Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jau vēstīts, ka aprīļa sākumā Rīgā notika 5. gadskārtējā Latvijas ekonomistu asociācijas konference "Ekonomikas zinātnes loma sociālās vides veidošanā un uzņēmējdarbībā", kas šogad bija veltīta izcilā latviešu ekonomista Kārļa Baloža 150 gadu jubilejai. Tajā citu pieaicināto ekspertu vidū uzstājās arī ekonomikas doktors Ivars Brīvers ar savu izvēlēto tēmu "Sociālā taisnīguma modeļi K. Baloža darbos "Nākotnes valsts" (1906. g., krievu val.) un "Latvijas saimniecība pie spējīgas un nespējīgas valdības (1928. g.)".

Kā skaidro ekonomikas doktors, pazīstamākais K. Baloža darbs ir "Nākotnes valsts", kurā viņš apraksta statistisku modeli Vācijas ekonomikai. Darbs pirmo reizi izdots Vācijā 1898. gadā vācu valodā, bet vēlāk izdoti trīs tā papildināti varianti. 1906. un 1921. gadā šis darbs iespiests arī krievu valodā. 1928. gadā Balodis izdod līdzīga satura darbu par mūsu valsti – "Latvijas saimniecība pie spējīgas un nespējīgas valdības". Lai gan šis darbs ir mazāks par iepriekšējo, autors tajā apspriež arī iepriekš neaprakstītus jautājumus – konkrēti par finansēm un finanšu kapitāla piederību.

I. Brīvers secinājis, ka reliģijas jautājumus šajos darbos Balodis neapspriež, izņemot īsu repliku "Nākotnes valsts" ievadā. Tomēr daudzas lietas, kas Balodim tiek pārmestas kā kļūdainas, ir skaidrojamas īsi – Baloža modeļi attiecināmi uz cilvēkiem, kuri balstās uz kristīgajām vērtībām un ievēro desmit baušļus.

"Balodis, atšķirībā no lielas daļas mūsdienu ekonomistu un politiķu, balstās uz atziņu, ka nevis nauda, bet darbs ir tas, kas rada materiālos un nemateriālos labumus. Nauda ir labumu sadales līdzeklis, nevis labums pats par sevi," analizē I. Brīvers. "Baloža apjomīgie aprēķini, kas veido lielu daļu gan no "Nākotnes valsts", gan "Latvijas saimniecības", balstās galvenokārt uz resursiem naturālā izteiksmē, īpašu uzmanību veltot darba resursiem un zemes resursiem. Nauda Baloža darbos pamatā parādās kā eksogēns faktors."

Viena no visvairāk kritizētajām Baloža idejām ir par darba dienestu. Pēc viņa aprēķina, lai pilnībā apmierinātu sabiedrības vajadzības, ir jāievieš darba dienests – vīriešiem no 17 līdz 27 gadiem, sievietēm no 15 līdz 22 gadiem. Visām šīm personām līdz tam ir jāiegūst laba izglītība. Pēc darba dienesta viņiem ir jānodrošina laba pensija, un precētiem pāriem pēc dienesta jāsaņem 0,25 ha zemes. Šo ideju kritizējuši kritiķi no visām pusēm, tostarp daļa tīšuprāt vai arī pārprotot Baloža domu par īso darba mūžu, norāda I. Brīvers. Proti, pēc ekonomista izlolotās idejas, cilvēki pēc dienesta turpinātu strādāt, darot to, kas viņiem rada prieku, un nebaidoties, vai tas viņiem spēs nodrošināt iztikas līdzekļus.

Tāpat, apspriežot Baloža pirmajā brīdī neticamos aprēķinus par darba dienestu, visbiežāk kā viņa kļūda tiek norādīta, ka nav ņemts vērā tas, ka sabiedrībā ir arī noziedznieki un blēži, tādēļ liela daļa tās resursu tiek izmantots cīņai ar šo problēmu – policijai, armijai, cietumiem u.tml.

"Tā tas ir – taču varbūt, ka Balodis rakstīja par tādu sabiedrību, kurā katrs cilvēks dzīvo saskaņā ne tikai ar cilvēku, bet arī ar Dieva likumiem – desmit baušļiem," spriež I. Brīvers, norādot, ka K. Baloža izstrādātajos modeļos nav vietas augļošanai un finanšu spekulantiem.

Darbā "Latvijas saimniecība" Balodis skar mūsdienu pasaulei ļoti aktuālu jautājumu par finanšu kapitālu, proti, ka ir nepieciešams nodalīt mantisko kapitālu no finanšu kapitāla. Ja privātīpašums uz mantisko kapitālu ir taisnīgs, tad finanšu kapitālam jābūt tikai valsts īpašumā. Citiem vārdiem sakot, augļošana paliek tikai valsts prioritāte. Tostarp Balodis izteicis pārliecību, ka valsts uzņēmumi ir spējīgi ne mazāk sekmīgi darboties tāpat kā privātie uzņēmumi.

"Mārtiņš Luters gan "Kristīgajā mācībā" augļošanu sauc par grēku pret septīto bausli. Interesanti gan, ka iepriekš minētajā K. Baloža darbā viena no tēmām ir 25.-28. nodaļa Mateja evaņģēlijā, kas reizēm tiek interpretēta, lai aizstāvētu augļošanu," skaidro I. Brīvers. "Šī Baloža ideja sasaucas arī, piemēram, ar Frederiku Sodiju (Nobela prēmijas laureāts), kurš tāpat uzskata, ka finanšu kapitālam ir jābūt valsts rokās mūsdienu pasaulē, un šī jautājuma aktualiāte ir kļuvusi acīmredzama."

Nobeigumā ekomomikas doktors uzskata, ka "K. Baloža garīgais mantojums nav pienācīgi novērtēts, un, iespējams, daudzas viņa idejas apsteigušas laiku. Baloža darbs "Latvijas saimniecība" ir labs paraugs, kā būtu jāveido Nacionālās attīstības plāns. Balodis ļoti lielā mērā balstās uz skaitļiem, taču tie viņam nav mērķis, bet gan tikai līdzeklis, jo cilvēki ir svarīgāki par skaitļiem, un Balodis nerunā par "ekonomikas izrāvieniem".

Balodis noteikti nepiekristu daudzu politiķu un ekonomistu paustajam viedoklim, ka Latviju vajag pārdot, jo, pārdodot mūsu dabas bagātības arī pašus cilvēkus, mēs nekļūstam bagātāki, bet gan nabagāki".

Konference tika rīkota sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļu un Biznesa augstskolu "Turība".