordinēti un apbruņoti cilvēki, kas kara gadījumā reāli nosedz visu valsts teritoriju. Šobrīd, varbūt saistībā ar Ukrainas krīzi, ir pieaugusi interesentu aktivitāte, notiek jauno kandidātu rekrutēšana un apmācība. Nāk uzņēmēji, kas nopietni vēlas iesaistīties šajā militārajā formējumā. Armija nespēj nodrošināt to, kas pa spēkam ir zemessargiem. Latvijas tautai vajadzīgi 160 tūkstoši zemessargu."

2011. gada 21.septembrī starp domi un Aizsardzības ministrijas padotībā esošo Rekrutēšanas un jaunsardzes centru tika noslēgts Sadarbības līgums kurā, cita starpā, pašvaldība apņēmās nodrošināt iespēju jaunsargiem bez maksas izmantot sporta zāli Līvzemes ielā 22 un stadionu Rudzu ielā 2, Salaspilī. Kopš tā laika notikušas būtiskas izmaiņas pašvaldībai piederošajā sporta infrastruktūrā un tās apsaimniekošanā, ir uzcelti jauni sporta objekti.

Ņemot vērā arī Zemessardzes nozīmi valsts drošībā un Jaunsardzes nozīmi jauniešu patriotiskajā audzināšanā, šā gada 26. martā Salaspils novada dome apstiprināja LR Zemessardzes 3. Zemessardzes novada 19. Nodrošinājuma bataljona iesniegumu ar lūgumu nodrošināt telpas Salaspils pilsētā atbalsta punkta izveidošanai un noliktavas telpām. Tas ir nepieciešams sapulču, teorētisko un praktisko apmācību rīkošanai un inventāra uzglabāšanai.

No šā brīža pašvaldības īpašumā un Salaspils sporta nama lietošanā esošā cīņu zāle Rīgas ielā 30 katru otrdienu un ceturtdienu no pulksten 18 līdz 22 tiek bez maksas nodota Zemessardzes 19. Nodrošinājuma bataljona un 114. Salaspils jaunsargu vienības vajadzībām, tai skaitā praktisko un teorētisko apmācību rīkošanai un treniņiem. Nepieciešamības gadījumā šīs telpas var tikt nodotas 19. Nodrošinājuma bataljona vajadzībām arī citā laikā. Bataljona inventāra uzglabāšanai tiek piešķirtas arī noliktavas telpas Rīgas ielā 30.